Apsaldējumus var veicināt smagas somas nešana. Nelieto termoforu atsilšanai! 0
Janvāris un februāris ir mēneši, kad gūst visvairāk apsaldējumu, liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) statistika. Kas īsti ir apsaldējums un kā tas rodas, stāsta Valsts apdegumu centra traumatologs–kombustiologs Sergejs Smirnovs.
Pirmās liecības par apsaldējumiem kā medicīnisku problēmu atklātas 5000 gadu senā mūmijā, kas atrasta kalnos Čīlē. Tomēr plašāku un labāku izpratni par apsaldējumiem un amputācijām sniedz kara medicīnas vēsturiskās liecības. Napoleona armijas galvenais ārsts Barons Lerijs uzskatāms par pirmo, kurš apsaldējumu definējis kā traumu un piedāvājis risinājumu ārstēšanā.
**
Apsaldējuma traumas mehānisms norit, starpšūnu šķidrumā veidojoties ledus kristāliem. Aukstuma tieša ietekme bojā šūnas, veicinot to bojāeju. Veidojas trombi, un samazinās asiņu plūsma.
**
Veselas ādas asinscirkulācija norisinās ar ātrumu 200–250 mililitru minūtē. Ādas temperatūrai pazeminoties līdz 15 °C, asiņu plūsma samazinās līdz 20–50 mililitriem minūtē. Ādai sasniedzot 10 °C temperatūru, apsaldētās daļas jutība pazūd. Temperatūrai pazeminoties zem 0 °C, āda sasalst, asinscirkulācija apstājas.
**
Apsaldējuma traumas smagumu nosaka divi faktori – pazeminātās temperatūras ietekme un iedarbības ilgums. Lēna sasalšana rada dziļākus un plašākus audu bojājumus, mazinot šūnu izdzīvošanas spējas. Temperatūras zemākā robeža, kad sākas audu neatgriezeniskas pārmaiņas, nav nosakāma, jo to iespaido meteoroloģiskie faktori, cietušā vecums, organisma rezistence, asinsrites traucējumi, mākslīgās termoregulācijas traucējumi, smēķēšana, kā arī atkārtoti apsaldējumi, kas rada pārmaiņas apasiņošanā.
**
Lielākam riskam gūt aukstuma traumu ir pakļauti bezpajumtnieki, mednieki vai tie, kuri dodas garos pārgājienos, kāpj kalnos. Arī alkohola lietotāji, seniori, cilvēki, kuri ir pārguruši vai zaudējuši daudz šķidruma, bērni vecumā līdz pieciem gadiem. Vasarās visbiežāk apsaldējumus gūst alpīnisti. Augstu kalnos retinātā gaisa dēļ var iegūt daudz dziļākus apsaldējumus.
Lai gan visbiežāk ar apsaldējumiem slimnīcā nonāk bezpajumtnieki un maznodrošinātie, cieš arī pavisam jauni cilvēki, maratonisti, sportisti, kurjeri. Ārsts stāsta, ka pat jauniem cilvēkiem nācies amputēt apsaldētus pirkstus.
**
Piemēram, 2013. gadā Latvijā ar dažādām aukstuma traumām ārstējās 66 pacienti, liecina Slimību profilakses un kontroles dienesta dati. Tomēr, pēc ārstu pieredzes, šī problēma ik gadu piemeklē 70–150 cilvēku. Sergejs Smirnovs stāsta, ka dienā, kad notiek šī intervija, Valsts apdegumu centrā ārstējas astoņi cietušie. Jo lielāks sals, jo vairāk pacientu.
**
Pērn aukstajā laikā (oktobrī, novembrī un decembra pirmajā nedēļā) NMPD mediķi slimnīcās nogādājuši 206 cietušos ar ķermeņa atdzišanu un apsaldējumiem, visbiežāk vecumā no 30 līdz 60 gadiem. Trīsdesmit gadījumos gūti virspusēji apsaldējumi, vairākos citos konstatēti dziļi apsaldējumi, kad jau vērojamas audu pārmaiņas, stāsta NMPD sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola.
