Apsaldēts urīnpūslis – vainīgs aukstums? Pieci veidi, ka sevi pasargāt no urīnceļu saslimšanas 0
Slapjš sniegs, peļķes, auksts vējš un dzestri rītibieži vien cilvēkiem pazemina imūnsistēmu, aktivizējot dažādus iekaisuma procesus organismā. Viena no nepatīkamākajām kaitēm – apsaldēts urīnpūslis.
Baktērijas, kas izraisa urīnceļu iekaisumu, ap urīnpūsli un dzimumorgāniem mitinās visu laiku, taču mitrā, vēsā laikā tās biežāk ierosina iekaisumu.
Urīnceļu infekcija ir viena no izplatītākajām bakteriālajām saslimšanām, kas ietekmē dažāda vecuma cilvēkus visā pasaulē.
Saskaņā ar Pasaules veselības organizāciju, katra otrā sieviete dzīves laikā ir ieguvusi urīnceļu infekciju.Ko darīt, lai izvairītos no urīnceļu iekaisuma un kā ārstēt saslimšanas gadījumā, skaidro farmaceite Zane Melberga.
Kādi ir urīnceļu saslimšanas simptomi?
Urīnceļu iekaisuma simptomus raksturo stipra, nepārtraukta un neatliekama vēlme urinēt. Urinējot izdalās mazs urīna daudzums, tāpēc rodas dedzinoša un nepatīkama sajūta, kas var novest līdz pat asām sāpēm, kā arī regulāri jūtams spiediens vēdera lejasdaļā.
Ja līdz ar pirmajiem simptomiem netiek veikta ārstēšana, tad stāvoklis var pasliktināties un simptomiem pievienojas drudzis, kā arī asins piejaukums urīnā. Šādos gadījumos steidzami nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Savukārt, ja urīnceļu iekaisums parādās regulāri, ieteicams uztaisītasins analīzes uz seksuāli transmisīvām slimībām (STS), kas ir viens no izplatītākajiem urīnceļu iekaisuma cēloņiem.
Farmaceite skaidro, ka arī bērniem urīnceļu saslimšanas ir bieži. Maziem bērniem simptomātika nav izteikta, to ir grūtāk noteikt, bet lielākiem bērniem parasti ir sāpīga urinācija, viņi kļūst kašķīgi, neapmierināti, kā arī sūdzas par sāpēm urinācijas beigās.
Pieci veidi, kā sevi pasargāt no urīnceļu saslimšanām
1. Rūpējies par intīmo zonu un izvēlies atbilstošu apakšveļu
Farmaceite iesaka atbilstoši rūpēties arī par to, lai intīmā zona būtu tīra, izmantojot speciālus mazgāšanas līdzekļus (ziepes vai putas), ko iespējams iegādāties aptiekā. Parastās ziepes intīmai zonai ir pārāk sārmainas un tām ir augstāks pH līmenis nekā intīmajai zonai nepieciešams, tādējādi ziepes var samazināt ķermeņa dabisko aizsardzību un padarīt to mazāk aizsargātu pret iespējamām infekcijām un kairinājumiem.
Svarīgi ikdienā valkāt dabīga materiāla apakšveļu, piemēram, kokvilnas. Valkājot sintētisku apakšveļu ir lielāka iespējamība sasvīst, veicinot nelabvēlīgas mikrofloras attīstību sievietes dzimumorgānos. Savukārt tas var provocēt bakteriālu iekaisumu, piena sēnītes un citu slimību rašanos.
2. Dienā izdzervismaz 2 litrus ūdens
Cilvēkiem, kuriem nav hronisku sirds un nieru slimību, dienā vajadzētu izdzert vidēji divus litrus ūdens, lai organismā nodrošinātu normālu vidi un nepārtrauktu urīna plūsmu, kas neļaus savairoties baktērijām.
