Aptauja: 79% Latvijas iedzīvotāju seko informācijai par kara notikumiem Ukrainā 36
Augustā vismaz reizi dienā informācijai par Krievijas īstenoto karu Ukrainā līdzi sekoja 79% Latvijas iedzīvotāju, kamēr jūlijā šis rādītājs bija 75%, secināts “Benu aptiekas” Stresa termometra aptaujā.
Salīdzinot datus ar šī gada pavasari, interese par kara notikumiem ir zemāka, jo marta beigās vismaz reizi dienā ziņām par karu Ukrainā līdzi sekoja 93%, bet maijā – 87%, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Agnija Greiziņa.
Augustā nedaudz palielinājies arī biežums, ar kādu dienas laikā iedzīvotāji lasa vai klausās ziņas par Krievijas īstenoto karu Ukrainā – šobrīd 39% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju šai informācijai līdzi seko vairākas reizes dienā vai pat biežāk, 5% – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 34% – vairākas reizes dienā, kas ir par 6% vairāk nekā jūlijā, tomēr par 8% mazāk nekā maijā un ievērojami mazāk nekā marta beigās, kad tik bieži šai informācijai līdzi sekoja 74% respondentu.
Salīdzinot iegūtos rezultātus pēc dažādām demogrāfiskajām grupām, būtiskākās atšķirības parādās pēc dzimuma un ģimenē lietotās sarunvalodas. Latvieši kara notikumiem Ukrainā kopumā seko biežāk. Latviešu vidū vismaz reizi dienā notikumiem Ukrainā līdzi seko 80% respondentu, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 57%.
Latviešu vidū vairākas reizes dienā vai biežāk ziņām par karu Ukrainā seko 40%, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 29%. Tāpat krievvalodīgo vidū biežāk ir tādi, kas kara notikumiem Ukrainā neseko vispār – to nedara attiecīgi 27% krievvalodīgo un 5% latviešu.
Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, secināms, ka kopumā vismaz reizi dienā minētajai informācijai līdzi seko 80% vīriešu un 74% sieviešu. Ja vīriešiem šis rādītājs salīdzinājumā ar jūliju ir samazinājies par 2%, tad sievietēm novērojams pieaugums par 4%. Vismaz vairākas reizes dienā notikumiem Ukrainā līdzi seko 47% vīriešu un 32% sieviešu. Sievietes nedaudz biežāk norādīja, ka šai informācijai līdzi neseko – attiecīgi to nedara 8% sieviešu un 7% vīriešu.
Pēc respondentu izglītības līmeņa būtiskas atšķirības šajā rādītājā netika novērotas.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius” 8. un 9.augustā, aptaujājot 1518 respondentus.
