Apspriež Krievijas etnisko grupu likteni 0
Krievijā šobrīd noris aktīvs darbs pie etnisko grupu saliedēšanas stratēģijas izstrādes. Saskaņā ar viena no stratēģijas autora Vjačeslava Mihailova sacīto dokumenta mērķis ir “stiprināt valsts kopējo identitāti un vienlaikus attīstīt tās etnisko dažādību, kā arī veicināt pilsonisko vienotību un starpetnisko harmoniju”.
Darbu pie Krievijā dzīvojošo dažādo etnisko grupu saliedēšanas plāna neilgi pēc atgriešanās prezidenta amatā lika sākt Vladimirs Putins. Krievijas mediji ziņo, ka tās autori ar paveikto plašāku sabiedrību iepazīstinās līdz šā gada beigām.
Apdraudējums Krievijas stabilitātei
Krievijas mediju rīcībā nonākuši stratēģijas uzmetumi, kuru vairāki punkti izpelnījušies valstī dzīvojošo etnisko grupu nosodījumus. Kritiķi norāda, ka daudzas izstrādes procesā radušās idejas, piemēram, sešu Ziemeļkaukāza republiku apvienošana vienā, novestu pie etnisko krievu dominantes un izzušanas draudiem pakļautu citas Krievijā dzīvojošās etniskās grupas, informē raidsabiedrība “Brīvā Eiropa”. “Ir jābūt pilnīgam bezprātim, lai virzītu šādu stratēģiju. Tā burtiski ir spridzeklis Krievijas pagrabā,” atklātībā nonākušo stratēģijas uzmetumu raidsabiedrībai komentēja Baškortostānas vēsturnieks un politisko notikumu apskatnieks Marats Kulšaripovs. Vairāku etnisko grupu, jo īpaši tatāru, politiskie apskatnieki norāda arī uz valodas jautājumam veltītu likumu, kas šobrīd tiek izskatīts Krievijas parlamentā un pēc kura tiktu stiprināts krievu valodas, bet pazemināts vietējo valodu statuss. “Šī valsts var tikt glābta, bet jāpieliek lieli pūliņi,” raidsabiedrībai “Brīvā Eiropa” sacījis politologs no Tatarstānas Republikas galvaspilsētas Kazaņas Induss Tahirovs.
“Šī valsts nav tikai etniskajiem krieviem, tajā dzīvo daudzas nacionalitātes. Šī nav tikai kristiešu valsts, bet gan daudzu reliģisko piederību valsts. Amatpersonām jāsaprot, ka šī ir federācija, kurā visiem ir vienādas tiesības.”
Tikmēr cits tatāru analītiķis atzīmē, ka stratēģijā par Krieviju runāts kā par krievu valsti, kurā obligāti jāzina krievu valoda. “Tiklīdz runa ir par citu tautību pārstāvjiem, teksts kļūst ļoti sarežģīts. Grūti saprast, ko ar to viņi domājuši. Liekas, tas darīts speciāli,” paziņojis analītiķis.
Oktobrī pamatīgs kritikas vilni vēlās pār Krievijas oligarhu un bijušo prezidenta amata kandidātu Mihailu Prohorovu, kurš asi vērsās pret Krievijas etniskajām republikām, aicinot konstitūcijā veikt labojumus, kas, šīs republikas apvienojot, tās izslēgtu no valsts kartes. Pasaules tatāru kongresa vadītājs toreiz, atbildot Prohorova izteikumiem, paziņoja: “Šim cilvēkam niez nagi iznīcināt valsti. Etnisko republiku loma Krievijas stabilitātes saglabāšanā ir milzīga. Liekas, šis vīrs ir pret šādu stabilitāti.”
Aicina mainīt likumus
Stratēģijas izstrādes procesā virkne ierosinājumu un likumu izpelnījušies etnisko grupu dusmas. Viens no tādiem ir pretrunīgi vērtētais valodas likums, kas ļauj vecākiem izvēlēties, vai viņu bērni skolā mācīsies dzimtajā vai krievu valodā. “Likums var būt pamatīgs trieciens minoritāšu valodām, piemēram, tatāru un baškīru, jo Krievijā augstāko izglītību piedāvā apgūt tikai krievu valodā,” norāda radio “Brīvā Eiropa”.
Līdzīgi kritisku reakciju izpelnījies Dagestānas akadēmiķa Abdulnazira Dibirova ierosinājums Baškortostānu pārdēvēt par Ufas Republiku, bet Tatarstānu – par Kazaņas Republiku. Abām šīm republikām nosaukums dots pēc tur dzīvojošajām etniskajām grupām – attiecīgi baškīriem un tatāriem.
“Etniskais elements republiku nosaukumos dod jēgu tikai tad, ja tur dzīvojošās etnisko grupu elites lolo ideju par neatkarīgas valsts izveidi. Ja mēs gribam saglabāt federālu Krieviju, mums jāsper attiecīgi soļi,” savu ierosmi pamatojis Dibirovs.
Jautājumi, kas saistīti ar daudzajām etniskajām minoritātēm, Krievijā allaž bijuši jūtīgi, un ekonomiska un politiska rakstura mēģinājumi tos atrisināt bieži beigušies neveiksmīgi. Krievijā reģistrētas 278 valodas, kuras lieto 193 etniskās grupas. Turklāt ik gadu Krievijā ierodas aptuveni 12 miljoni imigrantu, kas vēl vairāk izraibina valsts etnisko karti.
