Apsargs Dieva vietā? Kā rīkoties ugunsdrošības signalizācijas gadījumā 7
Autori: Artis Drēziņš, Linda Kusiņa
Kā rīkoties ugunsdrošības signalizācijas gadījumā? Galvenais nav instrukcija, bet attieksme.
“Lielveikala “Maxima” vadībai ir jāuzņemas atbildība par pretlikumīgu instrukciju, kas neparedz ārkārtas situācijā evakuēt cilvēkus. Amorālas instrukcijas dēļ nenotika cilvēku evakuācija. Dieva vietā nolikts apsargs – neviens nekur pasaulē tādas tiesības nav devis. Tā bija zīme – [signalizācija] pīkstēja un zvanīja – ziņoja, ka jāglābjas. Bet “Maxima” peļņas vārdā turpināja darbu,” tā LNT pirmdien sacīja katastrofu medicīnas eksperts Mārtiņš Šics.
Arī bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume izteicies – nav normāli, ka pirms jumta nogruvuma Zolitūdes veikalā “Maxima”, atskanot signalizācijai pēc būtības, nenotika cilvēku evakuācija.
Policija vēl vērtēs, vai par cilvēku neevakuēšanu no veikala “Maxima” Zolitūdē, kur 21. novembrī, sabrūkot jumta konstrukcijai, gāja bojā 54 cilvēki, sākams atsevišķs kriminālprocess. Tā pirmdien žurnālistiem atzina Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Stāsta veikalu tīkla “Maxima” darbiniece Nadežda Medvedeva, kuru nākamajā dienā pēc traģēdijas satikām notikuma vietā: “Es strādāju citā veikalā “Maxima”, bet pazinu vairākus Zolitūdes veikala kolēģus – vienu kasieri, veikala menedžeri, apsargu. Tieši avārijas dienā ap pulksten četriem, kad pirmoreiz nostrādāja signalizācija, biju iegriezusies šajā veikalā, parunājos ar paziņām. Bija jūtams, ka nav skaidrības, ko darīt. Protams, tikko signalizācija atskanēja, apsargi gāja pārbaudīt, vai tā nav viltus trauksme. Tā šad un tad notiek, piemēram, kad kulinārijā grilu pārāk strauji atver vai kā tamlīdzīgi – signalizācija ieslēdzas, bet nekādu briesmu jau nav, nav arī nepieciešamības vest cilvēkus ārā. Mēs arī visi esam apmācīti, ko darīt, ja tiešām izceļas ugunsgrēks, regulāri notiek apmācības, lai neapjuktu, izvēlētos drošāko izeju. Bet šajā gadījumā acīmredzot kāds apjuka, jo es redzēju, ka cilvēki gan tiek izvesti no veikala, bet durvis slēgtas netika. Viņi tur pastāvēja, pamīņājās, daži, kuri bija paspējuši iepirkties, aizgāja, bet, tā kā veikals bija vaļā, citi atkal iegāja iekšā. Ir noteikta sistēma, kas un kādos gadījumos drīkst slēgt veikalu, šo lēmumu jau nepieņem kasieri. Var jau būt, ka bija arī iestājies pieradums, jo man tieši teica – pēdējā laikā signalizācija šad un tad iedarbojusies un nekad nav izdevies neko atrast. Droši vien domāja, ka pati aparatūra bojāta.”
Pēc šī notikuma daudz un plaši tiek sabiedrībā apspriests, kā tad rīkojamies un kā jārīkojas, kad ēkās atskan ugunsdrošības signalizācija. Parādījušies stāsti par to, ka pēc signalizācijas daudzās ie-stādēs darbs tiekot mierīgi turpināts. Piemēram, kā ziņo “Delfi”, pirmdien no rīta Rīgā, Abrenes ielā 3, tiesu namā, kas tiek dēvēts par vienu no modernākajiem Latvijā, nostrādājusi signalizācija. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija, kas ir viena no tiesām, kura šajā namā izvietota, darbu turpinājusi. Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš teicis, ka apsardze izstaigājusi telpas, sapratusi, ka nav pamata evakuācijai, un visi turpinājuši strādāt.
