“Apsveicami, ka par viņu ir tik maz informācijas!” Egilam Zviedrim visu frakciju atbalsts 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima vienbalsīgi ceturtdien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā uz pieciem gadiem iecēla Egilu Zviedri, par kuru nobalsoja 90 deputāti. Līdz šim sabiedrībai nezināmais E. Zviedris kopš 1992. gada ir strādājis valsts drošības iestādēs, bet kopš 2000. gada – Satversmes aizsardzības birojā. Viņš kopš 2014. gada bija SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.
Tā ir liela priekšrocība, stājoties direktora amatā, jo E. Zviedrim nebūs nepieciešams iesildīšanās laiks un “viņš jau no šodienas varēs mesties darbā”, Saeimas sēdē norādīja Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS).
Dažus mēnešus pēc tam, kad mūžībā aizgāja bijušais SAB direktors Jānis Maizītis, Valsts prezidenta Egila Levita vadītā Nacionālās drošības padome 2022. gada 8. janvārī ieteica amatam E. Zviedri, kuru vienbalsīgi 12. janvārī atbalstīja arī Saeimas Nacionālās drošības komisija.
Tas, ka par kandidātu līdz tam nebija pieejama nekāda publiska informācija un nebija zināms, kā viņš izskatās, ir vēl viena šādas iestādes vadītāja priekšrocība, Saeimas sēdē uzsvēra gan Inese Voika (“AP”), gan Valērijs Agešins (“Saskaņa”), kurš teica, ka “pļāpīgas valsts amatpersonas ir viens no draudiem valsts drošībai, tāpēc tas ir apsveicami, ka par Egilu Zviedri ir tik maz informācijas”. Pamatojot “Saskaņas” atbalstu pretendentam, V. Agešins norādīja uz viņa profesionalitāti un politisko neitralitāti, atrodoties ārpus interešu grupām.
I. Voika uzsvēra, ka E. Zviedra darbība ir ieguvusi arī sabiedroto valstu ievērību, jo kopš pagājušā gada augusta E. Zviedris ir pārstāvējis SAB arī Eiropas Savienības un NATO drošības dienestu starptautiskajās sanāksmēs. “Labās organizācijās vadītājs izaug tās iekšienē,” piebilda I. Voika.
Pēc frakcijas tikšanās ar kandidātu “AP” deputātiem esot radusies pārliecība arī par E. Zviedra spēju veidot kolektīvu un komunicēt ar sabiedrību, kā arī pilnveidot valsts noslēpumu saturošās informācijas pielaižu sistēmu. Par to E. Zviedris pirms apstiprināšanas amatā ceturtdien runāja arī intervijā Latvijas Radio.
Kā zināms, pielaižu izsniegšana vai neizsniegšana politiskajā vidē ir bijis jūtīgs jautājums – gadījumos, kad tā ir atteikta, notiek lielāka vai mazāka viļņošanās, jo amatpersonas, kas to nav saņēmušas, apgalvo, ka nezina tam iemeslus.
E. Zviedris intervijā Latvijas Radio atgādināja, ka kopš 2018. gada personas pielaides atteikumu var pārsūdzēt gan ģenerālprokuroram, gan Administratīvajā tiesā. Pretendenti arī tiek iepazīstināti ar faktu kopumu, kas rada riskus un ir par pamatu pielaides atteikšanai.
“Informācija ir pretendenta rīcībā, un tā ir katra cilvēka paša izvēle, vai viņš to atklāj publiski,” sacīja E. Zviedris. Runājot par šīs sistēmas pilnveidošanu, viņš vispirms domājis informācijas apstrādes un tās izvērtēšanas termiņu saīsināšanu, optimizējot šo procesu.
Kā SAB darbības prioritātes jaunais iestādes vadītājs minēja izlūkošanas un pretizlūkošanas kapacitātes palielināšanu – tostarp kiberspēju pilnveidošanu. Lai novērstu apdraudējumus valstij, svarīga esot arī apsteidzoša informācijas iegūšana.
