Brāļus no Madonas apsūdz par nelikumīgi nomedītiem aļņiem 7
Pagājušā gada beigās uz apsūdzēto sola Vidzemes rajona tiesā Madonā sēdās divi brāļi mednieki – 34 gadus vecais Āris un 31 gadu vecais Jurģis, kurus apsūdz par nelikumīgām medībām un tām sekojošu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Konkrēti pret Āri celta apsūdzība par septiņiem nelikumīgi nomedītiem aļņiem, par kuriem nodarītais kaitējums valstij aprēķināts 26 500 eiro, pret Jurģi – par diviem nelikumīgi nomedītiem aļņiem (7600 eiro), piedevām Jurģi apsūdz arī par nelikumīgu ieroču glabāšanu.
Šī lieta interesanta ar to, ka mednieki nav pieķerti medību laikā, nav arī fiziski atrasti paši aļņi, taču, pēc Meža dienesta speciālistu un prokuratūras domām, pierādījumi ir pietiekami, lai sauktu pie atbildības.
Neoficiāli man zināms, ka pēc līdzīgas shēmas, kā, pēc apsūdzības domām, darbojušies abi brāļi, tur aizdomās vēl vairākus mednieku kolektīvus un medniekus Latvijā, un, iespējams, tiesās parādīsies līdzīgas tiesvedības.
Šī lieta esot tikai aisberga redzamā, mazākā daļa.
Kautķermeņu vairāk nekā medību atļauju
Par ko tad tieši Āri un Jurģi apsūdz? Meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības vecākā inspektora medību jautājumos Madara Zariņa rīcībā nonākušas Igaunijas uzņēmuma “Heino” medījumu kautķermeņu iepirkšanas aktu kopijas, kurās var redzēt, ka 2017. gadā abi pārdevuši aļņu kautķermeņus.
Pats par sevi tas nav nekas nelikumīgs. Pa Latviju braukā uzpircēji, kas likumīgi uzpērk medījumus. Konkrētie aļņu kautķermeņi 2017. gadā tika aizvesti uz Valku, kur tika ievietoti ledusskapjos un veterinārārsts sakārtoja dokumentus, lai tos varētu ievest Igaunijā. Un igauņi tikpat likumīgi un labticīgi šos kautķermeņus paņēma, piemēram, viens 70 kilogramu smags kautķermenis tika iepirkts par 3,95 eiro kilogramā, kopsummā par 276,50 eiro.
Tiktāl viss kārtībā, bet M. Zariņš pamanījis, ka ar vienu medību atļauju un marķieri trīs reizes nodoti pa diviem kautķermeņiem.
Tas inspektoram bijis iemesls, lai sāktu rūpīgi iedziļināties notikušajā.
Lasītājiem, kas nav mednieki, jāpaskaidro, ka Meža dienests izsniedz limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas atļaujas, kas ir noformēti kā dokumenti, kopā ar atbilstošu skaitu unikāli apzīmētiem marķieriem, kas ir tādas kā plastmasas savilcēju siksniņas ar numuriem, kuri ierakstīti dokumentos. Viens dzīvnieks – viens numurs.
Medību likums nosaka, ka tad, kad dzīvnieks ir nomedīts, to aizliegts pārvietot, iekams tam redzamā vietā nav piestiprināts marķieris, turklāt tā, lai to nesabojātu nevarētu noņemt līdz liemeņa sadalei.
Un vispār liemeni sadalīt un marķieri noņemt drīkst tikai tad, kad aizpildīta veidlapa “Informācija par izlietotajām medību atļaujām” jeb, kā mednieki to dēvē, trešais pielikums. Kad visi dokumenti aizpildīti un dzīvnieks sadalīts, marķieris jāsabojā tā, lai to nevarētu izmantot atkārtoti. Parasti to sagriež.
Apskatot izsniegto marķieru reģistru, M. Zariņš konstatējis, ka minētie marķieri izsniegti Madonas puses mednieku kolektīviem “Mežvidi”, “Dzeņi” un “Kalsnava”. Iegūto informāciju inspektors salīdzinājis ar informāciju par izlietotajām medību atļaujām, kas iesniegta Meža dienestā Centrālvidzemes virsmežniecības Madonas mežniecībā un Sēlijas virsmežniecības Aizkraukles mežniecībā.
M. Zariņš konstatējis, ka 2016. un 2017. gadā ar septiņām medību atļaujām nomedīti 14 aļņi, respektīvi, ar vienu atļauju divi, bet vienā gadījumā – pat trīs aļņi (viens no tiem ievainots), tātad kopā deviņi nelikumīgi nomedīti aļņi.
Šajās medībās bijuši iesaistīti vairāki mednieki, bet visi ceļi aizveduši pie brāļiem Āra un Jurģa. Viņi bijuši tie, kas nodevuši uzpircējiem kautķermeņus.
