Apsver ideju izveidot mīnu laukus uz Latvijas austrumu robežas. Vai tie nav bīstami iedzīvotājiem un zvēriem? 124
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas austrumu robežas drošības stiprināšanā Aizsardzības ministrija (AM) izvērtē prettanku mīnu un dažādu papildu šķēršļu izvietošanu, žurnālistus iepazīstinot ar aktualizēto valsts aizsardzības koncepciju, norādīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (AS).
Koncepcijā teikts, ka nepieciešamā Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem atbilstoši pretinieka potenciālajam apdraudējumam ir svarīgs pasākumu kopums valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Savukārt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) sadarbībā ar Valsts robežsardzi un valsts drošības iestādēm jāattīsta un jātrenē sadarbības plāni un mehānismi hibrīdo un konvencionālo draudu scenārijiem.
Pulkvežleitnante, Zemessardzes štāba virsniece Anita Pizele TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” komentē ziņu, norādot, ka valsts aizsardzības nolūkos vienībām, kas atrodas šīs robežas tuvumā, ir jābūt spējīgām veikt visas darbības, lai aizkavētu iespējama pretinieka kustības mūsu valsts teritorijā.
Mīnu lauki ir tikai viens no aizsardzības elementiem. Vienības gatavojas šādu lauku instalēšanai, taču pastāvīgu mīnu lauku izvietošana būtu bīstama, viņa skaidro.
Pirmkārt, tiek sagatavoti un apzināti resursi, tiek pētītas kartes, kur šādus šķēršļus uzstādīt. Tiek apsvērti dabiskie šķēršļi u.tml. Mīnu lauku izveidošana, viņa skaidro, nebūs pastāvīgs risinājums.
Mūrniece norādīja, ka robežas infrastruktūras iekārtošana ir Iekšlietu ministrijas (IeM) uzdevums un pašreizējā iekšlietu ministra Māra Kučinska (AS) vadībā šis jautājums sācis virzīties uz priekšu no sastinguma punkta, taču procesa paātrināšanai arī AM nozare ir nākusi klajā ar savām idejām.
Vienlaikus NBS komandieris Leonīds Kalniņš ir devis pavēli par robežas detalizētāku izpēti no militārās pretmobilitātes pasākumu viedokļa.
“Robežai ir jābūt iekārtotai, un IeM pārziņā ir izbūvēt žogu, ierīkot sensorus, kabeļus, un tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk. Bet robeža ir jāiekārto arī no militārā viedokļa, jo redzams, cik strauji situācija attīstījās Baltkrievijā. Pat, ja redzams, ka viena daļa algotņu grupējuma “Vagner” karavīru tiek novirzīti uz Krieviju un Āfriku, pārējie paliek Baltkrievijā, un situācija var mainīties strauji,” uzsvēra ministre.
Ņemot vērā minēto, robeža ir militāri jānostiprina un ir jāveic izpēte arī no praktiskiem aspektiem, piemēram, kāda ir grunts, lai saprastu, kāda veida pretmobilitātes pasākumi konkrētajā robežas iecirknī nepieciešami. Šāda veida pretmobilitātes pasākumi ir, piemēram, tanku zobi, metāla/betona konstrukcijas. Tāpat ir uzdots izvērtēt arī prettanku mīnu izvietošanu.
Paralēli AM arī strādājot pie tā, lai palīdzētu IeM virzīties ātrāk ar žoga iekārtošanu, jo NBS rīcībā ir inženiertehniskās vienības.
Mūrniece arī minēja, ka robežas sakārtošanā tiek strādāts kopā ar pārējām Baltijas valstīm, jo austrumu robežai ir jābūt nostiprinātai visā Baltijā un Polijā. Polija šajā ziņā ir gājusi ļoti strauji uz priekšu, Lietuva salīdzinājumā ar Latviju rīkojusies straujāk attiecībā uz žoga būvniecību.
“Mans redzējums un politiskais uzstādījums būtu, ka robežas iekārtošanai jānotiek vismaz līdz šī gada beigām, kas nenozīmē tikai žoga būvniecību, bet arī dažādu monitorēšanas sistēmu izvietošanu. Runājot par robežas militāro labiekārtošanu, tad šie pretmobilitātes pasākumi jāīsteno visā Baltijas reģionā. Ar Igauniju sadarbība ir ļoti cieša, un es ceru, ka Lietuva arī pievienosies, bet Polija vienmēr ir bijusi liels motors un virzītājs uz priekšu,” uzsvēra ministre.
Jau ziņots, ka kopumā šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 7002 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā ir uzņemti 317 cilvēki. Pērn visa gada laikā kopā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.
Tapusi koncepcija Latvijas aizsargāšanai; austrumu robeža jāsargā arī no militārajiem draudiem. https://t.co/ZZUkc0mPiE pic.twitter.com/USZGXmXjAv
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) September 5, 2023
