ASV un Krievija tuvojas kompromisam bruņojuma kontroles sarunās 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV un Krievija tuvojas kompromisam, apsverot stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma (START) pagarināšanu, paziņojusi ASV vēstniece NATO Keja Hačisone.
2010. gadā parakstītais jaunais START līgums ir pēdējā vēl spēkā esošā vienošanās par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu, kuras termiņš beidzas nākamā gada februārī.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija jau ir izstājusies no vēl aukstā kara gados noslēgtā ASV un Padomju Savienības līguma par vidējās sniedzamības kodolieroču ierobežošanu, paziņojot, ka Krievija to pārkāpj.
Trampa prezidentūras laikā ASV izstājās arī no tā sauktā atvērto debesu līguma, kas paredzēja regulārus pārbaudes lidojumus dalībvalstu teritorijā.
Trampa sāncensis prezidenta vēlēšanās Džo Baidens, kurš ir vadībā sabiedriskās domas aptaujās, atbalsta jaunā START līguma pagarināšanu. Baidens raksturojis START līgumu kā “stratēģiskās stabilitātes enkuru starp ASV un Krieviju”.
“Mēs esam iedrošināti par tuvošanos kompromisam ASV un Krievijas sarunās, mums piekrītot iesaldēt kodollādiņu skaitu uz vienu gadu, bet Krievijai piekrītot START līguma pagarinājumam uz vienu gadu un tā izpildes pārbaudei. Tad mēs varētu sākt sarunas par jaunu ilgtermiņa stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumu,” teica ASV vēstniece Keja Hačisone.
Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteica priekšlikumu pagarināt START līgumu, kas paredz, ka ASV un Krievijas kodolarsenālos var būt līdz 1550 kodollādiņiem un 700 raķetēm un bumbvedējiem, nosakot inspekcijas katrā valstī, lai pārbaudītu līguma ievērošanu.
ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens noraidījis šo priekšlikumu, paziņojot, ka “tas ir nepietiekams”.
Otrdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs precizēja Maskavas piedāvājumu, paskaidrojot, ka Putins ieteicis līguma pagarinājumu uz vienu gadu, kā arī abu pušu kodollādiņu skaita iesaldēšanu.
“Šo mūsu priekšlikumu var īstenot tikai tad, ja kodolgalviņu iesaldēšanu nepapildina nekādas papildu prasības no ASV puses,” piebilda Lavrovs.
“Ja šī pieeja būtu pieņemama Vašingtonai, tad laiku, kas tiktu iegūts, pagarinot līdzšinējo START līgumu, varētu izlietot divpusēju sarunu vešanai par kodolieroču un stratēģiskā bruņojuma kontroli nākotnē, ņemot vērā visus stratēģiskās stabilitātes uzturēšanas faktorus,” teica Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Viņš paziņojis, ka Maskava gaida oficiālu atbildi no Vašingtonas.
