Vai varēs sūdzēt tiesā interneta vietnes, ja tās izmantos citu mediju informāciju? 4
Eiropas Parlamentā iesniegtajā likumprojektā par autortiesību reformu nav iekļauti noteikumi par papildu tiesībām tīmekļa ziņu vietnēm un mūzikas nozarei, kas ir pretrunā ar Eiropas Komisijas nostāju digitālās žurnālistikas aizsardzībā.
Ja Eiroparlaments apstiprinās likumprojektu tā pašreizējā redakcijā, tradicionālo mediju izdevēji varēs iesūdzēt tiesā tīmekļa ziņu vietnes par viņu darba izmantošanu bez atļaujas, atzīmē izdevums “Politico”, kam ir gan elektroniskā, gan papīra versija.
Likumprojekts, ko sagatavojusi Terēze Komodini, Eiropas Tautas partijas Eiroparlamenta deputāte no Maltas, daļēji apmierina Eiropas izdevējus, kuru lobisti centās panākt tāda likuma pieņemšanu, kas ļautu viņiem sūdzēt tiesā tādas firmas kā “Google” un “Yahoo”, ja tās daļēji izmanto viņu rakstus, tajā skaitā virsrakstus un izvilkumus. Lai gan likumprojekts nav tik ambiciozs, tas radītu legālu veidu, kā izdevēji varētu mēģināt panākt savu prasību izpildi. “Preses izdevējiem ir dotas tiesības iesniegt prasības savā vārdā tiesā pret viņu preses izdevumos ievietoto rakstu autoru tiesību pārkāpējiem,” teikts Komodini ziņojumā.
Preses izdevēju nozares pārstāvji ar bažām uzņēmuši Eiroparlamenta pārsteidzošo nostāju, jo gadiem ilgā kampaņā bija pārliecinājuši Eiropas Komisiju iekļaut likumprojektā par autortiesību reformu īpašu aizsardzību nozarei pēc tam, kad tīmekļa ziņu vietnes bija iedragājušas viņu biznesa modeļus. “Komodini ziņojumā nav ievērotas preses izdevēju intereses,” paziņojis Vouts van Vijks, apvienības “News Media Europe” izpilddirektors, piebilstot, ka “tas galu galā var novest tikai pie tālākas tiesāšanās.” Digitālās izdevniecības “Axel Springer” pārstāvji un vairāki citi preses izdevēji grib panākt likuma pieņemšanu, kas būtu spēkā visā Eiropā, jo atsevišķi mēģinājumi Vācijā un Spānijā nav bijuši veiksmīgi.
Eiroparlamentā iesniegtajā likumprojektā secināts, ka norāde uz ziņu rakstiem tīmekļa vietnēs “nav neizbēgami nesamērīgi kaitīga preses izdevēju finansiālajām interesēm”. Likumprojektā uzsvērts, ka izdevējiem, kas grib iesniegt prasību par autortiesību pārkāpšanu, jāpierāda nodarītie zaudējumi. Likumprojektā iekļauti arī priekšlikumi, kas dod lielākas tiesības māksliniekiem, kuru darbi parādās tīmekļa vietnēs, piemēram, ” YouTube”. Līdz šim mūziķi saņem lielāku atlīdzību no parakstīšanās vietnēm kā “Spotify” nekā no reklāmdevēju uzturētām vietnēm, kā, piemēram, “YouTube”.
Likumprojektu paredzēts apspriest Eiroparlamenta Juridisko lietu komitejā 22. martā, pieņemot iesniegtos labojumus līdz mēneša beigām. Komiteja balsos par (vai pret) likumprojektu jūnijā, bet Eiroparlaments paudīs savu viedokli līdz gada beigām. Likumprojekta galīgais variants tiks apstiprināts trīspusējās sarunās starp Eiroparlamentu, Eirokomisiju un Eiropadomi.
