Apsūdzētā māte: Es nenogalināju savus bērnus un nezinu, kas to izdarīja 5
Krimināllietā par savu bērnu slepkavību Baložos apsūdzētā māte paskaidrojumos stāsta, ka savus bērnus nav nogalinājusi un nezina, kas to izdarīja.
Apsūdzētā tiesai stāstīja, ka 2014.gada 10.oktobrī tika nogalināti abi viņas bērni. “Es to neizdarīju un nezinu, kas to izdarīja,” sacīja Ginta Voiciša, uzsverot, ka apsūdzību viņa neatzīst.
Sieviete papildināja, ka viņai visvairāk sāp, ka nav bijusi iespēja būt bērnu kapos. Tāpat viņa uzsvēra to, ka nesaprot, ko krimināllietā dara izmeklētāji un kāpēc tieši viņa atrodas apcietinājumā.
Apsūdzētā paskaidroja, ka viņa bija oficiāli šķīrusi savu laulību un sākusi jaunas attiecības un bērniem patika viņas jaunais draugs.
“Draugs nepiedāvāja mani paņemt saviem pudeles brāļiem, kā to darīja bijušais vīrs, tāpat jaunais draugs mani nesita, kā to darīja vīrs,” stāstīja apsūdzētā.
Jaunā sieviete arī uzsvēra, ka nekad savā datorā nav meklējusi informāciju par nonāvēšanu.
“Dīvaini, ka tieku tiesāta es. Smagi, jo netiek meklēts vainīgais,” rezumējot sacīja apsūdzētā māte, lūdzot tiesu izdarīt visu iespējamo, lai atrastu savu bērnu slepkavu.
Uz tiesas jautājumu, kāpēc apsūdzētā nevēlas atbildēt uz jautājumiem un aprobežojas ar paskaidrojumiem, sieviete nevarēja atbildēt, lai gan tiesnese norādīja, ka viņas liecības bijušas pretrunīgas. Tiesa nolēma nolasīt apsūdzētās iepriekš sniegtās liecības.
Liecībās uzreiz pēc bērnu nāves apsūdzētā norādīja, ka nozieguma dienā viņa pamodās aptuveni septiņos no rīta, pabaroja bērnus, pēc tam devās uz veikalu, kā arī aizveda bērnus veikt analīzes.
Pēcpusdienā sieviete devās uz dušu, kad izgāja ārā, bērni it kā bija dzīvi, jo dzirdēja viņus elsojam. Tā kā sievietei bija skumji “ap sirsniņu”, jo bija sastrīdējusies ar māti un brāli, viņa nolēma iziet ārā pastaigāties ap plkst.15, savas istabas durvis neaizverot un bērnus atstājot vienus. Sieviete savus bērnus atstājusi vienus pašus samērā bieži, bet tikai tad, kad abi bērni gulēja.
Kad atgriezās, jaunā sieviete uzreiz pieskrēja pie bērniem. Pēc viņas vārdiem, viens no bērniem gulēja sev netipiskā stāvoklī uz vēdera, bet otram bija zilas lūpas. Apsūdzētā uzreiz izsauca ātro palīdzību, tikmēr veicot mākslīgo elpināšanu.
Vēlāk tiesa nolasīja liecības, kas sniegtas 2014.gada 28.oktobrī, precizējot, ka nozieguma dienā viņai nebija bēdīgi ap sirdi, bet viņa parasti dodas pastaigāties pa dienu, lūdzot kādam pieskatīt savus bērnus. Tomēr nozieguma dienā nebija neviena, kas varētu abus zēnus pieskatīt.
Pēc nozieguma sieviete esot apdomājusi, ar ko viņa ir sliktās attiecībās, uzskaitot dažus vīriešus, viens no viņiem ir sievietes bijušais vīrs, kurš esot draudējis atņemt bērnus, kā arī pat nogalināt, bet pēc tam lūdzies, lai “sieviete viņu ņem atpakaļ”.
Iepriekš vīrs esot norādījis, ka varētu atbraukt ciemos pie bērniem tieši 10.oktobrī, bet neprecizēja laiku, līdz ar to apsūdzētā ar vīru neko konkrēti nesarunāja.
Sieviete savās iepriekšējās liecībās raksturoja arī savas attiecības ar draugu, norādot, ka tās bija labas, bet ka viņa nebija domājusi ar vīrieti veidot attiecības. Voiciša uzsvēra, ka draugs nekad nebija izteicies, ka viņas bērni jebkādā veidā traucētu abu attiecībām.
Kā ziņots, Rīgas rajona tiesā krimināllietā par divu mazgadīgo dēlu noslepkavošanu 2014.gadā Baložos bija paredzēts liecināt apsūdzētajai mātei.
Apsūdzība sievietei uzrādīta pēc Krimināllikuma 118.panta, kurā noteikts, ka par divu vai vairāku personu slepkavību pastiprinošos apstākļos personu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Nozīmētajā psihiatriskajā ekspertīzē apsūdzētā bērnu māte tika atzīta par pieskaitāmu.
Iepriekš Latvijas Televīzija vēstīja, ka no apsūdzības izriet, ka bērni traucējuši mātei sakārtot personīgo dzīvi. Viņa datorā meklējusi informāciju, kā bērnus nonāvēt. Tas paveikts ar spilvenu, viņus nosmacējot.
Pusotru un trīs gadus vecie zēni tika atrasti miruši 2014.gada 10.oktobrī.
1987.gadā dzimusī sieviete nav bijusi bāriņtiesas redzeslokā, bet bijusi sociālā dienesta kliente, kam tika sniegti sociālie pakalpojumi – pabalsti medikamentu un pārtikas produktu iegādei.