3. Ģērbies silti un atbilstoši laika apstākļiem
Kājām un mugurai vienmēr jābūt siltumā. Visbiežāk ar nepiemērota apģērba izvēli laikapstākļiem grēko sievietes, kurām ir vislielākā iespēja iedzīvoties urīnceļu infekcijās. Lai arī kas būtu modē rudens un ziemas sezonās – svarīgi ir ģērbties silti, bet īsus svārkus, plānas zeķubikses un jaciņas, kas nenosedz jostasvietu, pataupīt gada siltajiem mēnešiem.
4. Labo baktēriju uzņemšana uzturā
Lai uzturētu normālu urīnceļu gļotādu, ikdienā ieteicams lietot kefīru, jogurtu un citus fermentētus produktus, kuros ir labās baktērijas jeb laktobaktērijas un bifidobaktērjas. Tās spēcina gļotādas aizsargspēju, nonākot saskarē ar nevēlamajām baktērijām, kas var ierosinās urīnceļu infekcijas.
Papildu tam ieteicams lietot C vitamīnu, kas traucē nelabvēlīgo baktēriju augšanai organismā, kā arī mazina iespēju atkārtotai infekcijas attīstībai. Veselam cilvēkam dienā nepieciešami 100 mg C vitamīna, ko iespējams uzņemt gan ar dažādiem uztura bagātinātājiem, gan ar augļiem un dārzeņiem – apelsīniem, greipfrūtiem, citroniem, kāpostiem, papriku un spinātiem.
5. Sabalansēts darba un atpūtas režīms
Ilgstošs stress un nogurums ir viens no izplatītākajiem infekciju rašanās cēloņiem. Tāpēc, jo īpaši gada tumšajā sezonā, svarīgi rūpēties par savu labsajūtu un atrast nodarbes, kas ļauj aizmirst par ikdienas rūpēm un vairot pozitīvās emocijas, kā arī jāatceras par regulārām fiziskām aktivitātēm, pilnvērtīgu miegu, kā arī svaigu gaisu.
Ko darīt saslimšanas gadījumā?
Farmaceite norāda, ka ārstēšanu nepieciešams uzsākt līdz ar pirmajiem simptomiem. Lai veicinātu urīnpūšļa atlabšanu, dienā ieteicams izdzert divus litrus šķidruma, kas ne tikai izskalos baktērijas, bet arī atšķaidīs urīnu, lai tas mazāk kairinātu urīnpūsli.
Ieteicams dzert arī dažādas zāļu tējas, kurām piemīt pretiekaisuma, spazmas mazinošas un urīndzenošas īpašības – miltenes, baltdadža, bērza lapu pumpuru islandes ķērpja tējas. Tās ne tikai novērsīs baktēriju vairošanos, bet arī samazinās iekaisumu un veicinās urīnceļu gļotādu atjaunošanos.
Savukārt slimošanas laikā jāatsakās no kafijas, alkohola, gāzētu dzērienu, asu ēdienu lietošanas. Dzirkstoši un kofeīnu saturoši dzērieni kairina urīnpūsli un var saasināt jau tā pastiprināto vajadzību bieži urinēt.
Aptiekās iespējams iegādāties arī dažādus uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir dzērvene, brūklene, miltene vai kumelīte, taču pirms to iegādes ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Ja kādu no ārstnieciskajām tējām ir grūtības iedzert to specifiskās garšas dēļ, aptiekā iespējams iegādāties kapsulas, kuru sastāvā ir to pašu ziedu ekstrakti, kas tējās.
Atkarībā no infekcijas smaguma zāles jālieto no 3 līdz pat 14 dienām. Lai gan slimības simptomi parasti izzūd jau pēc pāris dienām, pārtraukt ārstēšanos nav ieteicams, jo šādi infekcija līdz galam netiek izārstēta. Parasti, ja ievēro ārsta norādījumus, urīnizvadsistēmas infekcijas pāriet bez sarežģījumiem.
Akūtu iekaisumu svarīgi izārstēt līdz galam, lai neiegūtu hronisku formu. Tad ar ārstniecības augu tēju lietošanu nepietiks un vajadzēs dzert arī ģimenes ārsta izrakstītās antibiotikas.