**
Apsaldējumus gūst, ja ir nekurinātas iekštelpas, veselības problēmas, traumas, taču visbiežākais cēlonis ir alkohola izraisīts reibums. Piedzērušies cilvēki pakrīt, iemieg uz soliņiem, pieturās, grāvjos, kupenās. Atrodoties sniegā vai ārā nepiemērotā apģērbā, pēc 15–20 minūtēm var sākties ķermeņa atdzišana, vēlāk rodas apsaldējumi. Laikus nesaņemot palīdzību, cilvēks nosalst.
**
Alkohola izraisīts reibums ir tikai viens no apsaldējumu cēloņiem. Nereti cilvēkam uz ielas kļūst slikti. Piemēram, kāds 52 gadus vecs vīrietis krītot salauza kāju un vairs nespēja piecelties. Garāmgājēji palīdzību izsauca tikai pēc aptuveni 40 minūtēm, bet vīrietis pa to laiku bija apsaldējis plaukstas. Līdzīgi gadījumi bijuši vairākkārt – sirmgalvji krīt, nespēj piecelties un tādējādi gūst pēdu un plaukstu apsaldējumus, stāsta Inga Vītola.
**
Ķermeņa atdzišanu un apsaldējumus var iegūt gan uz ielas, gan aukstās, nekurinātās iekštelpās. Tādi gadījumi bijuši arī šoziem. Lielākoties cieš gados veci cilvēki, kuri dzīvo vieni un nespēj apkurināt māju. Piemēram, kādu 76 gadus vecu kundzi pēkšņi piemeklēja insults. Nespējot piecelties un izsaukt palīdzību, viņa nekurinātajās telpās uz grīdas nogulēja visu nakti. Citā gadījumā sirmgalvis krita, salauza kāju, nevarēja piecelties. Kad mediķi nogādāja viņu slimnīcā, konstatēja ne tikai traumu, bet arī plaukstu apsaldējumus. Kāds vīrietis savukārt guva nopietnus pēdu apsaldējumus, tīrot sniegu, uzvilcis plānus, izmirkušus apavus.
**
Izšķir vairākas faktoru grupas, kas rada vai pastiprina aukstuma iedarbību. Pie tām pieder zema temperatūra, augstums virs jūras līmeņa (jo augstāk atrodas, jo lielāka iespēja gūt apsaldējumu), paaugstināts mitrums, vējš, negaidīta laika apstākļu maiņa, hroniskas saslimšanas – cukura diabēts, hipotireoze (vairogdziedzera hormonu deficīts), avitaminoze, psihiskie traucējumi, akūtie stāvokļi – centrālās nervu sistēmas funkciju traucējumi, traumas, alkohola reibums, psihotropo vielu iedarbība, skābekļa nepietiekamība, infekcijas, nepietiekams uzturs vai emocionāls, fizisks nogurums, vājums. Aukstuma iedarbību pastiprina ilgstošs ķermeņa daļu nekustīgums vai mazkustīgums, pārāk šauri apavi vai apģērbs, nepietiekami siltas drēbes vai mājoklis.
**
Apsaldējumu var veicināt smaga maisa vai somas nešana, kas nospiež pirkstus, vai uz rokas vai kājas uzlikts ģipsis, kas nospiež ādu.
“Ja cilvēki ziemas laikā kaut kur dodas ar mašīnu, iesaku paņemt līdzi siltas jakas un apavus. Piemēram, -20 °C salā iebrauc mežā, automašīna pēkšņi sabojājas, bet līdz tuvākajai apdzīvotajai vietai jāiet 20 kilometru. Pat Rīgas centrā, kamēr gaidīs tehnisko palīdzību, salā viegli var gūt apsaldējumus,” brīdina Sergejs Smirnovs. Pirkstu apsaldējumus veicina arī modernā aizraušanās ar viedtālruņiem. Ziemeļu vējā tas notiek pat +5 °C temperatūrā. Sakrītot vairākiem faktoriem – laika apstākļiem, asinsrites stāvoklim, nepiemērotam apģērbam –, apsaldēties iespējams 15 minūšu laikā.
**
Pasaules Veselības organizācija apsaldējumus iedala vairākās grupās: virspusēji, ar audu nekrozi (atmiršanu), virspusēji, kad skarti vairāki ķermeņa apvidi, hipotermija (vispārēja ķermeņa atdzišana).
