** 0
Valsts apdegumu centra speciālisti piedāvā savu variantu apsaldējumu iedalījumam: apsaldējumi, kas gūti auksta laika ietekmē (virspusēji apsaldējumi un dziļi apsaldējumi), apsaldējumi pēc Tranšeju pēdas tipa, ilgstoši (vairāk nekā diennakti) atrodoties paaugstināta mitruma apstākļos (tas parasti notiek 0–10 °C temperatūrā). Izšķir apsaldējumus, kas gūti aukstā ūdenī pēc Impresijas pēdas tipa, kas ir retāka trauma, bet raksturīga zemledus makšķerniekiem. Vēl nošķirami kontakta apsaldējumi (radušies saskarē ar metāla priekšmetu vai ledu).
**
ASV nozīmīgāko klīniku speciālisti apsaldējumus klasificē trīs stadijās.
1. Viegls apsaldējums, kas skar epidermas slāni. Āda kļūst jutīga, sākotnēji radot aukstuma, vēlāk – tirpuma sajūtu. Viegls apsaldējums nerada nekādas paliekošas sekas.
2. Virspusējs apsaldējums, kas skar epidermas un dermas slāņus. Apsaldētajā vietā var just siltumu, kas liecina par nopietnu ādas slāņa bojājumu, 24–36 stundu laikā var parādīties bullas (pūslīši).
3. Dziļš apsaldējums, kad apsaldētā vieta kļūst nejutīga. Locītavas un muskuļi var būt nekustīgi. Progresējot audu nekrozei, audi kļūst melni.
**
Apsaldējuma klīniskās izpausmes iedalāmas divos periodos – prereaktīvais periods (no aukstuma iedarbības brīža līdz sasildīšanai) un reaktīvais periods (pēc bojātās zonas sasildīšanas). Apsaldējuma ārstēšanas prereaktīvajā periodā ir svarīgi atjaunot audu normālu temperatūru. Šim nolūkam iesaka siltas vannas, sākumā nodrošinot 17 °C un pakāpeniski sasniedzot 37–39 °C temperatūru, samazinot sāpju sajūtu un palēninot audu sasilšanas ātrumu. Cietušais jāvanno 30–60 minūtes, līdz āda kļūst sarkanīgi violeta un audi – elastīgi. Ādai jābūt vienmērīgā krāsā. Ja redzama konturēta robeža, jāmeklē ārsta palīdzība, jo tas liecina par audu atmiršanu, kuru vēl var novērst. Trešā vai ceturtā diena pēc apsaldēšanas ir pēdējais laiks, kad audus iespējams glābt.
**
Ja nav pieejama silta vanna, apsaldēto vietu var iesmērēt ar ziedi asinsrites uzlabošanai un izmantot sildošus pārsējus vai sterilas marles saites vairākos slāņos, nenosienot pārāk stingri. Roka vai kāja noteikti jāimobilizē 24 stundas, lai kustinot bojājums neiekļūtu dziļāk audos. Asinsvadu spazmu likvidēšanas laikā kategoriski aizliegts smēķēt, jo tas veicina spazmas. Jālieto asinsriti uzlabojošie preparāti un B grupas vitamīni.
**
Dziļam apsaldējumam raksturīgi tas, ka bojātā āda sākumā ir auksta, balta vai tumši sarkana. Ir izteikta tūska, parādās ar asinīm pildīti pūšļi, novēro locītavu mazkustīgumu. Dziļa apsaldējuma sekas jāārstē pēc iespējas ātrāk. Ja ir trešā stadija, ceturtajā dienā jau sāk veidoties nekroze, un tad, visticamāk, cietusī vieta jāamputē. Atmirušos audus amputē laikus, lai novērstu organisma intoksikācijas risku.
**
Arī dziļam apsaldējumam ir vairākas stadijas. Tā sauktās sausās gangrēnas gadījumā slimnieka vispārējais stāvoklis ir labāks. Ātrāk veidojas nekroze un tās atgrūšana. Smagu komplikāciju attīstības iespēja ir neliela. Mitrā gangrēna raksturīga smagiem apsaldējumiem, kad tiek bojāti muskuļi, fascijas, cīpslas, kauli, locītavas. Pacienta vispārējais stāvoklis šādā gadījumā ir smags.
**
Dziļa apsaldējuma izraisītās sekas var būt paaugstināts jutīgums, kas var saglabāties visu mūžu, bojātās vietas asinsrites un jušanas, nervu darbības traucējumi, ievērojams muskuļu spēka samazinājums, bojātās ekstremitātes locītavu mazkustīgums, kaulu smadzeņu iekaisums, ilgstoši nedzīstošas brūces, čūlas, rētaudi, tromboflebīts (vēnu iekaisums), nagu plātnīšu pārmaiņas.
**
Āda daudz ātrāk zaudē siltumu, nekā to uzņem, tāpēc cilvēks labāk pielāgojas siltam, nevis aukstam klimatam. Vislielākajam apsaldēšanās riskam ir pakļautas ķermeņa daļas, kas atrodas tālāk no sirds, – pirksti, pēdas, ausis un deguns. Visbiežāk apsaldē pēdas, plaukstas, seju, degunu, ausis un ceļu locītavas. Speciālists iesaka būt uzmanīgiem, valkāt šalli, cepuri un cimdus – dūraiņus, kas labāk saglabā siltumu. Atrodoties ārā, jākustina locekļi, pirms iziešanas jālieto aukstumam paredzēti krēmi, ziedes.
**
Atdzisušajam jāsniedz šāda palīdzība: jāizsauc ātrā palīdzība, cietušais jānovieto siltā telpā vai aizvējā, jāatbrīvo no mitra apģērba, apaviem, jāsasedz ar siltām, sausām drēbēm, segām, jādod silti, saldi dzērieni. Nedrīkst dot alkoholu! Bez vajadzības nevajag arī kustināt cietušā rokas un kājas, viņu nedrīkst masēt, sēdināt un celt stāvus.
Savukārt apsaldējuma gadījumā novelk pieguļošās drēbes, apavus, ietin apsaldētās ķermeņa daļas sausā apģērbā, dod cietušajam siltu, saldu dzeramo, izsauc ātro palīdzību. Tāpat kā atdzišanas gadījumā, arī apsaldētajam nedod alkoholu, viņu nemasē, neberzē un nesilda apsaldētās vietas.
*
NMPD pārstāvji atgādina: ja uz ielas guļ vai sēž cilvēks, pieej viņam klāt un noskaidro, vai nav nepieciešama palīdzība. Ja iespējams, palīdzi ieiet siltumā, bet, ja cilvēks nespēj piecelties, nereaģē uz jautājumiem vai ir bezsamaņā, izsauc neatliekamo palīdzību, zvanot pa tālruni 113.
Mūsu konsultanti SERGEJS SMIRNOVS, Valsts apdegumu centra traumatologs–kombustiologs
INGA VĪTOLA, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste
