“Šis ir kauns!” Deputāti pretrunīgi komentē 90 000 vērto svētku kampaņu, kurā daudzi saskatīja “Georga lentītes” 45
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas svētku rota Lāčplēša dienas un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas priekšvakarā sašķēlusi galvaspilsētas sabiedrību un arī Rīgas domē valdošo partiju biedrus. Visasākā viedokļu apmaiņa sociālajos medijos ir par pilsētvidē izvietoto un digitālajā apsveikumā redzamo mākslas darbu, kura autors ir grafiķis Paulis Liepa.
Viņš savā darbā vēlējies parādīt “zelta dzīslojumu kā koka gadskārtu rakstus, kas klājas viens pār otru, vai upes līkločus, ceļu no tumsas uz gaismu, katram ejot savu ceļu vai visiem kopā”.
Taču darbā izvēlētās krāsas daļai tā vērotāju raisījušas asociācijas ar “Georga lentītēm”. Pilsētvidē plakāts ir tikai valsts valodā, taču internetā Rīgas domes apsveikums bija arī krievu valodā, un tieši tas visvairāk uzkurināja neapmierinātos.
Sagaidot svētkus, Rīgas dome nerīkos pasākumus jau visiem zināmo pulcēšanās ierobežojumu dēļ. Taču tā vēlējusies radīt cilvēkiem svētku noskaņu, izrotājot un izgaismojot pilsētas centru un apkaimes līdz pat gada beigām. Dome turpina jau vasarā iesākto sadarbību ar Latvijas jaunajiem māksliniekiem. “Ierasto svētku rotu šonedēļ papildinās vides stendi un plakāti ar laikmetīgās mākslas darbu un pašvaldības vēlējumu svētkos, kā arī latviešu tautasdziesmu spēka vārdu gaismas objekti,” informē dome.
“Katrs saskata, ko grib”
Svētku noskaņu nedēļas sākumā izbojāja reakcija sociālajos medijos, kur diskusijās iesaistījās arī koalīcijas deputāti. “Krievu valodas izmantošana oficiālā Rīgas domes apsveikumā, turklāt tik neveiklā izpildījumā, ir nonsenss, kas nekavējoties jāizņem no apgrozības! Lienošā divvalodība kategoriski nav pieņemama. Šis ir ļoti slikts signāls,” tā tviterī ierakstīja domnieks Kaspars Spunde (“JV”).
Viņa frakcijas kolēģe Rita Našeniece turpināja: “Šis ir kauns. Pirms brīža tikai ieraudzīju. Nezinu, kas to Rīgas domē ir veicis, bet es atvainojos, ka jums kas tāds ir jāredz. Tikko ziņojām frakcijā. Mums saka, ka mērs ir sakontaktēts par šo pārsteigumu. Gaidām izvākšanu.”
Zināms, ka otrdien vēlā vakarā apsveikuma versija krievu valodā no interneta pazuda, bet daži koalīcijas deputāti bija pauduši nožēlu, ka tādas lietas “tiek iznestas uz āru, nevis izrunātas koalīcijas iekšienē”.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Uģis Rotbergs šo situāciju komentēja atturīgi, novērtējot kā komunikācijas kļūdu. Viņam esot žēl, ka labi gribēta iecere un arī tās izpildījums tiek tā uztverta. “Katrs jau saskata, ko grib, bet, manuprāt, pirmo reizi Rīga būs tik skaista,” sacīja U. Rotbergs, pēc kura domām pilsētas ainavā mākslas darbs izskatās pavisam citādi nekā sociālajos tīklos.
Bet sociālajos tīklos bija arī apsveikuma mākslinieciskā noformējuma aizstāvji, kuri atzīmēja, ka apsveikumā redzamas krāsas, kas raksturīgas latviešu tautastērpa tumši zilajai villainei ar bronzas rotājumiem.
Trešdien, diskusijai vēršoties plašumā, viedokļi dalījās gandrīz uz pusēm, jo ne vienam vien domes radītā svētku noskaņa patika un neradīja asociācijas ar “Georga lentītēm”. “Skaista jaunā Rīgas domes svētku kampaņa! Noskatieties video – burvīgas krāsas, tumši zilā debesu jumā izvijas zelta dzīslas. Kopā ar dziedājumu man tirpiņas!” tā tviterī ierakstīja Kristīne Spure. Runa ir par videoklipu, kurā dome novēl: “Brīžos, kad gaismas kļūst mazāk, nākam kopā, lai sauli radītu paši. Ar stiprām dziesmām, gaišu valodu un lieliem darbiem.”
