Apsver izmaiņas dziesmu svētku organizēšanā un finansēšanā 0
Virkne samilzušu problēmu saistībā ar dziesmu svētku organizēšanu un finansēšanu likušas apsvērt reformu nepieciešamību šajā jomā, un kā pirmais signāls tam kalpojis kordiriģentu protesti, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Latvijas Kordiriģentu asociācija gada sākumā aicināja pievērst uzmanību neadekvāti zemajam diriģentu atalgojumam, uzsverot, ka nepieciešams atjaunot valsts mērķdotācijas, lai koru vadītāji varētu turpināt pilnvērtīgi strādāt un gatavot kolektīvus arī jau nākamgad gaidāmajiem dziesmu svētkiem.
Pēc tikšanās ar kultūras ministri un pirmās dziesmu svētku koordinatoru sanāksmes parakstu vākšana par to apturēta, jo paši diriģenti sapratuši, ka sistēmā nav kārtības – samaksa diriģentiem dažādās pašvaldībās tiek aprēķināta dažādi un ir ļoti atšķirīga – no nulles līdz pat 300 latiem par viena kora vadīšanu – un patiesībā asociācija nemaz precīzi nezina, ko un cik prasīt. Diriģenti no Kultūras ministrijas saņēmuši apsolījumu jautājumu sakārtot mēneša laikā.
“Esmu konstatējis, ka ir absolūts haoss – bet šeit es negribētu nevienu vainot, tā ir tāda lieta, kas ir bijusi jau gadiem ilgi –, haoss ar finansējumu, haoss ar struktūru, ar sistēmu kā tādu,” skarbi situāciju raksturo Latvijas Kordiriģentu asociācijas vadītājs Artūrs Ancāns.
To, ka papildus līdzekļi koriem ir nepieciešami, nenoliedz ne Kultūras ministrija, ne dziesmu svētku tiešie organizatori – Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (KNMC). Tomēr vienlaikus uzsverot – vēl jādomā par veidu, kādā papildus naudu piešķirt un, iespējams, mērķdotācijas dalīšanas principi jāpārskata, papildus līdzekļus novirzot tām vajadzībām, kam tie visvairāk nepieciešami. Vienā pašvaldībā tās varbūt ir diriģentu algas, bet citā, kur šis jautājums jau sakārtots, papildus nauda varbūt vajadzīga koristu tērpiem vai nogādāšanai uz koncertu vietām.
“Kopumā ņemot, svētkiem vēl vajag papildus līdzekļus. Un tātad mēs iesim divos virzienos – gan valsts, gan arī sponsoru naudas. Bet tā, lai es jums atbildētu, ka tas ir vajadzīgs tieši diriģentu apmaksai, visu, es neņemtos apgalvot šādu jautājumu, kamēr es neredzu skaitļus,” uzsver kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība).
Līdz marta beigām plānots veikt pētījumu un tikt skaidrībā par trūkstošo finansējumu, bet papildus līdzekļus kolektīviem varētu piešķirt otrajā pusgadā, proti, ar septembri, sola ministre. Ja mērķdotācija tiks atjaunota tādā līmenī, kāda tā bija pirms iesaldēšanas 2009.gadā, par pusgadu tie būtu aptuveni 400 tūkstoši latu.
“Bet man liekas, kas daudz būtiskāks jautājums, ir par to, kas arī ir valdības deklarācijā – uzdevums saprast visu dziesmu svētku procesa finansējuma shēmu, jo Dziesmu svētki nav tikai vienreiz piecos gados. Tas ir process, kas ir pieci gadi, pa vidu arī Skolēnu dziesmu svētki, pa vidu ir dažādi citi svētki. Un tad ir jautājums, ko šajā procesā maksā pašvaldība, ko uztur, ko dara valsts, ko maksā paši dziesmu svētku dalībnieki, un jautājums, ko gatava par to maksāt arī sabiedrība,” piebilst ministre.
Tam piekrīt arī KNMC vadītāja Dace Melbārde, vienlaikus gan uzsverot – dziesmu svētku tradīcija ir viena no visnozīmīgākajām mūsu nācijas pamatvērtībām. Tādēļ tās finansējums nedrīkstētu būt atkarīgs no sponsoru piesaistes vai dažādu konkursu ceļā iegūtas naudas, bet tam jābūt pastāvīgam.
Savukārt, komentējot iespējas padarīt efektīvāku svētku organizēšanas procesu, piemēram, apvienojot vispārējo un skolēnu dziesmu svētku organizatorus zem viena jumta, par ko tiek runāts jau vairākus gadus, Melbārde norāda uz risku vājināt sasaisti ar izglītības sistēmu. Tas nebūtu vēlams, jo Skolēnu dziesmu un deju svētku tradīcijas pamatā ir visa interešu izglītība, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.
KNMC šogad atvēlēti 450 tūkstoši latu, taču tam bez dziesmu svētku organizēšanas, veicamas arī citas funkcijas. Tieši svētku sagatavošanai 200 tūkstošus latu atvēlējis “Latvijas dzelzceļš” un 40 tūkstošus latu – Valsts Kultūrkapitāla fonds. Piesaistīti arī citi sponsori un darbs ar tiem turpinās. Tomēr Melbārde uzsver – skaidrībai par valsts finansējumu svētkiem jābūt pēc iespējas ātrāk, lai velti netiktu izlietoti līdzekļi tādu projektu sagatavošanā, kurus vēlāk nemaz nav iespējams realizēt.
Jau vēstīts, ka Melbārde gada sākumā atzina – situācija ar finansējumu 2013.gadā gaidāmajiem dziesmu un deju svētkiem ir vissmagākā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, proti, iepriekšējiem dziesmu svētkiem atvēlēto 700 tūkstošu latu vietā tagad organizatoru rīcībā ir vien ap 450 tūkstošiem latu. Tādēļ viņa aicināja apzināties, ka dažādas tehnikas izmantošanas ziņā nākamā gada svētki vairs nebūs tik krāšņi kā iepriekš.