Darbiniekiem, stājoties amatā, tiek doti norādījumi par rīcību šādos gadījumos un viņi tiek iepazīstināti ar Tiesu administrācijas apstiprinātajām darba drošības un ugunsdrošības instrukcijām. Taču Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas vadība izlēmusi darbiniekus no telpām evakuēt. Vai, piemēram, kādā ģimnāzijā, kur stundu laikā kādudien atskanējis trauksmes signāls, skolotāja noteikusi: “Ā, šodien pusdienās atkal būs pankūkas,” – tādējādi secinot, ka ir tikai piedūmojums virtuvē, un mācības mierīgi tur- pinātas.
Kā tad ir ar to signalizāciju un instrukcijām?
Katrs izstrādā savu iekšējo instrukciju
Runājot ar speciālistiem par likumu un instrukcijām, secināms, ka situācija nav viennozīmīga. Saistībā ar veikalā “Maxima” atskanējušo signalizāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš atzīst: ja arī kāds no “Maxima” cilvēkiem nokļūs uz apsūdzēto sola, daudz kas būs atkarīgs no juristiem, jo nebija taču ugunsgrēka, kura identificēšanai bija uzstādīta ugunsdrošības sistēma.
“Ministru kabineta 2004. gadā pieņemtie ugunsdrošības noteikumi nosaka – ja izcēlies ugunsgrēks, par to jāziņo ugunsdzēsējiem un jāevakuē cilvēki. Ja ugunsdrošības sistēma nostrādājusi, bet ugunsgrēka nav, tas jāfiksē žurnālā un jāizsauc uzņēmums, kas sistēmu apkalpo, lai tiktu skaidrībā, kas notiek,” skaidro Dz. Lagzdiņš. Vai tas nozīmē, ka “Maxima” veikala apsargs rīkojās pareizi? “Uzskatu, ka tad, kad bija nostrādājusi signalizācijas balss sistēma, ko nevarēja atslēgt, cilvēki bija jāevakuē, jo skaidrs, ka ir briesmas. Bet katrs uzņēmums, iestāde izstrādā savu iekšējo instrukciju, kā rīkoties gadījumos, kad nostrādā signalizācija, jo uzņēmumi ir dažādi un visus gadījumus Ministru kabineta noteikumos nav iespējams iekļaut. Atbildība par to jāuzņemas īpašniekam.”
Atbild iestādes vadītājs
Arī Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris norāda, ka nevieni noteikumi, normatīvie akti vai likumi nenosaka, kā rīkoties, kad nostrādā ugunsdrošības signalizācija, bet paša ugunsgrēka nav.
“Par ugunsdrošību atbild iestādes vadītājs vai persona, kam deleģēta atbildība. Viss. Sakritība, ka nupat 6. novembrī beidzās Iekšlietu ministrijas izsludināto jauno ugunsdrošības noteikumu publiskā apspriešana. Traģēdija Zolitūdē tagad mums liek uz šiem noteikumiem paskatīties citām acīm, un mēs lūgsim tos papildināt ar stingrākām prasībām, par kurām gan vēl spriedīsim,” norāda I. Cēris. Viņš nav lietas kursā, kāda signalizācija bija uzstādīta un kā saslēgta “Maxima” veikalā Zolitūdē, bet ir pārliecināts, ka sensori reaģēja uz traģēdijas priekšvēstnešiem: putekļiem, ūdeni, pārrāvumu. “Dievs stundām, pat dienām signalizēja: “Cilvēki, ejiet ārā, briesmas!” Bet cilvēki neko…”
Bija jānoskaidro, kas lēcies signalizācijai
Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Marcinkēvičs piebilst, ka “Maxima” veikalam laikus vajadzēja izsaukt tehniķus, lai saprastu, kas signalizācijai lēcies, kāpēc tik daudz viltus trauksmju (cilvēku liecībās izskanējis, ka pirms traģēdijas trauksme lielveikalā dzirdēta reizi mēnesī vai biežāk), tad varbūt arī būtu atrasts iemesls, kas noveda pie traģēdijas.
“Katru reizi, kad nostrādā signalizācija, piemēram, no pīpmaņa tualetē vai aizdedzinātas miskastes, un kad cēlonis atrasts un sekas novērstas, dzīt ārā cilvēkus no lielveikala nebūtu prāta darbs. Bet skaidrs: ja ir aizdomas par reālām briesmām, evakuācijai jānotiek. Zolitūdes gadījumā atbildība par notikušo jāuzņemas “Maxima” apsardzes dienestam neatkarīgi no tā, kam un cik lielā mērā pieder ēka un signalizācijas sistēma. Apsargiem vajadzēja ziņot par notiekošo “Maxima” šefiem,” domā A. Marcinkēvičs.
