Āpša tauki imunitātei, skaistumam un veselībai 0
Visi dzīvnieki, kuri ziemas sezonu pavada dziļā miegā, uzkrāj ļoti daudz tauku. Piemēram, jenotsuns uz rudens beigām tikai par divām trešdaļām sastāv no kauliem, muskuļiem, zarniņām un visa pārējā. Trīsdesmit procenti no viņa ķermeņa svara ir tauki.
Šī iemesla dēļ Mongolijā, no kurienes jenotsuns, pateicoties padomju laiku optimizācijas entuziastiem, ir izplatījies gandrīz visā Eirāzijas kontinentā, šos dzīvniekus ēd. Jenotsunim un āpsim, par kuru būs runa šoreiz, ziemas miegam ir jāuzkrāj ne tikai tauki, bet arī visai ilgajai hibernācijai nepieciešamās vērtīgās vielas, tajā skaitā arī vitamīni. Ar ko tieši bagāti ir āpša tauki, kāpēc tie ir tik vērtīgi, kā tos kausē, glabā un, galvenais, kā tos lieto?
Kas ir āpša taukos
Āpša tauku vērtīgās īpašības ir zināmas jau sen. Šis visēdājs pārtiek no kukaiņiem, kāpuriem, augiem un saknēm. Savā ķermenī zemādas un iekšējos taukos tas akumulē daudz vērtīgu, bioloģiski aktīvu vielu. Cilvēka organismā tās viegli pārstrādājas un tiek uzsūktas. Dīvaini, bet fakts – āpsis nav uzņēmīgs pret čūsku indi. Zinātnieki jau sen ir pierādījuši, ka hibernējošo dzīvnieku tauki attīra šūnas, stiprina imunitāti, izvada smago metālu sāļus un dažādas indes no organisma. Āpša organisms ir spējīgs tikt galā pat ar skrotīm. Tās vai nu izšķīst, vai tiek izvadītas no organisma, ja, protams, pēc trāpījuma dzīvniekam izdodas izdzīvot. Tādēļ kara laikā āpša taukus veiksmīgi lietoja, lai dziedētu karavīru brūces, veicinātu šrapneļu un spridzekļu šķembu izvadīšanu. Āpša taukos ir nepiesātinātas un polinepiesātinātas taukskābes. Dažas no tām tiek klasificētas kā neaizstājamas, jo cilvēka organisms patstāvīgi tās neražo. Šīs taukskābes var uzņemt tikai ar pārtiku. Tāpat āpša taukos ir A, E, PP, kā arī visi B grupas ūdenī šķīstošie vitamīni, oleīn-skābes, linolēnskābes un citas organiskās skābes, proteīnu enzīmi, kā arī daudz cilvēkam vajadzīgo mikroelementu. A vitamīns. Labvēlīgi ietekmē redzi, ādas, matu un nagu stāvokli, kalpo ļaundabīgo audzēju profilaksei, novērš elpošanas sistēmas, nieru un urīnceļu hronisko saslimšanu recidīvus. B grupas vitamīni. Tie ir nepieciešami nervu sistēmas attīstībai, sirds un citu iekšējo orgānu darbībai, kā arī normālai vielmaiņai.
Āpša taukus lieto, lai stiprinātu imunitāti, biežu saaukstēšanās saslimšanu gadījumā, pēc traumām un ķirurģiskas iejaukšanās, iekaisumu un sastrutojumu, ilgstoši nedzīstošu brūču un izgulējumu ārstēšanai, pēc ilgas slimošanas vai badošanās, normālas vielmaiņas atjaunošanai. Āpša taukus lieto arī hroniska bronhīta, pneimonijas, pleirīta un pat tuberkulozes, kā arī nieru, asinsrites sistēmas, urīnceļu iekaisumu, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas vai gastrīta ārstēšanai. Āpša tauki glābj arī tromboflebīta slimniekus. Tie palīdz ādas slimību, piemēram, psoriāzes, neirodermīta, apkarošanā un ir labs dziedējošais līdzeklis apdegumu vai apsaldēšanās gadījumos. Tautas medicīnā āpša taukus izmanto, lai attīrītu pīpētāju plaušas un palīdzētu astmas gadījumos, kā arī bērnu saaukstēšanās profilaksei un ārstēšanai.
