Ilmārs Stūriška: Latvijas futbola aizkulisēs toni nosaka pašlabuma meklētāji 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas futbolā aizvadīta sezona, kas atgādina sajūtu rītā pēc pamatīgas ballītes. Kā par brīnumu sportiskajā sadaļā atrodami priecīgie momenti – virslīgas čempionātā pirmo reizi kopš 2013. gada zelta liktenis izšķirsies pēdējās kārtas spēlēs. Valstsvienībai pēc brīvā kritiena izdevies vismaz atsperties un spert mazus solīšus ārā no bedres.
Tikmēr aizkulisēs toni nosaka pašlabuma meklētāji. Galveno pretendenti uz Latvijas čempionāta zeltu “RFS” laikam tagad varam dēvēt par visas tautas komandu. Jo finansētājs ir “LNK Industries”, kas figurē būvnieku karteļa lietā, tātad futbolam tiek sabiedrībai negodīgas konkurences rezultātā atņemtie līdzekļi. “RFS” organizācija būtībā pelnījusi uzslavas, bet šis fons ir ne tikai darvas karote medus mucā.
Ar pilnu jaudu atgriezusies sarunāto spēļu tematika, Eiropas Futbola asociāciju savienībai vēršot bargas sankcijas pret Edgaru Gauraču, tāpat virslīgas vecāko klubu “Ventspils”, bet tepat Grostonas ielā tika pieņemts lēmums no Latvijas čempionāta izslēgt debitanti “Noah Jurmala”, pār kuru jau no pagājušās sezonas vēl zem cita nosaukuma pirmajā līgā vilkās tumši mākoņi.
Šie notikumi savukārt izraisīja nākamo skandālu, jo apbižotā kluba vadītājs Aleksandrs Jakubovskis izvilka no skapja Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta Vadima Ļašenko skeletu, proti, paziņoja, ka Ļašenko aizpērn par 50 tūkstošiem eiro iegādājies montētu sarunas ierakstu, kurā viņa priekštecis Kaspars Gorkšs (vēl pirms kļūšanas par prezidentu) tiekas ar Latvijas futbola pelēko kardinālu Oļegu Gavrilovu.
Pret bijušo izlases kapteini sarīkotajā melnajā kampaņā šis bija viens no punktiem, un ar otro gāšanas mēģinājumu Gorkšu izdevās dabūt nost no amata vien pusotru gadu pēc ievēlēšanas.
Te neliela atkāpe – pirms vairākiem gadiem Gavrilovs intervijā “Latvijas Avīzei” teica, ka savulaik ilgus gadus ļoti bieži (katru piektdienu) nodevies kopīgiem pirts priekiem ar toreizējo LFF prezidentu Gunti Indriksonu. Tas turpinājās arī laikā, kad Gavrilovs jau bija kļuvis par “spitālīgo”, proti, bija zināms, ka notiek darbības ar spēļu ietekmēšanu, par ko 2009. gadā viņš saņēma mūža diskvalifikāciju no Latvijas futbola, tiesa, tā vairāk ir teorētiska nekā praktiska. Toreiz nevienam neienāca prātā prasīt Indriksona skalpu, un viņš amatā sabija vēl vairākus termiņus.
Vadims Ļašenko par nopirkto sarunas ierakstu komentārus nesniedz, vien “Facebook” ierakstā atrunājas, ka nedrīkst to darīt saistībā ar izmeklēšanām, tostarp pret iesaistītajām personām. Tas izklausās tieši tik nepārliecinoši, ka jāsecina – darījums patiesi noticis. Iespējams, ka tas ir tikai ētikas jautājums, parādot, ka cīņā par varu svarīgs ir rezultāts, ne metodes.
Tajā pašā laikā jājautā, ar kādiem nolūkiem Vadims Ļašenko vēlējās kļūt par prezidentu. Ja tu sadarbojies ar, paša vārdiem runājot, apšaubāmas reputācijas cilvēkiem, lai iegūtu amatu, tad grūti noticēt, ka mērķi ir tīri un godīgi. Tāpat vien nolikt galdā 50 tūkstošus sacensībā par sabiedriskas organizācijas vadītāja krēslu… Jāpiebilst, ka tobrīd LFF valde nesaņēma atalgojumu, bet nu tas ir mainīts un deviņi valdes pārstāvji gadā futbola saimei izmaksā vismaz 250 tūkstošus eiro, ticamākais – vēl krietni vairāk.
Tā īsti gan netop skaidrs, ar ko šis montētais sarunas ieraksts ir tik vērtīgs – ja reiz būtu kāds labs kompromats pret Kasparu Gorkšu, tad tirgū tiktu izlikts pilns ieraksts vai vismaz skaidri fragmenti, kas ļautu viņu, mazākais, kārt pie kauna staba, bet te – vien izrauti teikumi, tātad nekā reāli vērtīga tur nav, vien mēģinājums no mušas uzpūst ziloni. Līdzīgi kā ar Krišjāņa Kariņa un Daniela Pavļuta “koncerta” video.
