Pircēju tiesības: vai apsargs drīkst aizturēt veikalā, ja sāk pīkstēt “vārtiņu” signalizācija? 17
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Vai veikalā apsargs uzreiz drīkst pārbaudīt pircēja somu, ja, pirmo reizi izejot cauri drošības vārtiem, sāk pīkstēt signalizācija? Ko apsargs drīkst darīt šādā situācijā? Vai viņam ir tiesības bez pircēja piekrišanas pārmeklēt personiskās mantas vai apģērbu? Vai drīkst aizturēt pircēju?” – jautā Gundars C.
Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) padomes loceklis, AS G4S Latvia drošības funkciju departamenta direktors Jānis Ābele skaidro, ka apsardzes darbinieku tiesības, pienākumus un pilnvaras reglamentē Apsardzes darbības likums. Apsardzes darbinieki, nostrādājot drošības elementiem, var lūgt pircējam uzrādīt somas saturu, var aizturēt likumpārkāpējus, kā arī viņu pienākumos ietilpst rūpēties par sabiedriskās kārtības un apsargājamā objekta iekšējo kārtības noteikumu ievērošanas kontroli.
Ir tiesības pārbaudīt
“Apsardzes darbības likums nenosaka konkrētu taktiku, kā jārīkojas situācijā, ja, izejot cauri drošības vārtiem, nostrādā brīdinājuma signāls, taču apsardzes darbiniekiem ir tiesības lūgt pircēju uzrādīt somas vai saiņu saturu. Parasti gan apsardzes darbinieki lūdz apmeklētājus atkārtoti veikt drošības vārtu kontroli, lai lokalizētu iespējamo nostrādes elementa atrašanās vietu,” norāda Jānis Ābele un aicina pircējus šādās situācijās būt saprotošiem, jo apsardzes darbinieki vienkārši pilda savus pienākumus.
Atsevišķos gadījumos drošības sistēma nostrādā, piemēram, pārdevēja nejauši nenoņemtu drošības elementu dēļ. Apsardzes darbiniekam, saņemot trauksmes signālu vai rodoties citām aizdomām, jālūdz personai uzrādīt personiskās mantas. Ja tiek konstatēts, ka, piemēram, persona apmaksājusi preci, bet nav deaktivizēts drošības elements, apsardzes darbiniekam prece jānodod kasierei, kura deaktivizē elementu. Tomēr katru gadu apsardze aizturot arī vairākus tūkstošus personu, kuras izdara zādzības, tiek aizturētas arī personas, kuras ir policijas meklēšanā gan par mantiskiem, gan citiem pārkāpumiem. Tāpēc DNKA aicina pret apsardzes darbiniekiem izturēties kā pret sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības atbalstu.
No mantu pārbaudes var atteikties
Apsardzes darbiniekam pašam neko nevajadzētu pārmeklēt, bet jālūdz uzrādīt mantas pašai personai, kas var atteikties no šādas pārbaudes. Tādā gadījumā apsardzes darbinieka pienākums ir izsaukt Valsts policiju, kurai gan ir tiesības personu pārmeklēt. Personas pienākums savukārt ir sagaidīt ierodamies Valsts policiju. Bet, lai ikdiena paietu bez liekiem pārpratumiem, vienkāršāk un cilvēcīgāk ir būt saprotošiem vienam pret otru. “Apsardze tāpat kā ārsti, policija un ugunsdzēsēji rūpējas par kopējo sabiedrības drošību, un, ja kādreiz gadās kļūdas, nevajag tās uztvert personīgi. Vienlaikus arī apsardzes darbiniekiem vajadzētu būt iecietīgiem – jebkura personas pārbaude var izraisīt pārdzīvojumus, tāpēc rīcībai šādās situācijās jābūt pēc iespējas pieklājīgai un diskrētai,” pauž DNKA pārstāvis.