Dažas receptes
Saaukstēšanās. Pieaugušajiem – viena ēdamkarote trīs reizes dienā stundu pirms ēdienreizes, kurss divas nedēļas.Bērniem – viena tējkarote trīs reizes dienā stundu pirms ēdienreizes, kurss divas nedēļas.Vēlāk var uzņemt taukus divas reizes dienā. Saaukstēšanās jau būs pārgājusi, taču ārstēšanās jāturpina ilgāk nekā divas nedēļas, jo papildkurss stiprinās imunitāti. Kopējais kurss – viens mēnesis.Šo brīnumvielu var dot arī bērniem no piecu gadu vecuma, tikai jāizdomā, kā. Taukus var sajaukt ar pienu un medu, tad tie labāk iet iekšā. Taukus var uzsmērēt uz rupjmaizes un klāt piedzert aveņu tēju. Mazākiem bērniem saaukstēšanās vai klepus gadījumā ar taukiem ierīvē krūtis un muguru, bet pēc tam silti sasedz.
Pneimonija, bronhīts. Pieaugušajiem – viena ēdamkarote trīs reizes dienā stundu pirms ēdienreizes, kurss mēnesi. Tad taisa pārtraukumu uz divām nedēļām vai mēnesi. Kursus atkārto, līdz veselība atgriežas. Bērniem – pa tējkarotei pēc tās pašas shēmas.Tuberkuloze*. 1. 100 g āpša tauku, 100 g medus, 50 g trīsgadīgas alvejas. Pirms sajaukšanas alveja trīs dienas jātur ledusskapī polietilēna maisiņā. Maisījumu uzņem pa vienai ēdamkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas.2. 10 citroni, 10 olas, 0,5 l konjaka, litrs āpša tauku, litrs medus. Citronus samaļ gaļas mašīnā ar visu mizu un šo maisījumu uzlej olām (ar čaumalu). Pēc piecām dienām olas sasmalcina un pievieno pārējos ingredientus. Dzert pa trešdaļai glāzes dienā. Plaušu vēzis*. 0,5 l āpša tauku, 0,5 l konjaka, 0,5 l piecgadīgas alvejas, 0,5 l medus. Pa vienai ēdamkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas.
Klepus. Pieaugušajiem – uz nakti ierīvē ar taukiem krūtis, muguru un kājas. Iekšķīgi: viena ēdamkarote tauku trīs reizes dienā tukšā dūšā. Maziem bērniem ar taukiem uz nakti ierīvē krūtis, muguru un kājas.Bērniem no divpadsmit gadiem ar taukiem ierīvē muguru, krūtis un kājas. Iekšķīgi vienu tējkaroti, 30 – 40 minūtes pirms ēšanas. Uzlabojumi vērojami jau pēc piecām dienām, bet ārstēšana jāturpina nedēļu. Kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, gastrīts, pankreatīts, organisma novājināšanās. Viena ēdamkarote no rīta tukšā dūšā. Pēc tam vismaz divas stundas neko neēst un nedzert. Imunitātes stiprināšanai. 100 g āpša tauku, 100 g medus, 100 g sasmalcinātu valriekstu un 100 g žāvētu aprikožu. Šo miksli dod bērniem pa vienai tēj-karotei trīs reizes dienā pirms ēšanas, pieaugušajiem – pa ēdamkarotei. Āpša taukus var lietot kā ziedi šautu, plēstu un grieztu brūču, kā arī kukaiņu un dzīvnieku kodumu dziedēšanai, saišu sastiepumu, muskuļu sāpju, sasitumu un kaulu lūzuma gadījumos, osteohondrozes, osteoporozes un daudzu citu slimību ārstēšanai.
Āpša taukus var lietot arī kosmētiskos nolūkos, jo tie ļoti labvēlīgi ietekmē ādu, nagus un matus. Pirms lietošanas pārliecinieties, ka āpša tauki nav sabojājušies. Tiem jābūt bez pelējuma vai puvekļu smakas, rūgtuma (kā sabojājies sviests). Atkarībā no pagatavošanas paņēmiena tauki ir balti vai nedaudz iedzelteni. Ja tie ir izteikti dzelteni, izmantot tos nevajadzētu.* Šis nav brīnumlīdzeklis! Iesakām vērsties pie ārsta, lai ar konvencionālām metodēm ārstētu šīs dzīvībai bīstamās slimības!
