Vai skopais maksās divreiz? 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apdrošināšanas atbalsta samazinājums draud ar tirgus kritumu un vienreizējo valsts kompensāciju pieprasījuma kāpumu.
Vecais teiciens par to, ka “neesmu tik bagāts, lai pirktu lēti” šobrīd attiecināms uz situāciju saistībā ar lauksaimniecības sējumu apdrošināšanas polisēm. Līdz šim zemnieks, iegādājoties polisi labības lauku apdrošināšanai pret sausumu, lietavām, krusu un citām dabas kaprīzēm, varēja rēķināties ar 70% valsts atbalstu. Zemnieki šo novērtēja, un tādējādi palielinājušās gan apdrošināto sējumu platības, gan apdrošināto dzīvnieku skaits. Kopumā plānošanas periodā no 2015. līdz 2021. gadam dzīvnieku un sējumu daļējai segšanai tika novirzīti 37 miljoni eiro, lielākoties Eiropas Savienības fondu finansējums. Parakstītās apdrošināšanas prēmijas pāris gadu laikā palielinājušās pat par 740%. Būtisko apdrošināšanas nozīmi apliecina arī izmaksāto atlīdzību apjoms – piemēram, 2020. gadā apdrošinātāji izmaksāja atlīdzības lauksaimniekiem 13 miljonu eiro apmērā. Taču tagad tiek plānots atbalstu samazināt līdz 50%, līdz ar to nozarē radušās bažas, ka šajos jau tā neparedzamajos laikos zemnieki taupīs un laukus vairs neapdrošinās.
Zaudējumus piesaka katrs trešais
“Vidējā polises cena parasti ir 33 eiro/ha – no šīs summas atbalsts ir 18 eiro. Bijušas arī polises ar plašāku segumu, kuras maksā 60 eiro/ha, un arī ar šaurāku segumu – 15 eiro/ha. Ar šā brīža izejvielu un realizējamās produkcijas cenu lēciena polišu sadārdzinājums varētu būt pat par 50%, neskatoties uz to, ka tirgū pastāvošā konkurence apdrošināšanas tarifu spiež uz leju. Tajā pašā laikā 2018. gadā, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija sausuma dēļ un kad apdrošinātāji vēl nepiedāvāja šā riska segumu, lauksaimniekiem sausuma zaudējumu mazināšanai tika novirzīti 64 miljoni eiro. Mainīgo laikapstākļu dēļ pēdējos trīs gados vidēji katra trešā apdrošinātā saimniecība pieteikusi zaudējumu gadījumu un saņēmusi atlīdzību,” tā savu pieredzi “Latvijas Biznesam” raksturo Zemgales puses saimnieks Elvis Lazdiņš. Viņš atzīst, ka sējumu apdrošināšanas atbalsts ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem, kā stabilizēt lauksaimniecības nozari. Saimniekiem apdrošinoties pret dažādākajiem riskiem – izsalšanu, krusu, lietusgāzēm, degšanu – tiek pasargātas viņu finanses, naudas plūsma un līdz ar to – uzņēmuma stabilitāte.
“Krusa var radīt pat vairāk nekā 90% ražas zudumu, kas aiziet nebūtībā pāris minūšu laikā, tas pats notiek ar lietusgāzēm, kas sagulda labību, apgrūtinot tās novākšanu un pasliktinot kvalitāti. Nemaz nerunājot par izsalšanu, kad saimnieku rudens investīcijas, kas sasniedz 300 eir/ha, ir “kaķim zem astes”, ja lauki izsalst un pavasarī vairs nav kultūraugu. Mēs, lauksaimnieki, nevēlamies, lai sabiedrība mūs uzskata par čīkstuļiem, kas katru reizi, kad notiek kāda dabas kataklizma, meklē palīdzību pie valsts. Apdrošināšana ir veids, kā šo izslēgt, tad tas paliek uz katra saimnieka paša sirdsapziņas, vai viņš ir apdrošinājies vai ne. Baidos, ka, ja atbalsts samazināsies, saimnieki slieksies vairāk riskēt un neapdrošināt laukus,” tā zemnieks.
Paredzēts mazināt atbalstu
Arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons apliecina, ka nozare ir satraukta par briestošajām izmaiņām un jau sākusi sarunas ar ministriju. “Zemkopības ministrijas izstrādātajā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.– 2027. gadam ir paredzēts būtiski mazināt atbalsta intensitāti apdrošināšanas polišu iegādei līdz 50%. Tas neizbēgami mazinās lauksaimnieku ieinteresētību apdrošināt sējumus un dzīvniekus, virzoties prom no Eiropas Komisijas rekomendācijām par risku mazināšanu lauksaimniecībā. Esam snieguši savus iebildumus par attiecīgā atbalsta samazinājumu, taču joprojām Zemkopības ministrija nav radusi citu risinājumu, kā pildīt Eiropas Komisijas rekomendācijas par saimniecību stiprināšanu saistībā ar dažādiem riskiem. Līdz ar to biedrība “Zemnieku saeima” uzskata, ka atbalsts apdrošināšanas polišu iegādei būtu jāsaglabā līdzšinējā līmenī, nepieciešamības gadījumā ir jāmeklē iespējas līdzekļu pārvirzei LAP pasākumu ietvaros vai arī iztrūkstošais atbalsts ir jānosedz no valsts budžeta līdzekļiem,” norāda biedrības pārstāvis.
Tātad jautājums – vai spēles noteikumu maiņa apdrošināšanas polišu tirgū nenozīmēs divkāršus izdevumus no valsts budžeta? Pirmoreiz – nosedzot tikai daļu polises vērtības, bet otrreiz – izmaksājot kompensācijas zemniekiem par applūdušiem vai veldrē noguldītiem neapdrošinātajiem labības laukiem (kā tas jau bijis vairākkārt)? Vai nenāksies saskarties ar situāciju, ka skopais maksās divreiz? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēsim nākamajās “LB” publikācijās.