Diemžēl apsardzes uzņēmumu pieredze liecinot, ka nereti klienti izvēlas lētākās signalizācijas, kurām biežākas viltus trauksmes un pie kurām tādējādi cilvēki pierod. “Zolitūdē notikušais mums visiem ir ļoti dārga mācība par to, ka drošība nav tas, kur vajadzētu ekonomēt.”
Ne jau sardziņam jāuzņemas vaina
Ugunsdrošības signalizācijas liek gan specializēti uzņēmumi, piemēram, kā Zolitūdes “Maxima” gadījumā SIA “Vesmann”, gan apsardzes firmas. Arī Latvijas lielākā apsardzes kompānija AS “G4S Latvia” sadarbojas ar lielveikaliem, “Maxima” gan viņu klientu lokā nav. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis atzīst, ka klienti izvēlas dažādas apsardzes sistēmas, parasti kompleksās – ne vien ugunsdrošības, bet arī ar kustību sensoriem, iespējams uzlikt arī sensorus, kas reaģē uz mehānisku deformāciju.
“Diemžēl man jāsaka, ka no klientu puses dominē divējāda attieksme: tā ir tava signalizācija un tava problēma vai – tā ir mana problēma. Starp lielajām starptautiskajām kompānijām dominē otrā pieeja, bet daudzi vietējie uzņēmumi domā, ka signalizāciju var nekopt, par to neuztraukties, jo tāpat nekas nenotiek. Nu un tad, ja reizēm ir viltus trauksmes vai kādreiz kaut kas nenostrādā,” secinājumus izdara E. Zālītis. “Skaidrs, ka apsargam jāskatās, kāpēc iedarbojas signalizācija, piemēram, ja signalizē sensors pie loga, tad jāapskatās: no caurvēja vai desmit teroristiem, kas rāpjas iekšā. Signāls ir tikai tehniska ierosme, tā nav trauksme. Trauksme ir tad, kad par to cilvēks pieņēmis lēmumu. Un instrukcija nav galvenais, galvenais ir attieksme. Pieņemu, ka instrukcijas ir daudzmaz vienādas Latvijā, Dānijā un Krievijā, bet vai jūs pieļaujat, ka kaut kur Dānijā mēnesi no vietas auro signalizācija un neviens neko?! Un “Maxima” gadījumā ne jau sardziņam jāuzņemas atbildība, bet vadībai par radīto darba kultūru un sarakstītajām instrukcijām.”
Signalizācijas nemēdz nostrādāt ēkas vibrāciju dēļ
Arī apsardzes uzņēmuma SIA “Koblenz drošība” valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks biznesa portālam “Nozare.lv” intervijā teicis, ka pēc tam, kad ir ieslēgusies ugunsdrošības signalizācija, objekta apsargam vispirms ir jāveic pārbaude, nevis jāsāk tūlītēja evakuācija vai jāsauc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Ja konstatēts apdraudējums, jāsāk evakuācija un, ja iespējams, tad dzēšanas darbi.
“Uzskatu, ka ir pareizi, ja gadījumā kādā telpā ieslēgusies ugunsdrošības signalizācija, kāds uz turieni dodas, piemēram, lai sliktākajā gadījumā no piedūmojuma palīdzētu evakuēties cilvēkiem. Vai arī lai ātri nodzēstu, piemēram, degošu papīrgrozu un nepieļautu uguns izplatīšanos pa visu ēku. Vai arī lai konstatētu, ka notikusi viltus trauksme,” skaidrojis R. Terinks. Viņš atzīmē, ka viltus trauksmes ir salīdzinoši bieža un iespējama parādība. To var izraisīt putekļi, būvgruži, tā dēvētie “karstie darbi” – metināšana, darbs ar atklātu liesmu, kā arī sistēmas bojājumi un pat elektromagnētiskie traucējumi. “Iedomāsimies, kas notiktu, ja kāds smēķētu, piemēram, “Gaiļezera” slimnīcas pagrabā un tādēļ tiktu sākta pilna slimnīcas evakuācija – laukā, ziemas salā evakuēti slimnieki bez apģērba, slimi, bez iespējas patstāvīgi pārvietoties, tiktu pārtrauktas operācijas, cilvēki atvienoti no sistēmām,” viltus trauksmes piemēru ilustrē R. Terinks. Turklāt VUGD par nepamatotiem izsaukumiem, tostarp arī viltus ugunsdrošības signalizācijas nostrādāšanas dēļ, var sodīt iestādi.
