Apšauba vienotas Eirāzijas vīziju 0
Pēc Berlīnes mūra krišanas, kas simboliski iezīmēja aukstā kara beigas, izskanēja aicinājums veidot vienotu Eirāzijas telpu no Lisabonas līdz Vladivostokai, taču Krievijas pieaugoši agresīvā ārpolitika ir izdzēsusi šo vīziju. Maskavas veiktā Krimas aneksija, Krievijas spēku ievešana Austrumukrainā un atbalsts prokrievisko teroristu bandām ir saindējis politisko gaisotni, liekot rietumvalstīm vērst ekonomiskās sankcijas pret Kremli.
Taču diskusijās Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijas ierēdņu kabinetos nav atmesta doma par brīvas tirdzniecības zonas veidošanu no Vankūveras līdz Vladivostokai. Savā atvadu runā to minēja EK bijušais kaimiņattiecību komisārs Štefans Fīle, šo ideju pārņemot arī viņa pēctecim Johannesam Hānam, kā arī ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni.
Pēc Eiroparlamenta un nacionālo parlamentu pārstāvju diskusijām, piedaloties eirokomisāram Hānam un ārlietu pārstāvei Mogerīni, Lietuvas Seima deputāts un bijušais ārlietu ministrs Audroņus Ažubalis secinājis, ka “vienotas Eirāzijas vīzija joprojām spokojas Briseles gaiteņos”, raksta izdevums “EUobserver”. Vairākās Eiropas galvaspilsētās uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu dot Krievijai brīvas tirdzniecības joslu no Lisabonas līdz Vladivostokai, papildinot to ar bezvīzu režīmu, apmaiņā pret neiejaukšanos Ukrainas, Moldovas, Gruzijas un citu pēcpadomju valstu lietās, atzīmē Ažubalis. Viņaprāt, šādi nereālistiski priekšlikumi varētu izraisīt smaidu, ja vien to izteicēju naivums nebūtu tik bīstams. Līdzīga naivuma vadītie Rietumi iesaistīja Krieviju G8 valstu klubā un veicināja Maskavas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO), kā atbildi saņemot Krievijas agresiju Gruzijā un Ukrainā, PTO principu rupjus pārkāpumus un militārās spriedzes mākslīgu vairošanu pie rietumvalstu robežām. “Tas, ka mēs joprojām nespējam izdarīt secinājumus no šīm mācībām, tikai pierāda, ka Krievijas taktika ir iedarbīga,” secina Lietuvas bijušais ārlietu ministrs.
Pirms apspriežam Eiropas Savienības un Krievijas vadītās Eirāzijas ekonomiskās savienības sadarbību, mums jāsaprot, ka šīs organizācijas nav tikai ekonomiski sāncenši, bet pārstāv pretējas vērtības un politiskās sistēmas, uzsver Ažubalis.
Ignorējot šīs pretišķības un piešķirot Krievijai brīvas tirdzniecības privilēģijas, mēs neiznīcināsim robežšķirtnes, bet tikai maldināsim mūsu Austrumu partnerus, radot iespaidu, ka viņiem labākais ceļš uz Eiropu ir caur Maskavu. Eiropas Savienība nedrīkst bremzēt eiropeiskās reformas pēcpadomju valstīs, lai panāktu tirdzniecības vienošanos ar Maskavu, atzīmē Lietuvas Seima deputāts. Viņaprāt, ES ir jāveicina un jāpaātrina saimnieciskās reformas Austrumu partnerības valstīs, lai tās nezaudētu dalības perspektīvu Eiropas Savienībā, citādi izveidosies ģeopolitisks vakuums, ko drīz aizpildīs Eiropas projektam naidīga sistēma.
