Izgāšanās. Kučinska tango 12
Viena no naudas sliktākajām īpašībām – ja ar to neko nedara, tā katru dienu kļūst nevērtīgāka, proti, ar to var iegādāties arvien mazāk preču. Un inflācija ir tikai viens ietekmējošais faktors. Latvijā pirms mēneša bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji – 2,1%. Tas nozīmē, ka no katra eiro, kas noglabāts bankas kontā vai mājas krājkasītē, gada beigās būs atlikuši vairs tikai 97,9 centi. Tad jau labāk to eiro iztērēt uzreiz, jo arī depozītu procentlikmes ir zemākas nekā inflācija.
Aizvadītajā nedēļā Kučinskis, ierosinot pārtraukt diskusijas par valsts uzņēmumu kotāciju biržā un turpināt tās pēc vēlēšanām, faktiski visu mūsu vietā izlēma nevirzīties uz ziemeļvalstīm raksturīgo iedzīvotāju labklājības modeli. Kučinskis aizvadītajā nedēļā atsauca starpinstitūciju saskaņošanai nodoto Pārresoru koordinācijas centra priekšlikumu par lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, demonstrējot savā premjerēšanas laikā tik ierasto tango – solis uz priekšu un tad bailīgi atpakaļ… Ministrijām bija jāizvērtē 20 lielāko kapitālsabiedrību iespējamo obligāciju emisiju vai akciju kotāciju biržā. Tas nozīmē, ka jebkurš, sākot ar iedzīvotājiem, beidzot ar pensiju fondiem, varētu kļūt par, piemēram, “Lattelecom”, “Latvijas dzelzceļa”, “Air Baltic”, “Latvenergo” vai “Rīgas siltuma” īpašnieku. Ieguldījumi drošās un stabilās akcijās, kuras nepaliek katru dienu nevērtīgākas atšķirībā no naudas, ir ziemeļvalstīs raksturīgās labklājības pamatā.
Šīs idejas pretinieki pauž, ka tādējādi varētu notikt ar peļņu strādājošu valsts uzņēmumu slēpta privatizācija. Mūsu vēsturiskā pieredze apstiprina – ja par kaut ko ir bažas, tad tas tā arī būs. Taču šoreiz ir mazliet cits stāsts – netiek apsvērts, vismaz publiski, piedāvāt iegādāties ar peļņu strādājošo valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Piedāvājums iegādāties valsts uzņēmumu akcijas biržā nozīmē iespēju naudu ieguldīt drošos vērtspapīros – valsts uzņēmumu akcijās, par kurām var saņemt dividendes, kā arī cerēt uz to vērtības pieaugumu.
Šķiet, viens vai divi centi no eiro nav nekas, taču Latvijas bankās šobrīd ir vairāk nekā desmit miljardi eiro noguldījumu, kas varētu tikt ieguldīti mūsu valsts ekonomikā.