“Nozare.lv” raksta, ka SIA “Koblenz drošība” valdes priekšsēdētājs nevēlas komentēt, vai Zolitūdē sagruvušā “Maxima” veikala apsargs pareizi apsekoja īstās telpas un ko konstatēja un darīja ugunsdrošības apkalpotāji, tomēr viņš uzskata, ka patlaban ap signalizācijas darbību ir sacelta nevajadzīga ažiotāža. “Ugunsdrošības signalizācija nebija par iemeslu ēkas sabrukšanai. Signalizācijas nemēdz nostrādāt ēkas vibrāciju vai bojājumu dēļ.”
Viedoklis
Kāda drošības sistēma bija uzstādīta “Maxima” veikalā Priedaines ielā?
Māris Vesmanis, uzņēmuma “Vesmann” valdes loceklis: “Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka “Vesmann” un veikalu tīkla “Maxima” gadījumā ar klientu ir noslēgts līgums par objektā uzstādīto ugunsdrošības sistēmu apkalpošanu. Tātad mūsu uzdevums ir nodrošināt automātiskās ugunsgrēka trauksmes sistēmas un ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu regulāru tehnisko pārbaudi un, ja nepieciešams, remontu, lai tā strādā atbilstoši tai domātajiem mērķiem. Mēs arī nenodrošinām operatīvo darbu – izbraukšanu uz objektu pēc tam, kad signalizācijas sistēma ir nostrādājusi. Pašam objektam saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem jānodrošina dežurējošais personāls, kas pieņem lēmumu par rīcību, ja uz pulti saņemti signāli.
Runājot par drošības sistēmu tehnisko pusi, jāuzsver, ka “Vesmann” nav šīs ugunsdrošības sistēmas uzstādījis. Informāciju par signalizācijas tehnisko specifikāciju var sniegt tikai tās uzstādītājs (vai nu būvnieks un projektētājs, vai ēkas nomnieks un īpašnieks).
Automātiskā ugunsgrēka trauksmes sistēma var reaģēt uz šādiem faktoriem – karstumu, dūmiem, uguni, putekļiem, tvaiku, kā arī tā signalizē par mehānisku bojājumu. Ja šī sistēma ir savienota arī ar ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, tad uz automātiskās ugunsgrēka trauksmes sistēmas pulti tiek noraidīti signāli arī ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas iedarbošanās vai bojājuma gadījumos.”
Fakti
Ugunsdrošības signalizācija lielveikalā “Maxima” ieslēdzās traģēdijas dienā plkst. 16.21 un atskanēja automātisks balss ieraksts, aicinot evakuēties, tomēr ne visi veikalā esošie pircēji un darbinieki steidzās to izpildīt. Veikala pārstāvji stāstīja, ka viņu instrukcija paredz, ka pirms evakuācijas draudi ir jāpārbauda, jo var gadīties, ka nostrādā maldinošs signāls. Tā kā ugunsgrēka pazīmes netika atklātas, cilvēku evakuācija netika uzsākta.
“Maxima” apsargs izsauca drošības sistēmu pakalpojumu sniedzēja “Vesmann” darbinieku. Kā aģentūrai BNS pastāstījis “Vesmann” īpašnieks Māris Vesmanis, darbinieks nepaspēja paveikt pārbaudi par signalizācijas ieslēgšanās iemesliem: “Kamēr viņš apsekoja iespējamās vietas, kuru dēļ signalizācija nostrādāja, notika nogruvums. Viņam paveicās, un viņš izkļuva laukā no ēkas.”
Apmēram pēc pusotras stundas pēc signalizācijas ieslēgšanās notika pirmais jumta nobrukums. Plkst. 17.46 VUGD saņemts izsaukums.
