Kā cilvēkiem izkļūt no nabadzības? Eiropa aicina modernizēt minimālā ienākuma shēmas 69
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisija (EK) aicina dalībvalstis modernizēt minimālā ienākuma shēmas, lai palīdzētu cilvēkiem izkļūt no nabadzības, vienlaikus veicinot strādāt spējīgo personu integrāciju darba tirgū.
EK norāda, ka minimālā ienākuma shēmas ir īpaši svarīgas ekonomikas lejupslīdes laikā, jo tās palīdz kompensēt mājsaimniecību ienākumu samazināšanos cilvēkiem, kam palīdzība vajadzīga visvairāk, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tās parasti papildina pabalsti natūrā, kas nodrošina piekļuvi pakalpojumiem, un mērķorientēti stimuli iekļauties darba tirgū.
Līdz ar to minimālā ienākuma shēmas nav pasīvs instruments, bet gan kalpo par atspēriena punktu iedzīvotāju iekļaušanas un nodarbinātības izredžu uzlabošanai. EK uzskata, ka labi izstrādātas minimālā ienākuma shēmas nodrošina līdzsvaru starp nabadzības mazināšanu, nodarbinātības stimulēšanu un ilgtspējīgu budžeta izmaksu saglabāšanu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par tādu ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, Valdis Dombrovskis skaidroja, ka sociālās aizsardzības sistēmas palīdz mazināt sociālo nevienlīdzību.
Tās nodrošina pilnvērtīgu dzīvi tiem, kuri nevar strādāt, bet tos, kuri var, stimulē atgriezties darba tirgū. Viņš uzsvēra, ka šoruden, kad daudzi cilvēki cīnās par iztikšanu, īpaši svarīgi, lai Eiropas Savienības dalībvalstis izmanto, uzlabo un modernizē savus sociālās drošības tīklus, lai palīdzētu tiem, kam tas nepieciešams visvairāk.
Viņa vērtējumā tas ir veids, kā var cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību un palīdzēt lielākam skaitam cilvēku būt aktīviem darba tirgū šajā sarežģītajā periodā.
Dalībvalstīm tiek ieteikts uzlabot ienākumu atbalstu, lai tas būtu adekvāts, proti, jānosaka ienākumu atbalsta līmenis, izmantojot pārredzamu un stabilu metodiku, raugoties, lai tiktu saglabāts stimuls strādāt, jānodrošina, ka ienākumu atbalsts pakāpeniski atspoguļo virkni adekvātuma kritēriju.
Šis adekvātais ienākumu atbalsta līmenis dalībvalstīm jāsasniedz ne vēlāk kā līdz 2030. gada beigām, vienlaikus uzturot publisko finanšu ilgtspēju, ienākumu atbalsta līmenis katru gadu jāpārskata un vajadzības gadījumā jākoriģē.
Tāpat dalībvalstīm tiek ieteikts uzlabot minimālā ienākuma aptvērumu un piešķiršanu, proti, jānosaka pārredzami un nediskriminējoši atbalsta saņemšanas kritēriji. Piemēram, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un ekonomisko neatkarību, jo īpaši sieviešu un jauniešu vidū, dalībvalstīm jāatvieglo iespējas ienākumu atbalstu saņemt individuāli, nevis uz mājsaimniecību, taču tas nenozīmē, ka jāpalielina kopējais mājsaimniecībā saņemto pabalstu apjoms.
Tāpat minimālā ienākuma shēmām jāspēj reaģēt uz sociālekonomiskajām krīzēm, piemēram, ir jāparedz papildu elastība attiecībā uz atbalsttiesīgumu.
Dalībvalstis ir aicinātas arī uzlabot piekļuvi iekļaujošiem darba tirgiem, proti, aktivizēšanas pasākumiem jānodrošina pietiekami stimuli, lai panāktu atkārtotu iekļaušanu darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot gados jaunu pieaugušo atbalstīšanai. Vienlaikus minimālā ienākuma shēmām jāpalīdz cilvēkiem atrast un saglabāt darbu, piemēram, ar iekļaujošu izglītību un apmācību, kā arī ar darbā pieņemšanas un mentorēšanas atbalstu, kā arī jābūt iespējai ienākumu atbalstu apvienot ar nopelnīto īsos laika periodos, piemēram, pārbaudes vai stažēšanās laikā.
