Izgāšanās. Sašķeltā komisija 0
Kādu rezultātu gan var gaidīt no “oligarhu sarunu” parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja izmeklēšanas process sākas ar komisijas priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas (“No sirds Latvijai”) gāšanas aktu. Tiesa, neizdevušos, jo ar deputātu Ritvara Jansona (Nacionālā apvienība) un Andreja Judina (ārpus frakciju deputāts) balsīm, kuri pārliecinoši pamatoja, kāpēc Sudraba šo pienākumu nedrīkst veikt, bija par maz.
Divi Sudrabas sabiedrotie – Igors Pimenovs no “Saskaņas” un Ainārs Mežulis no ZZS – nebilda ne vārda visu komisijas sēdi, vien laiski gaidīja, kad varēs doties mājās. Vienīgi Mārtiņš Šics no Latvijas Reģionu apvienības centās pārliecināt pārējos, ka jāņem priekšā Saeimas kancelejas darbinieki, kas nav sēdes protokolā precīzi atreferējuši sēdes stenogrammā rakstīto, nav likuši deputātei Sudrabai izlasīt protokolu, ko viņa paraksta, maldinot kolēģus un sabiedrību, ka viņai ir pielaide valsts noslēpumam.
Sudrabai aiz muguras stāv frakcijas biedrs Gunārs Kūtris, jurists, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, kurš, uzņemoties savas līdzgaitnieces advokāta lomu, saka: “(..) Ja kāds baidās, ka Sudraba pateiks, kas patiesībā bijis un kas tajās ne tikai publiskotajās, bet arī nepubliskotajās runās nosaukts, lai arī baidās. Bet lai neceļ stulbu ažiotāžu – lai gaida konkrētus izmeklēšanas rezultātus un, protams, lai baidās.”
Komisija jau pirmajā sēdē ir sadalījusies divās frakcijās – Sudrabas sabiedrotajos un oponentos. Ko šādā situācijā var izmeklēt? Kas vieniem melns, tas otriem balts, kas vieniem šķiet acīmredzams, otriem – aizdomīgs. Bet komisijas priekšsēdētāja tik rullē!
