Valdība atbalsta grozījumus Aizsargjoslu likumā: zemes īpašniekiem atvieglos būvniecības saskaņošanas procesu 7
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība atbalstījusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas zemes īpašniekiem atvieglos būvniecības saskaņošanas procesu atsevišķu būvju būvniecībā krasta kāpu aizsargjoslā un aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām.
Patlaban Aizsargjoslu likumā ir aizliegta būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā, paredzot atsevišķus izņēmumus, kuru skaitā nav iekļautas tādas sabiedrībai nepieciešamas būves kā, piemēram, nobrauktuves pludmalē un dabas tūrisma infrastruktūra.
Likumā noteikts, ka jebkurai būvniecībai krasta kāpu aizsargjoslā ir jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, arī gadījumos, ja nav paredzama būtiska ietekme uz vidi. Tāpat likums paredz bakterioloģiskajā aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām jebkurai paredzētai darbībai veikt sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu un ķīmiskajā aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām saņemt
Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus jebkurai darbībai, pat ja darbība neietekmē ūdens ņemšanas vietas funkcionēšanu un ūdens kvalitāti. Tāpat likumā nav noteikti ierobežojumi augsnes apstrādei, kas būtiski, lai uzlabotu virszemes ūdeņu kvalitāti un samazinātu piesārņojuma noplūdi ūdensobjektos.
Lai nodrošinātu antropogēnajai slodzei un cilvēku blīvumam atbilstošu sabiedrības piekļuvi jūrai, grozījumi likumā paredz, ka pilsētās un ciemos jābūt vismaz diviem gājēju ceļiem uz vienu kilometru, bet ārpus pilsētām un ciemiem gājēju ceļi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabā esošo apstākļu dēļ.
Lai nepalielinātu administratīvo slogu, iekļauts nosacījums, ka, ierīkojot mežā ne vairāk kā divu metru platu gājēju ceļus ar mīksto segumu vai koka dēļiem, gājēju ceļa platību neatmežo. Šādiem gājēju ceļiem nav nepieciešams veikt sākotnējo izvērtējumu.
Plānots, ka grozījumi Aizsargjoslu likumā stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, un tas varētu notikt šā gada 1. maijā. Taču, lai likuma grozījumi varētu stāties spēkā, tie vēl būs jāapstiprina Saeimai.
Jāpiebilst, ka vienlaikus valdība apstiprinājusi arī likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” grozījumu projektu, kas nosaka, ka atsevišķiem būvniecības veidiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, krasta kāpu aizsargjoslā turpmāk nebūs jāveic sākotnējais izvērtējums.
Plānots, ka sākotnējais izvērtējums nebūs jāveic esošu ēku vai būvju restaurācijai un atjaunošanai, nemainot lietošanas veidu, un esošu ēku vai būvju pārbūvei, nemainot būves vai tās daļas apjomu un nemainot lietošanas veidu, ja tām ir nodrošināta piekļuve. Bez sākotnējā izvērtējuma varēs iztikt arī sezonas būves pludmalē pilsētās un ciemos, ja attiecīgajam pludmales posmam ir nodrošināta piekļuve, pludmales labiekārtošanas elementi un atsevišķi labiekārtojuma elementi, kas atrodas publiskajā ārtelpā pilsētās un ciemos.