Bijušajam Rīgas mēram Oļegam Burovam (“GKR”) kā krievu tautības cilvēkam mākslas darbs neradīja minētās asociācijas, jo, viņaprāt, māksla ir gaumes lieta. Taču viņam bija iebildumi pret apsveikuma tulkojumu krievu valodā, ko cilvēki, kam dzimtā ir krievu valoda, uztver pilnīgi citādi.
Vēlējumā “celt Latviju ar darbu, dziesmu un valodu” tulkotajā versijā minēto vārdu “jazikom” krievi uztver kā vārdu “mēle”. O. Burovs “Latvijas Avīzei” sacīja, ka šis nav pirmais gadījums, kad dome publisko kādu pagaidu risinājumu, bet tad labo – tā bijis gan ar stabiņiem, kurus vēlāk noņēma, gan ar velojoslām, kuras nodzēsa.
Viņam svarīgi saprast, cik šīs kļūdas maksā un kas šo darbu ir pieņēmis. Viņš bija atteicies piedalīties arī domes veidotajā videoklipā, kur dažādu partiju deputāti krievu valodā aicina cilvēkus vakcinēties. “Nevar vakcinēt cilvēkus pēc tautības,” uzskata O. Burovs, kura dzīvesbiedre ir ukrainiete. Viņaprāt, tādā gadījumā aicinājumam bija jāizskan arī ukraiņu, baltkrievu, poļu un citās Latvijā dzīvojošo cilvēku dzimtajās valodās.
Politiķiem jāsaprot, kā to uztvers
Domē valdošās “Par/”Progresīvie” frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs “Latvijas Avīzei” atzina, ka apsveikuma tulkojums “bija neveikls, bet kļūda ātri tika novērsta”. Pilsētvidē apsveikums būs tikai latviešu valodā, bet tā digitālā versija būs arī krievu un angļu valodā.
Domnieks pastāstīja, ka pilsētas noformēšanā apzināti ir iesaistīti jaunie mākslinieki. “Paulis Liepa noteikti nav iedvesmojies no politiskām tēmām, bet gan no tautiskiem motīviem. Mēs vēlamies, lai pilsētas noformējums būtu radošs, nevis klišejisks,” sacīja M. Kossovičs. Viņš atklāja, ka pirms nedēļas visiem koalīcijas deputātiem tika prezentēts Rīgas svētku noformējums, pret ko toreiz nevienam iebildumu nebija.
Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks no Nacionālās apvienības seko līdzi arī pašvaldībā notiekošajam, par ko liecina viņa nesenais ieraksts tviterī: “Rīgā nedzīvojošais Rīgas mērs ar Georga lentīti profilā pēc tam, kad bija uzņēmis kopīgu video ar Ždanokas Krievu savienību krievu valodā. Nožēlojami!” [Rīgas mērs Mārtiņš Staķis informēja, ka jau 25 gadus ir rīdzinieks un ir deklarēts Rīgā kopš 2001. gada]. Runa ir par jau pieminēto video, kurā vakcinēties aicināja arī Krievu savienības deputāts.
J. Iesalnieks “Latvijas Avīzei” pauda uzskatu, ka M. Staķis turpinot bijušā mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) iesākto div valodības politiku, kas NA politiķim nav pieņemama, jo Latvijā ir viena valsts valoda. J. Iesalnieks atceras, ka līdzīgs gadījums bijis Jūrmalā, kur mākslinieks, iespējams, nejauši izvēlējās krāsas, kas asociējās ar “Georga lentīti”.
Saeima pavisam drīz likumā šā totalitārisma režīma simbola lietošanu publiskos pasākumos aizliegs, atgādināja deputāts. “Tas ir kā minimums neveikls mākslinieciskais izpildījums. Politiķiem, izvēloties mākslas darbu, jāspēj saprast, kā sabiedrība to uztvers,” uzskata J. Iesalnieks.
