“ABLV Bank” vadošie darbinieki esot noziedzīgi legalizējuši līdz 2,1 miljardam eiro, bet Bernis tam nepiekrīt 32
Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti vairāki toreizējie “ABLV Bank” vadošie darbinieki par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu un procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu šai kredītiestādei, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.
Pirmstiesas kriminālprocesā noskaidrots, ka organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros laikā no 2010. gada 1.maija līdz 2018. gada 15.februārim tika legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 263 538 182 eiro un 1 948 641 578,65 ASV dolāru apmērā (1 912 737 857 eiro).
Pieci organizētās grupas dalībnieki noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī kredītiestādē ieņēma atbildīgus amatus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šie apsūdzētie ir bijušais līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušais valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds, kā arī Aleksandrs Pāže, Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis.
Pāže 15 gadus ieņēma bankas valdes locekļa amatu, bet 2018.gadā 22.februārī no amata atkāpās.
Lieta nodota Ekonomisko lietu tiesai.
Apsūdzības likvidējamās “ABLV Bank” bijušajiem vadošiem darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu ir nesaprotamas, aģentūrai LETA pauda bankas bijušais līdzīpašnieks, bijušais valdes priekšsēdētājs un viens no apsūdzētajiem Ernests Bernis.
“Mēs kategoriski nepiekrītam nevienai no apsūdzībām. Lieta ir nesaprotama un neskaidra,” sacīja Bernis, norādot, ka banka darbojās atbilstoši tolaik spēkā esošajiem normatīviem.
Tostarp Bernis atzīmēja, ka banku uzraudzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pārbaudot virkni no klientiem, kas minēti lietā, un ļāva sadarboties. Tāpat banku ik gadu auditēja starptautiskas auditorkompānijas, kā arī to uzraudzīja Eiropas Centrālā banka.
“Mēs paļaujamies taisnīgai tiesai un esam gatavi atspēkot katru prokuratūras pārmetumu. Ceram, ka tiesas process būs ātrs un objektīvs. Šo gadu laikā mums ir pārmests daudz, tostarp Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, korupcija, taču neviens no šiem apgalvojumiem nav izrādījies patiess. Tagad turpināsim cīņu ar šajā lietā pieminētajiem nepamatotajiem pārmetumiem, lai vēlreiz pierādītu savu taisnību,” pauda Bernis.
“Mums žēl bankas darbinieku, kuri tik ilgi dzīvo neziņā par to, kad noslēgsies šie procesi. Diemžēl šo gadu laikā esam piedzīvojuši teatrālas kratīšanas, nepamatotus tiesību aizskārumus un mantas arestus. Desmitiem darbinieku tika aicināti uz prokuratūru, lai skaidrotu to, ka viņi nodarbojās ar finanšu eksportu, kreditēšanu, investīciju piesaisti, atbilstoši tā laika normatīvajiem aktiem,” minēja Bernis.
Viņš arī norādīja, ka tiesas prāvai seko līdzi daudzas esošās un bijušās citu kredītiestāžu amatpersonas, jo šo gadu laikā gandrīz visu finanšu institūciju darbībā Latvijā, Eiropā un pasaulē ir atklāti nopietni naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) pārkāpumi. Turklāt, šādus pārkāpumus atklāj joprojām un tādus atklās arī turpmāk. “Banku bizness ir risku bizness. Izslēgt pilnīgi visus riskus ir neiespējami. Lai cik stingrs ir bijis tā dēvētais “kapitālais remonts”, nav iespējams samazināt riskus līdz nullei. Tie pastāvēs arī turpmāk,” teica Bernis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka bankas darbībā bija nepilnības, bet tādas ir visās kredītiestādēs, taču banka darīja visu, lai riskus mazinātu. “Būtiski mazinājām riskantāko klientu loku, investējām miljoniem eiro AML risku pārvaldībā, par ko liecina mūsu 2017.gadā noslēgtais administratīvais līgums ar FKTK,” piebilda Bernis.
Tāpat viņš pauda viedokli, ka 2018.gada notikumi nebija vērsti tikai pret “ABLV Bank”, tas bija signāls valstij par tās nepadarītajiem darbiem. “Nepaveikto darbu bija daudz, par to liecināja vēlāk publicētais “Moneyval” ziņojums, Latviju gandrīz ieliekot “pelēkajā sarakstā”. Taču tā nav un nevar būt vienas kredītiestādes atbildība. Pat tādās bankās, kas lepojas ar visaugstākajiem ētikas un morāles standartiem, kā arī efektīvāko risku kontroli, tika atklāti milzīgi trūkumi klientu pārzināšanā un AML sistēmu darbībā. To apliecināja gan žurnālistu pētījumi, gan iekšēji auditoru ziņojumi, kas atklāja šajā reģionā vēl nepieredzētus pārkāpumus,” sacīja Bernis.
Tostarp viņš atzīmēja, ka par šiem pārkāpumiem skandināvu un citu valstu īpašnieku kredītiestādes tika sodītas ar naudas sodiem, taču pret “ABLV Bank” ir vērsts kriminālprocess. “Milzīgi resursi tikuši veltīti tam, lai “tomēr kaut ko atrastu”. To mēs redzam tagad desmitos sējumu, kas nodoti mūsu rīcībā. Mēs izpētīsim katru no tiem, jo šobrīd joprojām nav saprotams, par ko ir lieta un uz kāda pamata ir balstītas tik nopietnas apsūdzības,” sacīja Bernis.
Viņš arī atzīmēja, ka banka sadarbojās ar prokuratūru no pirmās dienas, sniedzot visu nepieciešamo informāciju. “Grūti izskaidrot, kāpēc bija nepieciešams tik ilgs laiks – vairāk nekā četri gadi, lai izmeklētu šo lietu, tomēr esam gandarīti, ka tas ir noticis,” piebilda Bernis.
LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi “ABLV Bank” izsniegto licenci.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
“ABLV Bank” apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus “ABLV Bank” vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi “FinCEN”.
