Ilustrativs foto.
Ilustrativs foto.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Sadarbības modelis inovāciju sekmēšanai 0

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu”, kurš iezīmē jaunu modeli publiskā sektora, uzņēmumu un zinātnes sektora labākai un strukturētai sadarbībai un pārvaldībai ar nolūku sekmēt plašāku inovāciju izstrādi un ieviešanu.

Jaunajā ES fondu plānošanas periodā (2021.–2027.) finansējums pētniecībai, attīstībai, inovāciju (P&A&I) un digitalizācijas sekmēšanai Ekonomikas ministrijas pārvaldīto iestāžu ietvaros vien pieejams vairāk nekā 700 milj. eiro apmērā, bet pastāv arī pētniecībai un attīstībai pieejamais finansējums Izglītības un zinātnes ministrijai. EM ziņojums uzsver nepieciešamību veidot labāku institucionālo un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) pārvaldību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Proti, 2022. gadā iecerēts uzsākt jauna inovāciju institucionālās pārvaldības un RIS3 pārvaldības modeļa īstenošanu. Reformas mērķis ir nodrošināt gan labāku inovāciju un pētniecības politikas izstrādē un ieviešanā iesaistīto institūciju sadarbību, gan uzlabot sadarbību starp inovāciju sistēmas partneriem – uzņēmumiem, zinātnes un pētniecības sektora pārstāvjiem, kā arī valsts pārvaldi.

Paredzēts, ka katrā RIS3 jomā tiks veidotas inovāciju ekosistēmu vērtību ķēdes, kuras uzraudzīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) koordinētas vadības grupas. Vadības grupu uzdevums būs izstrādāt vidēja termiņa stratēģijas un ikgadējos rīcības plānus, identificēt inovāciju un pētniecības vidi kavējošos šķēršļus un sniegt priekšlikumus inovāciju sistēmas izmaiņām.

Tiks izveidota arī padome inovāciju un pētniecības un zinātnes politikas tuvināšanai, kurā darbosies divi ministri – ekonomikas un izglītības un zinātnes, kā arī divu aģentūru direktori – LIAA un Latvijas Zinātnes padomes. Visbeidzot plānots pārskatīt premjerministra vadībā esošās Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskās padomes (LPISP) funkcijas, lai nodrošinātu, ka LPISP lemj tikai par stratēģiski izšķirošiem pētniecības, inovāciju un zinātnes politikas un viedās specializācijas jautājumiem.

Paredzēto pārvaldības reformu ietvaros paredzēts izveidot arī valsts pētījumu programmu (VPP) “Inovāciju fonds – Nozaru pētījumu programma”. Iniciatīvas ietvaros ir paredzēts īstenot pētījumus, kas atbilst Latvijas industrijas, Eiropas vai globāla mēroga tehnoloģiju vajadzībām, un sniedz ieguldījumu sabiedrībai būtisku izaicinājumu risināšanā, kā arī atbilst konkrētai, definētai ilgtermiņa tehnoloģiju attīstības misijai.

Turpmāko triju gadu laikā ik gadu šai VPP paredzēts valsts budžeta finansējums četru miljonu eiro apmērā. VPP finansējuma ietvaros tiks īstenoti praktiskas ievirzes, komercializējami pētniecības projekti atbilstoši divām Latvijā apstiprinātajām RIS3 jomām – biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas.

SAISTĪTIE RAKSTI