Apsveicu, jums piedzimis… liberālis! Vai gēni nosaka politiskos uzskatus? 0
Amerikāņiem bijusi viena no visgrūtākajām izvēlēm: par kuru ASV prezidenta kandidātu balsot, ja gandrīz pusei vēlētāju nepatīk ne viens, ne otrs… Kas veido vēlētāja uzskatus? Audzināšana un vide… Bet varbūt ne tikai? Varbūt arī gēni?
Zinātnieki esot atklājuši, ka politiskie uzskati ir ģenētiski kodēti! Kanādā krievu valodā izdotajā laikrakstā “Russian Canadien Info” publikāciju par šo tēmu ieraudzījusi “LA” lasītāja Klaudija Tiltiņa. Rakstā teikts: “Ilgu laiku tika uzskatīts, ka cilvēka politiskos uzskatus nosaka viņa audzināšana un vide, taču jaunākie pētījumi parāda, ka šādu pārliecību lielā mērā nosaka mūsu gēni.” Raksta autors atsaucas uz vairāku pētījumu rezultātiem. Viens no tiem – 2014. gadā publicēts pētījums par 12 tūkstošiem dvīņu pāru piecās valstīs. Zinātnieki esot secinājuši, ka cilvēku politiskos uzskatus “aptuveni 60% nosaka sociālā vide un 40% atkarīgi no gēniem”. Sidnejas universitātes (Austrālija) zinātnieks skaidrojis, ka mēs mantojam īpatnības, kas saistītas ar informācijas apstrādi, pasaules uztveri, attieksmi pret briesmām. Un ka šīs personas īpašības, saliktas kopā vienkopus, nosaka politiskos uzskatus.
Kanādas laikraksta publikācijā rakstīts, ka zinātnieki ieteikuši iztēloties liberālo un konservatīvo uzskatu asi. Un 62 procentiem liberālo uzskatu sieviešu esot gēni, kurus tradicionāli saista ar tādām īpašībām kā ekstravertums (palielināta sociālā aktivitāte jeb sabiedriskums) un dziņa jeb tieksme pēc jaunumiem. Savukārt no konservatīvo uzskatu sievietēm tikai apmēram vienai trešdaļai jeb 37,5% esot konstatēti šādi gēni. Un izteikts pieņēmums, ka jaunumu meklētāji biežāk dod priekšroku progresīviem spēkiem politikā.
Labāk jūtamies izskaidrotā pasaulē
Esam pieraduši, ka apkārtējie bieži sazīmē cilvēka ārējā izskatā kādas priekšteču pazīmes – tēva deguns, mātes acis u. tml. Arī temperamentu, raksturu ietekmē no senčiem pārmantotais. Bet kā tad ar to politisko orientāciju? Līdz šim nopietni ņemami ģenētiskie pētījumi par politisko orientāciju nav notikuši, un diezin vai tādi šodien uztverami nopietni, – man saka Latvijas zinātnieki un iesaka par šo jautājumu aprunāties nevis ar gēnu pētniekiem, bet ar sociālantropologiem. Viņi galu galā pēta cilvēku sabiedrības sociālās iezīmes.
Sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju katedras vadītāja Aivita Putniņa man stāsta, ka jau apgaismības laikmetā pētniekus stipri interesējis temats par kaut kādu iedomātu materialitāti, kas ietekmē mūsu uzvedību, to, kādi mēs esam, mūsu kultūras dzīvi: “Pēc tam – jau 19. gadsimtā – parādījās pirmās teorijas par to, kā cilvēka izskats ir saistīts ar viņa intelektu. Gēnus zinātnieki toreiz vēl nepazina.” Sociālantropoloģe piemin, ka tad arī radās teorijas par to, kā rase ietekmē intelektu: “Vēl joprojām pastāv fondi, kas tādus pētījumus finansē, un cilvēki, kam to patīk darīt. Par rasēm jau 20. gadsimta sākumā bija veikti pamatoti pētījumi, ka šādu korelāciju vispār nevaram vilkt.”
A. Putniņa uzskata, ka pētījumi par gēnu saistību ar politiskajiem uzskatiem ir diezgan tuvu iepriekš minētajām teorijām. Cilvēki iedomājas līdzīgu saikni, proti, ka mūsos iekšā ir kas tāds, kas nosaka mūsu uzskatus. Antropoloģe teic: tas ir mēģinājums mums kaut kādā veidā saprast cilvēku uzvedību un to izskaidrot, jo labāk jūtamies pasaulē, kura ir izskaidrota. Bet šie skaidrojumi vienmēr ir kultūras noteikti. Un kultūras daļa cilvēkā ir pārāk daudzveidīga un atkarīga no ļoti daudziem apstākļiem. “Kas ir politiskie uzskati? Iespējams, būs kultūras, kur tādu politisko uzskatu vispār nav,” retoriski vaicā speciāliste, piebilstot, ka nez vai zinātniski korekti un no pētniecības metodes viedokļa ir iespējams kaut ko tādu izpētīt.
Runājot par minēto pētījumu, kur salīdzināti dvīņu uzskati, A. Putniņa piebilst – uzskatu atšķirībā nevar izslēgt kultūras faktorus, nav iespējams izmērīt un kontrolēt vidi, kurā viņi auguši. Cilvēki skolā apgūst Mendeļa pazīmju pārmantošanas principus, kas nosaka, ka acu krāsa, auss ļipiņu forma u. tml. būs paaudzēs nodota noteikta gēnu attēlu kombinācija. Tomēr tagad ir skaidrs, ka vienu pazīmi var noteikt vairāku gēnu darbība un arī vides faktoru un gēnu ekspresijas kombinācija. “Kādreiz domāja – atkodēs cilvēka genomu un cilvēka noslēpums būs atrisināts, bet izrādījās, ka aiz šī pagrieziena ir jauni jautājumi, cilvēkam kā “radības kronim” nemaz nav kompleksākais genoms,” teic sociālantropoloģe.