Kā sagatavot āpša taukus
Šeit aprakstītās tautas medicīnas līdzekļu receptes nav vienīgās. Ir vēl ļoti daudz. Pamatā tās meklējamas Krievijas mednieku portālos un forumos vai grāmatās, kas gan ir daudz sarežģītāk atrodamas. Galvenais visu šo līdzekļu elements ir āpša tauki. Kā tos pareizi sagatavot lietošanai, lai nezaudētu visas vērtīgās īpašības? Kā zināms, termiskā apstrāde samazina vitamīnu un omega-3 daudzumu produktos. Tātad tauku kausēšana vecmāmiņas čuguna pannā nebūs pareizais paņēmiens. Āpša taukus kausē ūdens peldē. Ir vajadzīgi divi kastroļi. Viens lielāks, otrs tāds, lai brīvi iet iekšā pirmajā un ir seklāks. Otrā trauka dibens nedrīkst pieskarties lielākā katla dibenam un sakarst, citādi no ūdens peldes nav nekādas jēgas un tauki var pat piedegt. Lielo katlu daļēji piepilda ar ūdeni – atkarībā no otrā trauka izmēra. Vajag, lai otrajam katlam ūdens sniedzas līdz pusei augstuma. Otrajā traukā liek iekšā āpša taukus. Bez ūdens. Un karsē. Jāseko līdzi, lai ūdens neizvārītos un ik pa laikam jāpielej vēl.
Krievu mednieki un speciālisti raksta, ka āpša tauku pagatavošana sākas jau medību platībās. Pirmkārt, svarīgi ir pareizi nomedīt āpsi. Šāvienam jābūt tīram, proti, netraumējot vēdera dobuma orgānus. Otrkārt, dīrāšana jāveic medību platībās, bet pēc iespējas tīrākos apstākļos. Āda jāņem nost uzmanīgi, atstājot zemādas taukus pie ķermeņa. Iekšējos taukus, to tīkliņu, kas apņem vēdera dobuma orgānus, ņem nost ar rokām, iepako un pārvadā atsevišķi. Pastāvot uzskats, ka šie tauki ir iedarbīgāki tieši elpceļu slimību gadījumā, taču līdz galam tas vēl neesot pierādīts. Mājās uz tīras virsmas no liemeņa nogriež zemādas taukus. Nelieli gaļas gabaliņi kvalitāti neietekmēs, bet, jo mazāk tādu lēverīšu būs, jo labāk. Tad tauki uzkarsīs vienmērīgi un labāk kausēsies. Starp citu, āpša taukus var glabāt saldētavā un kausēt tikai pēc vajadzības. Pirms kausēšanas gan iekšējos, gan zemādas taukus rūpīgi izskalo ar aukstu ūdeni un samaļ. Ja tie ir bijuši sasaldēti, var sarīvēt uz rīves. Tauku kausēšanas procesā šķidro substanci nosmeļ ar zupas karoti vai lielu ēdamkaroti un caur vairākkārt salocītu marli salej tarā. Lai mazinātu saskarsmi ar skābekli, ieteicams izvēlēties mīkstu iepakojumu, proti, plastmasas pudeles vai vīna maisus. Āpša taukus lej traukā līdz pašai augšai. No mīkstas taras taukus var izspiest, uzreiz uzskrūvējot vāciņu un atstājot pudeli deformētu, lai nepieļautu gaisa piekļūšanu. Ledusskapī pareizi sagatavoti un iepakoti tauki var glabāties divus gadus.
Testa kausēšana
Gatavojoties šī raksta tapšanai, tika nomedīts jauns āpsis. Pēc šāviena tas iekrita alā, un bija drusku bailīgi bāzt roku tur iekšā, lai to izvilktu. Tā kā dzīvnieks bija jauns un vēdera dobumā tauku tam vēl nebija, iekšas tika izlaistas uz vietas. Dīrāšanu gan nolēmu veikt mājās, nevis putekļainajā, nesen uzartajā laukā .Āpsi nodīrāju, sameklēju nedaudz tauku. Sanāca aptuveni sauja mazu gabaliņu. Ieliku katliņā, to otrā – ar ūdeni pildītā. Tauki kausējās apmēram divas ar pusi stundas. Sanāca vien dažas tējkarotes. Nav slikti, ņemot vērā izejvielu daudzumu un kvalitāti. Sākumā biju uzlikusi vāku, taču pēc tam ieraudzīju, ka zem taukiem katliņā krājas šķidrums – kondensāts no vāka. Tādēļ noņēmu to un gaidīju, kad iztvaikos. Krievijas resursos raksta, ka zemādas tauki un speķis, kas nāk no vēdera, arī kūstot dod buljonu. Ja taukos ir šķidrums, tos atdzesē un pēc tam buljonu nolej vai taukus nosmeļ. Domāju, ka mans eksperiments būs jāatkārto vēlāk rudenī ar pieaugušu āpsi, jo lielākā traukā ar lielāku tauku daudzumu kausēšana varētu noritēt citādi. Un tomēr man izdevās iegūt dažas tējkarotes tīru, ūdens peldē kausētu āpša tauku.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” septembra numurā.
