Aptauja: 25% igauņu uz Latviju braukuši alkohola iegādes dēļ 1
Pēdējā gada laikā 25% no aptaujātajiem Igaunijas iedzīvotājiem, kuri apmeklējuši Latviju, šeit ieradušies, lai iegādātos alkoholiskos dzērienus, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aptaujas dati par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.
Vienlaikus 23% aptaujāto norādījuši, ka Latviju apmeklējuši ne tika tāpēc, lai iegādātos alkoholu, bet 51% respondentu pauduši, ka alkohola iegāde nebija apmeklējuma iemesls. Vienlaikus iedzīvotāji, kas norādījuši alkohola iegādi kā iemeslu Latvijas apmeklējumam, apmeklējuma reizē iegādājušies arī cigaretes (32%), degvielu (22%) un pārtikas preces (19%).
Tāpat aptaujas dati liecina, ka 52% no aptaujātajiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas pēdējā gada laikā apmeklēja Latviju, iegādājušies alkoholiskos dzērienus, 32% iedzīvotāju Latvijas apmeklējuma laikā iegādājušies pārtikas preces, 31% – dzīvoja viesnīcās un viesu mājās, 26% – apmeklēja muzejus, koncertus vai citus kultūras pasākumus un vietas, bet 25% iegādājās degvielu.
Aptaujā noskaidrots, ka pēdējā gada laikā Latviju vismaz vienu reizi ir apmeklējuši 18% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju, trīs reizes – 8%, četras reizes – 5%, piecas reizes – 3%, sešas reizes – 1%, savukārt 5% Igaunijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā apmeklējuši Latviju vairāk nekā sešas reizes. Vienlaikus 37% respondentu norādījuši, ka pēdējā gada laikā Latviju nav apmeklējuši.
Aptaujā noskaidrots, ka 57% respondentu, kas pēdējā gada laikā apmeklējuši Latviju, ieradušies Rīgā, bet 39% – Valkā. Valmieru apmeklējuši 21% Igaunijas iedzīvotāju, Ainažus – 18%, Jūrmalu – 18%, savukārt Apē ieradušies 6% Igaunijas iedzīvotāju.
Tajā pašā laikā no Igaunijas iedzīvotājiem, kas devušies uz Latviju pēdējā gada laikā, 77% respondentu alkoholiskos dzērienus iegādājušies Apē, 76% – Ainažos, bet 74% – Valkā.
Vienlaikus 61% Igaunijas iedzīvotāju, kas pēdējā laikā ieradušies Latvijā, lai iegādātos alkoholu, grādīgos dzērienus iegādājušies tikai sev, 37% – sev un citiem cilvēkiem, bet 2% – tikai citiem cilvēkiem.
Pēc aptaujas datiem, vidējais tēriņš vienā apmeklējuma reizē bijis 289 eiro. Kopumā iedzīvotāji pēdējā gada laikā Latvijā atstājuši apmēram 273 miljonus eiro, no tiem 124,5 miljoni eiro tērēti alkoholam, 38,5 miljoni eiro – degvielai un 110 miljoni eiro citiem pirkumiem.
Aptaujā arī secināts, ka 76% Igaunijas iedzīvotāju, kas pēdējā gada laikā Latviju apmeklējuši alkohola iegādes dēļ, iegādājušies stipros alkoholus, 74% – alu, 40% – vīnu un 35% – citus alkoholiskos dzērienus.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš žurnālistiem piektdien sacīja, ka atbilstoši aplēsēm, ja Igaunija vienai alkoholisko dzērienu pudelei cenu samazinātu par vienu eiro, 6,9% Igaunijas iedzīvotāju pārstātu apmeklēt Latviju alkohola iegādei, ja samazinājums būtu par diviem eiro – 8,5% pārstātu apmeklēt Latviju alkoholisko dzērienu iegādei, savukārt, ja samazinājums būtu par vairāk nekā pieciem eiro, 38,7% Igaunijas iedzīvotāju pārstātu apmeklēt Latviju, lai iegādātos alkoholiskos dzērienus.
“Dati ir pārsteidzoši un skaitļi ir lieli. Igaunijai samazinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, Latvijas budžeta ieņēmumu kritums būs jūtams. Vienlaikus jāpatur prātā, ka aptaujas rezultāti neatspoguļo Somijas iedzīvotāju viedokli, līdz ar to jārēķinās ar lielākām summām, nekā esam apkopojuši,” piebilda Kaktiņš.
Savukārt Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols norādīja, ka pērn Latvijas no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem guva 391 miljonu eiro, no kuriem 70 miljoni eiro iegūti pierobežā. “Neviens scenārijs Latvijai nepalīdzēs gūt lielākus ieņēmumus no alkoholisko dzērienu tirdzniecības Igaunijas iedzīvotājiem, taču šajā gadījumā būtiskais mērķis ir samazināt zaudējumus, kas sekos pēc Igaunijas akcīzes nodokļa samazinājuma alkoholiskajiem dzērieniem,” viņš teica.
Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš skaidroja, ka alus nozare ir īpaši jutīga uz izmaiņām tirgū, jo Latvijā alus tirgus ir neliels, bet tajā pašā laikā piesātināts. Ja alkoholisko dzērienu tirgū rodas satricinājumi, īsā laikā tas var radīt negatīvas sekas nozares uzņēmumiem. “Līdz ar to uzskatu, ka mums ir jāatbild Igaunijai, samazinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem tādā pašā apmērā,” viņš teica.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīmēja, ka laiks līdz izmaiņām Igaunijas akcīzes nodoklī alkoholiskajiem dzērieniem ir ļoti īss. Līdz šā gada 1.jūlijam Latvijai ir beidzamā iespēja atlikušajās divās Saeimas sēdēs pieņemt lēmumu, ko Latvija darīs.
Vienlaikus Endziņš uzsvēra, ka visām trim Baltijas valstīm vajadzētu vienoties par vienlīdzīgu akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, lai saglabātu aptuveni vienādus ieņēmumus, “taču Igaunija ir pieteikusi sacensību”.
Aptauja veikta šogad martā, internetā aptaujājot 3187 Igaunijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
LETA jau ziņoja, ka Igaunijas parlaments pieņēmis izskatīšanai valdošās koalīcijas iesniegto likumprojektu, kas paredz par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt.
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka Latvija seko līdzi Igaunijas lēmumiem attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, tāpēc Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova (KPV LV) vadībā uz tikšanos bija sanākusi nodokļu darba grupa, kas lēma par iespējamu akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam arī Latvijā.
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs paudis viedokli, ka Latvijai akcīzes nodoklis alkoholam būtu jāpazemina vismaz par 23%.
Arī Somijas Pārtikas preču tirdzniecības asociācija un somu alkohola ražotāji uzskata, ka viņu valstij nekavējoties jāreaģē uz Igaunijas plāniem.
