Paaugstinoties Covid-19 izplatības rādītājiem, iedzīvotājiem pieaug arī bezcerības un bezspēcības sajūtas 100
Paaugstinoties Covid-19 izplatības rādītājiem, kopumā 16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju regulāri pārņem bezcerības un bezspēcības sajūtas, secināts “Benu aptiekas” Stresa termometra rezultātos, kas iegūti, sadarbībā ar kompāniju “Gemius” aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentus.
Kopumā 2% bezcerības un bezspēcības sajūtas ir nepārtraukti, 14% – bieži.
Salīdzinājumā ar šī gada martā veikto aptauju, patlaban situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo pavasarī ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnījās katrs ceturtais respondents jeb 25%, tostarp 5% šīs sajūtas bija nepārtraukti, bet 20% – bieži.
Īpaši satraucoša situācija ir starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, jo pašlaik šajā respondentu grupā 35% norādījuši, ka regulāri izjūt bezcerības un bezspēcības sajūtas.
Tāpat jaunākie dati liecina, ka 29% ar bezcerības un bezspēcības sajūtām saskaras dažreiz, 27% – reti, 24% – nekad, bet 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Martā bezcerības un bezspēcības dažreiz pārņēma 31%, reti – 23%, nekad – 18%, bet vēl 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Pēdējo 12 mēnešu laikā bezcerību un bezspēcību biežāk izjūt vīrieši. Ar minētajām sajūtām regulāri saskaras 18% vīriešu (3% – nepārtraukti, 15% – bieži) un 15% sieviešu (1% – nepārtraukti, 14% – bieži), kamēr martā biežāk ar bezcerību un bezcerību cīnījās sievietes – viņām šie rādītāji bija 29% (7% – nepārtraukti, 22% – bieži), bet vīriešiem – 21% (4% – nepārtraukti, 17% – bieži).
Raugoties pēc iedzīvotāju vecuma, bezcerību un bezspēcību visbiežāk izjūt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Šobrīd 35% šīs vecuma grupas pārstāvju ar minētajām sajūtām cīnās regulāri (8% – nepārtraukti, 27% – bieži), savukārt visretāk bezcerību un bezspēcību pēdējo 12 mēnešu laikā izjutuši iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem (2% – nepārtraukti, 9% – bieži). Pārējās vecuma grupās ar bezcerību un bezspēcību saskaras vidēji 13% līdz 16% respondentu.
Savukārt šī gada pavasarī starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem bezcerību un bezspēcību regulāri izjuta 41% aptaujāto (15% – nepārtraukti, 26% – bieži), vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem šis rādītājs 18% (4% – nepārtraukti, 14% – bieži), bet pārējās vecuma grupās svārstījās no 22% līdz 28%.
Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka bezcerības un bezspēcības sajūtas kopumā šobrīd biežāk pārņem latviešus. Krievvalodīgo vidū šobrīd ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnās 8% aptaujāto (4% – nepārtraukti, 4% – bieži), kamēr starp latviešiem šis rādītājs ir 18% (2% – nepārtraukti, 16% – bieži).
Šī gada martā bija novērojama pretēja aina. Martā ar šīm sajūtām regulāri saskārās 20% krievvalodīgo (6% – nepārtraukti, 14% – bieži), bet šobrīd šis rādītājs ir 8%. Tikmēr latviešu vidū minētās sajūtas salīdzinājumā ar pavasari ir kļuvušas nedaudz retākas. Ja pavasarī ar bezcerību un bezspēcību regulāri cīnījās 25% aptaujāto jeb katrs ceturtais, tad šobrīd šis rādītājs ir 18%.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Gemius”, aptaujājot 1883 respondentus.
