Apsveic Kārli Padegu 107. jubilejā! 0
Pirmdien, 8. oktobrī, visu laiku stilīgākajai un izaicinošākajai personībai latviešu mākslā Kārlim Padegam aprit 107 gadi, un žurnāls “SIN” aicina mākslinieku apsveikt, aizejot uz Vērmanes dārzu un noliekot puķi pie viņa pieminekļa.
Rīgas dendijs un autsaiders Padegs 8. oktobrī, kā ik dienu, būs Vērmanes dārzā, kur vienmēr mīlējis uzkavēties dzīves laikā. Tagad viņš tur dienu no dienas stāv, atspiedies pret sētu, uzvalkā un ar puķi atlokā. Tēlnieka Andra Vārpas veidotā nekustīgajā bronzas atlējumā Kārļa Padega caururbjošais skatiens izlaužas zem spāņu platmales ieslīpās malas leņķa.
Viņš atgādina par dzīves dziļākajām dimensijām, sev raksturīgajā estētikā izgaismo dzīves ēnas un nebeidzamā protesta enerģijā solidarizējas ar marginālijām sabiedrības grupām – kara veterāniem, nabagiem, prostitūtām un Hamsuna varoņiem.
Kārlis Padegs (8.10.1911 – 19.04.1940) bija bija latviešu grafiķis un gleznotājs; ekstravagants, savrups un leģendārs personāžs. Viņa tēls – pārelegants dendijs ar melnu spāniešu platmali galvā un kvēlojošu cigareti zobos – izveidojās 30. gadu sākumā, kad mākslinieks strādāja žurnālā “Svari”.
“1932. gadā Padegs pārtapa spāņu caballero: mākslinieka galvu sedza mazliet ieslīpi uzlikta melna platmale ar neierasti platām malām, mugurā viņam bija garš tumša auduma mētelis ar polsterētiem pleciem, bet ap kaklu — koši sarkana šalle. Vienā rokā viņš turēja dzeltenus cūkādas cimdus, bet ar otru vēzēja bambusa spieķi. Kājās lepni strīpainās finansista bikses. Jauneklis sīkiem solīšiem, nepakļaudamies līdzpilsoņu darbīgajai steigai, lēnām promenēja pa Rīgas centra bulvāriem. Viņa gaita un izskats gan piesaistīja izbrīnītus skatienus, gan izraisīja nievājošas piezīmes. Reizumis viņu varēja manīt, vienatnē sēžot Vērmaņdārzā vai Viesturdārzā uz soliņa vai arī pastaigājamies kopā ar draugiem Valdi Kalnrozi un Heinrihu Baueru, kuri viņam arī deva draudzīgu iesauku “Čarlis”,” raksta mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs māksliniekam veltītajā grāmatā.
Arī mākslā, tāpat kā ārējās izpausmēs, Kārlis Padegs bija sava laika Latvijas sabiedrībai neparasts, tematiskā un formālā ziņā pat šokējošs. Lieliska ilustrācija ir viens no Padega visievērojamākajiem darbiem – eļļas glezna “Madonna ar ložmetēju”, kas ne tikai atgādina daļēji jau piemirsto Pirmo pasaules karu, bet liek arī nojaust jauna – vēl nežēlīgāka kara iespējamību.
Otro karu gan mākslinieks nepiedzīvoja, – Padegs jau kopš bērnības slimoja ar tuberkulozi, un no tās izveseļoties, protams, bohēmiskais dzīves nepalīdzēja. Pēc ražīga darba gada, kad Padegs radīja vairāk nekā 40 lielformāta zīmējumus – galvenokārt ilustrācijas norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna darbiem, – jaunā mākslinieka spēki bija galā. 1940. gada pavasarī, vēl nesasniedzis pat 29 gadu vecumu, Kārlis Padegs nomira.
Žurnāls “SIN” (agrāk “FHM”) šodien aicina aiziet un nolikt pie Padega pieminekļa puķi, vislabāk ap desmitiem vakarā, laikā kad izslavētais bohēmists disciplinēti devies mājup. Vai lēnām izlīkumojot pa Rīgas centra bulvāriem, atgriežoties no darba – gluži kā to mīlēja darīt Padegs.