Pie rokas jau nepieķēra
Brāļi madonieši savu vainu noliedz un ir gatavi nopietni pacīnīties, nolīgstot Rīgas advokātus Jāni Dzirnieku un Arti Vidžupu. Pēc pirmās tiesas sēdes gan apsūdzētie, gan advokāti nebija īpaši runīgi. Kā varēju noprast (arī tiesas sēdes gaitā), viņi aizstāvību balsta uz to, ka, viņuprāt, nelikumīgas malumedības neesot pierādītas un likumos valdot haoss. Lielākais, ko varot pierādīt: nelikumīgu dzīvnieku pārvietošanu.
Vēl viens no apsūdzētajiem ieminējās, ka dzīvnieku nemaz neesot bijis, tikai maziņa shēma… Lai kā tas arī būtu, cerams, tiesnese Kornēlija Poča tiks skaidrībā. Jebkurā gadījumā vismaz man, tiesā klausoties inspektoru M. Zariņu un citus lieciniekus, šķiet, ka aļņi patiešām tika nomedīti vairāk, nekā atļauts, un neba tie tā vienkārši izkūpēja gaisā.
Advokāti tiesā tirdīja M. Zariņu, ka varbūt igauņi aļņus uzpirkuši pa daļām, tāpēc norādīts viens un tas pats marķiera numurs. Inspektors atbildēja, ka, pēc viņa informācijas, neesot dzirdēts, ka igauņi uzpirktu aļņus pa daļām. Tas arī neparādās iepirkšanas aktos.
Advokāts A. Vidžus: “Ir nodoti kautķermeņi, bet, ja cilvēki nav medījuši – ne šāvuši, ne dīrājuši –, vai arī tad skaitās nelikumīgas medības?”
M. Zariņš: “Pēc iepirkuma aktiem redzams labuma guvējs. Pēc maniem ieskatiem, tādējādi cilvēks veicis nelikumīgas medības.”
Tādu pašu jautājumu advokāts uzdeva cietušās – Centrālvidzemes virsmežniecības – pārstāvei vecākajai inspektorei Agnetai Kārkliņai, kura atbildēja, ka medības ir darbību kopums.
Mednieki liecina par mahinācijām
Uz tiesu bija izsaukti arī vairāki mednieki no mednieku kolektīva “Mežvidi”, kuru biedri ir arī apsūdzētie brāļi. Tā Rolands liecināja, ka par marķieriem kolektīvā atbildot Jurģis. 2018. gada novembrī dzinējmedību laikā Rolands nošāvis alni, kas ticis sadalīts gabalos. Kas noticis ar marķieri, nezinot – pats igauņiem gaļu nekad neesot nodevis. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā Rolands liecināja, ka pēc medībām mainīts medību pārskats, kurā neesot bijis viņa paraksta. Par sava paraksta viltošanu uz kāda no medību pārskatiem liecināja arī viesmednieks Dzintars.
Bet sevišķi apsūdzošas bija divas citas liecības. “Mežvidu” mednieks Normunds tiesā atklāja, ka brāļi viņam vairākkārt teikuši, ka liecībās vajagot teikt, ka aļņi neesot dalīti, visi nodoti.
“Atbildēju, ka esmu godīgs cilvēks un neteikšu to, kā nav bijis. Policijā man uzrādīja dokumentus, kuros redzēju, ka Igaunijā nodots alnis, kam norādīts mana nomedītā aļņa marķiera numurs, turklāt šī nodošana notika pirms tam, kad biju alni nomedījis un sadalījis. No tā varu tikai secināt, ka notikušas nelikumīgas aļņa medības, kurās neesmu piedalījies.”
Policijā pārsteigts bijis arī virsmežzinis Eugēnijs no Latgales, kurš 2017. gada rudenī kā viesmednieks piedalījies Kalsnavas mednieku kolektīva medībās. Nomedījis alni, redzējis, ka kāds cits mednieks šo marķieri piestiprina medījumam un vēlāk pārgriežot sabojā, kā to prasa likums. Bet policijā vēlāk viņam uzrādījuši dokumentus, kuros redzams, ka viņa nomedītā aļņa marķējums – numurs izmantots cita medību kolektīva “Mežvidi” aļņa pārdošanas aktā igauņiem…
Var tikai minēt, kā viena kolektīva marķieris nokļuvis pie otra kolektīva.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 28. janvārī, kad turpinās pratināt lieciniekus. Prokurors Viktors Ratniks pagaidām īpaši neiejaucās tiesas gaitā, turpretim advokāti nemitīgi norāda uz it kā kriminālprocesuāliem pārkāpumiem liecinieku pratināšanā, nesakārtotiem medību likumiem un haosu terminu lietošanā.
Tā advokāts Jānis Dzirnieks ik pa laikam paņēma rokā un demonstrēja marķieri un sacīja, ka tam esot daudz un dažādu nosaukumu: arī medību atļauja, licence, savilcējs, birka un vēl citi. Īsti gan nebija skaidrs, kā tas attiecas uz izskatāmo lietu, turklāt inspektors M. Zariņš norādīja, ka advokāta rādītais marķieris – daļēji savilkts cilpā – neesot labs piemērs: tam vajadzējis būt sagrieztam, ja reiz ar to kaut kas darīts…
