Apsver “Trampa forta” būvi Polijā 0
Polijas prezidents Andžejs Duda, tiekoties Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, saņēmis ASV prezidenta solījumu “ļoti nopietni” izskatīt Varšavas lūgumu izveidot pastāvīgu militāro bāzi Polijā.
Krieviju raksturo kā agresoru
ASV prezidents apliecināja, ka Austrumeiropas valsts drošība viņam ir “gandrīz tikpat svarīga” kā Polijas prezidentam. “Polija ir gatava dot ievērojamu ieguldījumu, lai ASV uzturētu savu klātbūtni Polijā,” teica Tramps, piebilstot, ka “Polijai būtu jāmaksā miljardiem dolāru par šādu bāzi”.
Varšava gribētu, lai tās teritorijā tiktu pastāvīgi izvietota ASV armijas bruņutanku divīzija, un piedāvājusi par to maksāt līdz diviem miljardiem dolāru. “Es ceru, ka mēs kopā uzcelsim Trampa fortu Polijā, prezidenta kungs,” kopīgā preses konferencē ar Trampu teica Duda. Jautāts, vai viņš piekrīt Polijas prezidenta viedoklim par Krievijas apdraudējumu kaimiņvalstīm, Tramps atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka, viņaprāt, “Krievija ir rīkojusies agresīvi”.
Jautāts, vai ASV apsver sankciju vēršanu pret firmām, kas piedalās gāzes vada “Nord Stream 2” būvē no Krievijas uz Vāciju pa Baltijas jūras gultni, apejot Ukrainu, Tramps atbildēja noliedzoši. ASV prezidents kā “nožēlojamu un nepiedienīgu” vērtēja situāciju, ka Vācija maksā miljardiem dolāru gadā par enerģijas piegādi no Krievijas.
Pašlaik lielākā daļa Krievijas gāzes, ko saņem Vācija, plūst pa cauruļvadiem, kas šķērso Ukrainu un Poliju. Ja šīs valstis tiks apietas, tās zaudēs tranzīta nodevas. Ja Krievija gribēs draudēt Ukrainai un Polijai, tā varēs apturēt gāzes piegādes šīm valstīm, bet piegādāt gāzi Vācijai pa “Nord Stream 2”, tādējādi izjaucot visas Eiropas valstu protestu pret to, ka Krievija izmanto gāzes piegādes saviem politiskajiem mērķiem. Tramps jūlijā pirms NATO samita paziņoja, ka Krievija “pilnībā kontrolē” Vāciju, un jautāja, kāpēc no ASV tiek gaidīta aizsardzības finansēšana pret Krieviju, ja tādas valstis kā Vācija maksā Krievijai.
“Trampa forta” būvei Polijā ir kritiķi
Polijas priekšlikums izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi tās teritorijā izraisījis dažādus vērtējumus NATO aprindās. Daži sabiedrotie uzskata šo ideju par pārāk provokatīvu pret Krieviju un NATO un Krievijas 1997. gada pamatattiecību vienošanās, kas paredz ievērojamu bruņoto spēku pastāvīgu neizvietošanu Vidus un Austrumeiropas valstīs, varbūtēju pārkāpumu.
Polija mudina ASV uzskatīt šo noteikumu par “apstrīdamu”, jo 2008. gadā Krievija uzbruka Gruzijai un 2014. gadā anektēja Krimas apgabalu un iebruka Austrumukrainā. Polijas priekšlikumam ir kritiķi arī Pentagonā un Kongresā, militārpersonām un likumdevējiem norādot, ka Polijas piedāvātie divi miljardi dolāru būtu tikai neliela daļa no ilgtermiņa izdevumiem par ievērojama pastāvīga militāra kontingenta izvietošanu. Militārie eksperti arī apšauba pastāvīgas militārās bāzes stratēģisko nozīmi mūsdienu hibrīdkara un asimetrisko draudu atvairīšanā.