Apstrīd eiro glābšanas fondu 0
Vācijas konstitucionālā tiesa sākusi izskatīt Eiropas Savienības izveidotā eirozonas pastāvīgā palīdzības fonda atbilstību Vācijas pamatlikumam, raisot bažas par tā apstiprināšanas atlikšanu, kas kavētu eirozonas stabilizāciju.
Politiķi pamāca tiesu
Ja Konstitucionālā tiesa lemtu, ka taisnība ir 12 000 pilsoņu, kas saskaņā ar ES pasludināto saukli “Vairāk demokrātijas” iesnieguši prasību par eiro glābšanas fonda neatbilstību valsts konstitūcijai, nebūtu iespējama Vācijas pievienošanās Eiropas stabilitātes plānam (ESM), atzīmē laikraksts “The Guardian”. Tiesvedības sākšana ir iedragājusi kancleres Angelas Merkeles cerības panākt ESM un ar to saistītā eirozonas glābšanas fonda ātru ratifikāciju Parlamentā un izmantošanu parādos slīgstošo vairāku eirozonas valstu finanšu stabilizācijai. Vācijas finanšu ministrs Vofgangs Šoible brīdinājis par “nopietnām sekām”, ja tiesa apturētu vai palēninātu līgumu apstiprināšanu. “Eiropas stabilitātes plāna apstiprināšanas, kas tika paredzēta jūlijā, ilgāka atlikšana radītu ievērojamu tālāku neskaidrību finanšu tirgos ārpus Vācijas un iedragātu uzticību eirozonas spējai pieņemt nepieciešamos lēmumus atbilstošā laika sprīdī,” Šoible paziņoja konstitucionālās tiesas mītnē Karlsrūē.
Parasti politiķi atturas komentēt tiesas darbu, cienot tās neatkarību un svarīgumu varas atzaru līdzsvara saglabāšanā, tāpēc atteikšanās no ierastās kārtības liecina par valdības izmisīgajiem centieniem panākt ESM plāna apstiprināšanu, atzīmē aģentūra DPA. Tieslietu ministre Sabīne Loithoisere-Šnarenbergere pat uzskatīja par vajadzīgu brīdināt kolēģus valdībā nemēģināt iespaidot tiesu, taču virkne ietekmīgu vācu politiķu nav viņu uzklausījuši.
Strīdā iejaucies pat bijušais Vācijas kanclers 93 gadus vecais Helmūts Šmits, aicinot tiesu apstiprināt Eiropas stabilizācijas plāna atbilstību valsts pamatlikumam. Tiesas lēmums ESM lietā ir cieši saistīts ar Eiropas integrācijas nākotni, atzīmē DPA.
Eiropas stabilitātes plāns atšķiras no citiem eiro glābšanas plāniem, jo paredz izveidot pastāvīgu fondu ar 700 miljardiem eiro, no kā 27% jādod Vācijai. ESM plānu bija paredzēts sākt īstenot jūlijā ar noteikumu, ka to būs apstiprinājušas pietiekami daudz eirozonas valstu, lai segtu 90% no fonda 700 miljardu eiro kapitāla. Tā kā Vācijai jāsedz vairāk nekā ceturtdaļa no šīs summas, Berlīnei ir gala vārds plāna īstenošanā.
Kritiķi apbērē konstitūciju
Vācijas konstitucionālajai tiesai bijusi galvenā loma likumu izvērtējumā un demokrātijas veidošanā valstī pēc Otrā pasaules kara. Prasību par ESM neatbilstību konstitūcijai tiesā iesniedza bijusī tieslietu ministre Herta Doiblere-Gmelina. Līdzīgas prasības iesnieguši akadēmisko aprindu pārstāvji, kā arī politiķi gan no labējām, gan kreisajām partijām.
Otrdien pie tiesas ēkas Karlsrūē demonstrantu grupa atveidoja simbolisku konstitūcijas bēru ceremoniju, lai uzsvērtu apdraudējumu Vācijas suverenitātei, ja valdība nodotu pārāk daudz varas ES iestādēm.
Uz kartona zārka bija uzraksts: “Šeit atdusas Vācijas republikas, dzimušas 1949. gada 23. maijā, mirušas 2012. gada 29. jūnijā, konstitūcija. Sērojošie pilsoņi.”
Otrdien atklājot tiesas sēdi, konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Andreass Foskīle paziņoja, ka “Eiropai vajadzīgas demokrātiskas konstitucionālas valstis, tāpat kā demokrātiskām konstitucionālām valstīm vajadzīga Eiropa”, ziņo DPA. Viņš teica, ka tiesa neapspriedīs, vai ESM un fiskālās stabilizācijas plāns atbilst konstitūcijai, bet tikai lems, vai lūgt prezidentam Joahimam Gaukam atlikt likuma parakstīšanu līdz tā detalizētākai izvērtēšanai. Prezidents Gauks, kurš pārmetis valdībai nevēlēšanos izskaidrot iedzīvotājiem parādu krīzes diktētos taupības pasākumus, pieprasījis kanclerei Merkelei “izskaidrot valdības eiro politiku”. Vēl pirms dažām dienām tika ziņots, ka tiesa varētu pieņemt lēmumu līdz jūlija beigām, taču pēc pirmās sēdes daži analītiķi pieļauj, ka process varētu ievilkties vairākus mēnešus.
