Apšauba ASV prezidenta piemērotību amatam 3
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa kareivīgās runas otrdien Fīniksā, Arizonas štatā, bijušais ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džeimss Klepers paudis bažas sakarā ar prezidenta Trampa piemērotību amatam un pieeju kodolkodiem, jo viņš varētu pārāk viegli izraisīt kodolkatastrofu.
Vai prezidents ir “galīgi aptracis”?
Donalda Trampa pieeja kodolkodiem ir “sasodīti biedējoša”, Klepers teica intervijā raidsbiedrībai CNN pēc prezidenta “satraucošās” runas Arizonā. Savā runā Tramps vairākkārt novērsās no iepriekš sagatavotā teksta un solīja rast naudu žoga būvei uz Meksikas robežas, lai apturētu nelegālos imigrantus pat tad, ja nāktos apturēt federālās valdības darbu. Prezidents izteicās, ka Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums, visdrīzāk, tiks apturēts, un deva mājienu, ka varētu apžēlot bijušo Arizonas šerifu Džo Arpaio, kurš notiesāts par necieņu pret likumu. Bažas par kaprīzēm Trampa noskaņojumā mudinājušas ASV Kongresa likumdevējus apsvērt likumprojektu, kas liegtu prezidentam veikt apsteidzošu kodoltriecienu bez Kongresa piekrišanas, raksta avīze “The Washington Post”. “Vai viņš ir galīgi aptracis?” jautāja demokrātu kongresmenis no Kalifornijas Teds Lū, viens no likumprojekta ierosinātājiem, pēc tam, kad Tramps savā runā Arizonā bija nogānījis visus savus ienaidniekus, tostarp medijus, pūlim sajūsmā aurojot. Klepers reaģējis uz šo runu, apšaubot ASV prezidenta “piemērotību amatam”. Klepers, kurš septiņus gadus vadījis ASV Nacionālo izlūkdienestu, minēja Ziemeļkoreju, lai pamatotu savas bažas. “Ja dusmu uzplūdā viņš izlemtu par kādu pretdarbību (Ziemeļkorejas vadonim) Kimam Čenunam, ir visai maz iespēju viņu (Trampu) apturēt,” atzina Klepers. “Sistēma ir veidota tā, lai nodrošinātu ātru atbildi, ja nepieciešams. Tāpēc ir visai maz iespēju kontrolēt kodoltrieciena veikšanu, kas ir sasodīti biedējoši,” teica ASV Nacionālā izlūkdienesta bijušais vadītājs. “Es patiešām apšaubu viņa viņa piemērotību šim amatam,” Klepers teica intervijā CNN. “Es vēlētos uzzināt viņa motivāciju – varbūt viņš meklē iespēju atstāt amatu,” savās pārdomās par Trampa rīcību dalījās Klepers.
Grauj varas atzaru līdzsvaru
ASV Nacionālā izlūkdienesta bijušais vadītājs arī agrāk kritizējis Trampu, kurš savā kampaņā daudzkārt nomelnojis ASV izlūkošanas dienestus. Taču Klepera, kurš kā profesionāls karavīrs un izlūkdienesta darbinieks ieņēmis augstākos amatus kā republikāņu, tā demokrātu administrācijās, intervijā CNN izteiktās šaubas par valsts galvas piemērotību amatam ir ārkārtējas un, iespējams, nepieredzētas, atzīmē laikraksts “The Washington Post”. Klepers, kurš ieņēmis dažādus amatus visās administrācijās no prezidenta Kenedija līdz Obamam, atzinis, ka Trampa runa Arizonā bijusi “vissatraucošākā uzstāšanās, ko viņš jebkad vērojis”.
Šā gada maijā prezidents Tramps atlaida Federālā izmeklēšanas biroja direktoru Džeimsu Komiju, kurš bija sācis izmeklēšanu, ko tagad turpina īpašais prokurors Roberts Millers, par Trampa kampaņas darbinieku sakariem ar Krievijas amatpersonām. “Manuprāt, ASV konstitūcijas veidotāji tālredzīgi izveidoja sistēmu ar trīs vienlīdzīgiem varas atzariem un tajā iebūvētu kontroles un līdzsvara mehānismu, bet tagad man ir sajūta, ka šī sistēma ir pakļauta uzbrukumam un tiek grauta,” intervijā CNN teica Klepers.
Liecina par “Trampa dosjē”
Līdz šim Trampa piemērotību prezidenta amatam bija apšaubījuši vairāki žurnālisti un Demokrātu partijas politiķi, piemēram, Pārstāvju palātas mazākuma līdere Nensija Pelosi. Maijā, kad kļuva zināms, ka Tramps atklājis slepenu izlūkošanas informāciju sarunā ar Krievijas diplomātiem Baltajā namā, laikraksta “The New York Times” žurnālists Ross Douthats pieļāva, ka pret Trampu varētu tikt vērsts konstitūcijas 25. labojums, kas paredz prezidenta atlaišanu, ja viņš “nespēj pildīt amata pienākumus”.
Pēc prezidenta nesakarīgajām atbildēm uz sadursmēm Šarlotsvilā viņu asi kritizēja arī republikāņu politiķi, senatoriem Bobam Korkeram un Lindzijam Greiemam apšaubot, vai Trampam piemīt “stabilitāte un kompetence”, kas nepieciešama valsts vadīšanai.
22. augustā ASV Senāta Izlūkošanas komitejas slēgtā sēdē liecināja firmas “Fusion GPS” īpašnieks Glenss Simpsons, bijušais žurnāla “The Wall Street Journal” darbinieks. Simpsons bija nolīdzis bijušo britu izlūkdienesta MI6 darbinieku Kristoferu Stīlu, kurš savulaik strādājis Maskavā, apkopot informāciju par Trampa kontaktiem Krievijā, raksta britu avīze “The Independent”. Tā dēvēto Trampa dosjē, kas satur pikantas detaļas par viņa vizīti Maskavā 2013. gadā, pirmo reizi publiskoja izdevums “Buzzfeed News” šā gada janvārī. Pēc FIB pieprasījuma, Stīls esot atklājis avotus, kas snieguši Trampu kompromitējošo informāciju. ASV mediji ziņo, ka Kristofers Stīls ar ASV tiesas pavēsti varētu tikt uzaicināts sniegt oficiālu liecību Trampa dosjē lietā. Simpsons jau iesniedzis ASV Senāta izlūkošanas komitejai aptuveni 40 000 lapu ar dokumentiem šajā lietā. Analītiķi atzīmē, ka, īpašajam prokuroram Robertam Milleram izvēršot izmeklēšanu par Trampa kampaņas sakariem ar Krieviju, nāk klajā arvien jauni fakti, kas apstiprina Trampa apstrīdētā dosjē pamatotību un vairo prezidenta nervozitāti.