Viņš personīgi ir pret Nacionālās apvienības dalību domes koalīcijā, kurā ar Latvijas Krievu savienības balsīm NA nereti nacionālajos jautājumos tiekot pārbalsota. Vēlēšanās NA startēja kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, kuras līderis Edvards Smiltēns ir arī Rīgas vicemērs.
Apsveikums un komunikācijas kampaņa izmaksājusi ap 90 000 eiro
Rīgas domes apsveikums Latvijas valsts svētkos un komunikācijas kampaņa izmaksājusi aptuveni 90 000 eiro.
Valsts svētku projekts sastāv no divām daļām – vides noformējuma un komunikācijas kampaņas.
Vides noformējuma kopējās izmaksas, kurās iekļauta ne tikai Pauļa Liepas darba ekspozīcija pilsētvidē, bet arī desmit gaismas stendi ar latviešu tautasdziesmu spēka vārdiem, ir aptuveni 60 000 eiro. No tiem svētku afišu un baneru druka, izlīmēšana un montāža pilsētvidē izmaksājusi kopumā aptuveni 8000 eiro. Svētkos piesaistīto divu mākslinieku honorāros samaksāti kopumā 4155 eiro.
Valsts svētku projekta dārgākā sadaļa ir desmit gaismas stendu jeb instalāciju uzstādīšana pilsētvidē. Gaismas stendi atrodami ne tikai centrā, bet arī pilsētas apkaimēs, pavisam desmit dažādās adresēs, un to kopējās izmaksas ir aptuveni 47 000 eiro. Šie gaismas stendi ir ilgtermiņa ieguldījums un tiks izmantoti arī turpmākajos gados, uzsver dome.
Komunikācijas kampaņas kopējās izmaksas, kuras ietver mākslinieka radītā darba vizuālās identitātes pielāgošanu kampaņas materiāliem internetā, presē, radio, televīzijā, kā arī to izvietošanu medijos un mājaslapas izstrāde, ir aptuveni 32 000 eiro.
Video:
Kas ir mākslas darba autors
Minētā apsveikuma mākslinieciskā izpildījuma autors Paulis Liepa (dz. 1978. g.) šobrīd ir viens no zināmākajiem Latvijas grafiķiem ar spilgtu un atpazīstamu rokrakstu, kurš strādā ar visvienkāršākajām grafikas tehnikām – kologrāfiju un kartona griezumu.
Kā norāda mūsdienu un laikmetīgās mākslas eksperti un kritiķi, Pauļa Liepas darbi ar savu zīmju valodu, kas vizuāli sasaucas ar krievu konstruktīvista Gustava Kluča daiļradi un modernismā balstītu estētiku, ievērojami izceļas uz mākslas meinstrīma fona.
Pauļa Liepas darbu estētika veidojusies 20. gs. modernisma grafikas kultūras, dizaina, arhitektūras un inženiertehnisko zīmējumu iespaidā, īpaši atskatoties uz 60.–70. gadu vizuālo estētiku, ko mākslinieks izmanto kā savu izteiksmes valodu. [..]
Mākslinieks nav pļāpīgs, tas ir tiešs, skaidrs, ironisks un reizē sirsnīgs, kāds ir Paulis Liepa sarunā, sadzīvē un pedagoga amatā Latvijas Mākslas akadēmijā, slēpjot sevī daudzus slāņus tāpat kā viņa darbi.
Pauļa Liepas darbos var parādīties no vienas smalkas zīmes līdz pat veselai zīmju kolekcijai, kas konceptuāli un saturiski ir patiesības meklējumi, cīņa par ietekmes sfērām, kontrole pār ģeogrāfiskām vienībām, zemes dzīlēm no to šķērsgriezumiem, cinisks, auksts aprēķins, un cilvēce kā bezgalīgi sarežģīts mehānisms, kur karš diemžēl ir neatņemama tās pastāvēšanas sastāvdaļa.
Paulis Liepa (1978) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Kopš 1996. gada sarīkojis 14 solo izstādes Latvijā, Igaunijā, Dānijā un Krievijā un piedalījies ap 60 grupu izstādēs un starptautiskos projektos Latvijā un ārpus tās. Saņēmis vairākas starptautiskas balvas.
Viņa darbi atrodas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, vairākās publiskās un privātās kolekcijās Latvijā, Vācijā, Lielbritānijā, Krievijā, Šveicē, Francijā.
Avots: makslaxogalerija.lv
