NATO savstarpējās aizsardzības pakts ir svēta lieta, apliecina ASV prezidents Baidens 9
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar NATO valstu vadītāju apspriedē Briselē bloka amatpersonas mēģināja pavilkt svītru zem iekšējiem strīdiem pēdējos gados, kad bijušais ASV prezidents Tramps nopēla dažus sabiedrotos par nepietiekamiem izdevumiem aizsardzībai un apšaubīja ASV un Eiropas transatlantiskās saites, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka alianse pārdzīvo “smadzeņu nāvi”.
Kolektīvā aizsardzība arī kosmosā
NATO samitā tika apspriestas attiecības ar Krieviju, Ķīnu, kiberdrošības problēmas un citi jautājumi.
Pirms apspriedes NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina ka “attiecības starp NATO un Krieviju ir zemā līmenī, viszemākajā punktā kopš aukstā kara beigām.”
“Mēs redzam vēlmi lietot militāru spēku pret kaimiņvalstīm, Ukrainu, Gruziju. Mēs esam pieredzējuši kiberuzbrukumus, mēģinājumus iejaukties mūsu politiskajos demokrātiskajos procesos, iedragāt uzticību mūsu institūcijām un censties mūs sašķelt,” teica Stoltenbergs. Alianses ģenerālsekretārs paziņoja, ka NATO līguma piektais pants tiks attiecināts arī uz uzbrukumiem kosmosā.
NATO līguma piektais pants garantē kolektīvās aizsardzības principu, proti, ka uzbrukuma gadījumā vienai no dalībvalstīm palīgā nāk pārējās dalībvalstis.
Līdz šim tas attiecās uz uzbrukumiem uz zemes, jūrā, gaisa telpā un kibertelpā. Stoltenbergs atzīmēja, ka jebkurš uzbrukums kosmosā, piemēram, uzbrukums satelītiem, var izraisīt piektā panta iedarbināšanu.
Ap Zemi riņķo aptuveni 2000 satelītu, no kuriem vairāk nekā puse pieder NATO valstīm. Tie nodrošina daudzu jomu darbību, sākot ar mobilajiem tālruņiem un bankas pakalpojumiem un beidzot ar laika prognozēm.
Arī militārpersonas izmanto satelītus komunikācijā, navigācijā, informācijas apmaiņā un raķešu aktivitāšu novērošanā. Daudzas NATO dalībvalstis ir nobažījušās par Krievijas un Ķīnas aktivitātēm kosmosā, uzskatot, ka tās kļūst arvien agresīvākas.
Jāietur stingrāka politika pret Ķīnu
NATO valstu līderiem ir jāizstrādā stingrāka kopējā politika pret Ķīnu, pirms alianses samita paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Intervijā Kanādas raidorganizācijai CBC viņš uzsvēra, ka Ķīnai ir otrs lielākais aizsardzības budžets pasaulē, lielākā karaflote un tā veic ievērojamus ieguldījumus jaunos militāros materiālos, kas ietekmē NATO valstu drošību.
“Ķīna nepiekrīt mūsu vērtībām. Mēs redzam, kā viņi apspiež demokrātiskos protestus Honkongā, kā viņi apspiež tādas minoritātes kā uigurus un kā viņi izmanto mūsdienu tehnoloģijas savu iedzīvotāju novērošanai,” sacīja Stoltenbergs.
“Tāpēc NATO ir svarīgi stiprināt mūsu politiku attiecībā uz Ķīnu,” norādīja NATO ģenerālsekretārs. Vienlaikus viņš atzina, ka citām valstīm ir svarīgi sadarboties ar Ķīnu kopīgu problēmu risināšanai, tādu kā klimata pārmaiņas un ieroču kontrole.
NATO saskaras ar jauniem izaicinājumiem
ASV uztver savu pienākumu NATO sabiedroto aizsardzībā kā svētu lietu, vakar pirms NATO samita paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.
Kad ASV satricināja 2001. gada 11. septembra terorakti, NATO nāca palīgā un cienīja līguma piekto pantu, viņš norādīja. “Es vēlos, lai visa Eiropa zina, ka Savienotās Valstis ir te,” televīzijas tiešraidē tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, sacīja Baidens.
“NATO ir kritiski nozīmīga ASV interesēm,” uzsvēra ASV prezidents. NATO līguma piektais pants garantē kolektīvās aizsardzības principu, proti, ka uzbrukuma gadījumā vienai no dalībvalstīm palīgā nāk pārējās dalībvalstis.
Vienīgā reize, kad ir iedarbināts NATO piektais pants par kolektīvo aizsardzību, bija pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV. Baidens brīdināja, ka NATO saskaras ar jauniem izaicinājumiem attiecībās ar Ķīnu un Krieviju.
Novērtē ASV un Kanādas ieguldījumu Baltijas drošībā
ASV prezidents Džo Baidens, Briselē tiekoties ar Baltijas valstu līderiem, apliecinājis ASV atbalstu un gatavību piedalīties efektīva atturēšanas potenciāla un aizsardzības stiprināšanā reģionā apstākļos, kad NATO austrumu flangā pieaug ģeopolitiskā spriedze.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Briselē tiekoties ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, atzinīgi vērtējis Kanādas ieguldījumu Baltijas reģiona drošībā, ziņo aģentūra LETA.
Valsts prezidents uzsvēra abu valstu vēsturiskās diplomātiskās saites un pauda atzinību tam, ka Kanāda nedz “de facto”, nedz “de iure” neatzina Latvijas pievienošanu Padomju Savienībai un 1991. gada 26. augustā pirmā no G7 valstīm atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju.
Pārrunājot drošības jautājumus reģionā un aliansē, Valsts prezidents pauda atzinību par Kanādas nozīmīgo ieguldījumu Baltijas reģiona aizsardzībā, vadot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā. Valsts prezidents pauda atbalstu Kanādai kā vadošajai valstij Latvijā izvietotajai NATO kaujas grupai arī pēc 2023. gada.
Abi līderi atzinīgi novērtēja Ukrainas starptautisko iniciatīvu “Krimas platforma”, kas ir vērtīgs instruments, lai pasaulei atgādinātu, ka Krievija okupējusi Krimu.
Valsts prezidents skaidroja, ka Latvija savas vēsturiskās pieredzes dēļ labi apzinās, cik būtisks ir citu valstu atbalsts okupācijas neatzīšanā. Abas puses bija vienisprātis, ka Krievijas destabilizējošā ietekme pasaulē ir jāatspēko ar ticamām aizsardzības spējām un politisko gribu aizsargāt demokrātiskās vērtības.
Tika pārrunāta arī klimata pārmaiņu ietekme uz drošību. Abu pušu redzējums par NATO noturību, vienotību un NATO-2030 attīstības vīziju ir vienots.
Valsts prezidents apliecināja Latvijas nelokāmo atbalstu Kanādas centieniem rast risinājumu Ķīnā nelikumīgi aizturētajiem Kanādas pilsoņiem. Tikšanās laikā Valsts prezidents arī apsveica Kanādu ar uzvaru 2021. gada pasaules čempionātā hokejā, kas šogad notika Rīgā.
