“Der Spiegel”: NATO nav gatava aizsargāt Baltiju no Krievijas agresijas 15
Vācijas žurnāla “Der Spiegel” rīcībā ir nonācis NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokuments, kurā secināts, ka militārajai aliansei būtu ierobežotas iespējas aizsargāt Baltijas valstis, ja tām uzbruktu Krievija.
Kā uzlūkot Krieviju?
Vācijas izdevums norāda, ka Ukrainas krīzes dēļ NATO militārajā vadībā tiek apspriesta atbilde iespējamas Krievijas agresijas pret Baltijas valstīm gadījumā. Alianses aizsardzības plānošanas komitejas dokumentā secināts, ka “Krievijas spējas un nodomi īstenot militāras darbības rada tālejošus draudus Eiroatlantiskās telpas drošībai un stabilitātei”. Dokumentā arī teikts, ka Krievija ir spējīga īsā laikā radīt “lokālus un reģionālus draudus”. Tiesa, kā secināts NATO aizsardzības plānošanas dokumentā, aliansei būtu “ierobežotas” spējas aizsargāt Baltijas valstis. “Alianse šobrīd nebūtu spējīga aizsargāt Baltijas valstis ar tradicionālajiem militārajiem paņēmieniem, ko paredz NATO 5. pants,” norādīts ziņojumā, kas aizvadītajā nedēļas nogalē tika nopludināts Vācijas žurnālam “Der Spiegel”. 5. pants paredz, ka bruņots uzbrukums vienai NATO dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm un ka uzbrukumā cietušajai valstij ir jāsaņem ātra citu NATO dalībvalstu palīdzība, tostarp militāra palīdzība.
“Der Spiegel” aptaujātie aizsardzības jomas eksperti norāda, ka NATO problēmas rada fakts, ka ļoti ilgi alianse nav uzskatījusi Krieviju par draudu un pierobežā ar to nav izvietojusi militārās bāzes. “Kad Baltijas valstis pievienojās NATO, Krievija neradīja militārus draudus,” Vācijas žurnālam sacīja Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Elmārs Broks. “Alianse turējās pie panāktās vienošanās ar Krieviju un uz austrumiem no Elbas neizvietoja savus karavīrus. Tagad, šķiet, Krievijas prezidenta Vladimira Putina politika ir mainījusies, un NATO ir jāatrod atbilde tai.” Aprīlī arī NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs atzina, ka pēdējos divdesmit gados Eiroatlantiskā telpa veidota, balstoties uz viedokli, ka Krievija nav uzskatāma par “pretinieku”. “Šobrīd šāds uzskats ir apšaubāms,” paziņoja Veršbovs.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sarunā ar “Der Spiegel” uzsvēris, ka aliansei ir pienācis laiks Austrumeiropā izdarīt to pašu, ko tā jau sen izdarījusi Rietumeiropā. “Britānijā, Spānijā, Vācijā, Itālijā un Turcijā ir militārās bāzes. Bet tur, kur šādas bāzes patiešām būtu nepieciešamas, to nav,” uzsvēra Sikorskis, aicinot NATO vadību nopietni apsvērt militāru bāžu izveidošanu Eiropas austrumos. Pret to gan iebilst Vācija, kura nevēlas kaitināt Krieviju. “Poļu un dažus vācu analītiķus uztrauc, ka Vācijai varētu būt kārdinājums stabilizācijas vārdā atzīt Krievijas īstenoto Krimas aneksiju. Tāpat analītiķus uztrauc, ka Vācija turpinās nepievērst uzmanību Krievijas agresijai arī citviet Ukrainā,” spriež Kārnegi centra analītiķe Džūdija Dempsija. “Citiem vārdiem sakot, Polija baidās, ka Vācija nepieņems smagus lēmumus, lai atturētu Krieviju no turpmākas agresijas.”
Sola kolektīvo aizsardzību
NATO amatpersonas oficiālos paziņojumos pauž “stingru apņēmību” aizsargāt NATO dalībvalstis. Drīz pēc NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta nonākšanas medijos alianses pārstāve Oana Lungesku atkārtoti uzsvēra, ka NATO ir gatava aizsargāt visas savas dalībvalstis. “Kaut arī mēs nekad nekomentējam nopludinātus dokumentus vai mūsu aizsardzības plānus, NATO pamatuzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu, kas nepieciešams, lai aizsargātu jebkuru sabiedroto,” paziņoja Lungesku. “Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas pretlikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam veikuši tūlītējus pasākumus, lai stiprinātu kolektīvo aizsardzību gaisā, jūrā un uz sauszemes.”
Atsaucoties uz vairāku militāro ekspertu vērtējumu, arī ziņu aģentūra “Reuters” raksta, ka Ukrainas krīze un Afganistānas misijas noslēgums nozīmēs NATO atgriešanos pie alianses pamatuzdevuma – kolektīvās aizsardzības. Kolektīvā aizsardzība ir arī pagājušajā piektdienā Igaunijā sākto plaša apmēra militāro mācību “Steadfast Javelin 1” pamatuzdevums. Šajās mācībās tiek pārbaudītas sabiedroto spēku spējas atsist uzbrukumu Igaunijas teritorijai. Tiesa, kā uzsvēruši NATO vadības cilvēki, vēl pirms Ukrainas krīzes plānotās mācības ir balstītas “fiktīvā scenārijā”. Mācībās piedalās aptuveni seši tūkstoši karavīru no Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Francijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Britānijas un ASV, un tās ilgs līdz 23. maijam. Maija sākumā Igaunijā jau notika mācības “Kevadtorm 14”. Tajās piedalījās kājnieku, izlūkošanas, pretgaisa aizsardzības un kiberdrošības vienības, kā arī kaujas lidmašīnas. Kolektīvās aizsardzības vārdā ASV, Britānija, Dānija, Francija, Kanāda un Vācija apsolījušas vai jau nosūtījušas uz Baltijas valstīm, Poliju un Rumāniju papildu iznīcinātājus patruļu veikšanai. “Eiropā redzam jaunu drošības situāciju, kas ir mazāk paredzama un vairāk bīstama,” vakar paziņoja NATO ģenerālsekretārs Andress Rasmusens, uzsverot, ka NATO princips ir “viens par visiem un visi par vienu”.
