Kļūs iespējamas patērētāju kolektīvās prasības – būs vieglāk nekā ar individuālām prasībām 4
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība akceptējusi grozījumus Patērētāju tiesību likumā un grozījumus Civilprocesa likumā, kas ieviesīs Latvijā jaunu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām.
Šobrīd neapmierinātie patērētāji bieži izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi un bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un komersantam pieejamajiem resursiem. Regulējums par patērētāju kolektīvajām prasībām vairos patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū.
Patērētāju tiesību paplašināšana kļuvusi īpaši aktuāla tāpēc, ka globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība, kas atbildīs likumā noteiktajām prasībām un kam Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) būs piešķīris kvalificētās institūcijas statusu.
PTAC iespējas un ierobežojumi
Šobrīd patērētāju interešu aizsardzību Latvijā veic PTAC. Izvērtējot konstatēto patērētāju tiesību pārkāpumu, kas var radīt vai rada kaitējumu, PTAC ir tiesīgs ierosināt pārkāpēja rakstveida apņemšanos pārtraukt patērētāju tiesību pārkāpumus, aizliegt pārkāpumu, pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Taču vienu svarīgu tiesību PTAC nav – proti, nav tiesību panākt patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Lai to panāktu, pagaidām patērētājiem individuāli ir jāceļ prasība tiesā. Ar minētajiem grozījumiem tiks nodrošināts, ka patērētāju aizsardzībai kvalificētajai institūcijai ir iespēja gan vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan tiesības iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā.
Kolektīvās prasības varēs celt par pārkāpumiem plašā nozaru klāstā, ieskaitot, piemēram, finanšu pakalpojumus, datu aizsardzību, ceļojumus un tūrismu, enerģētiku vai telekomunikācijas – ciktāl runa ir par patērētāju tiesību aizsardzību. Latvijā ieviešamais mehānisms paredz, ka patērētājiem ir jāpauž griba iestāties kolektīvajā prasībā. Kvalificētā institūcija informēs patērētājus par iespēju pieteikties kolektīvajai prasībai, informējot atbilstošā saziņas līdzeklī, lai sasniegtu maksimāli daudz patērētāju, ko skāris pārkāpums.
Tiesu procesu īpatnības
Piesakoties kolektīvajai prasībai, patērētājam būs jādod piekrišana kvalificētajai institūcijai pārstāvēt patērētāju, jānorāda savs prasījums un jāiesniedz dokumenti, kas pamato prasījumu. Pēc patērētāju pieteikumu apkopošanas kvalificētā institūcija vērsīsies pie komersanta ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Uzņēmumam tiks dots vismaz 14 dienu termiņš, kurā tas varēs izvērtēt kvalificētās institūcijas pieteikumu un izpildīt prasību pilnā apmērā vai arī piedāvāt noslēgt vienošanos. Ja pusēm neizdosies vienoties, kvalificētā institūcija vērsīsies tiesā.
Kvalificētā institūcija varēs vērsties tiesā, ja patērētāju kolektīvajā prasībā vismaz pieci patērētāju prasījumi būs pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem, kā arī patērētāju prasījumu pamatā būs vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi. Jāpiebilst, ka kolektīvās prasības ir jauna lietu kategorija, kuru izskatīšanai tiek paredzēts atšķirīgs procesuālais mehānisms. Tādēļ civilprocesa likums tiks papildināts ar jaunu nodaļu, kurā paredzēti izņēmumi no vispārējās kārtības, kas jāņem vērā, izskatot patērētāju kolektīvo prasību lietas, piemēram, paredzēts, ka kvalificētās institūcijas tiks atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Šāda prasība iekļauta, ņemot vērā to, ka patērētāju kolektīvās prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses un kvalificēto institūciju darbībai ir bezpeļņas raksturs. Par likumu grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.
