Aprites ekonomika biržā un virtuvēs 0
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā Latvijai veicas ar ilgtspējīgu saimniekošanas mērķu izvirzīšanu un ieviešanu ikdienas dzīvē, bija iespēja pārliecināties, pagājušajā nedēļā apmeklējot Baltijā lielākā un visstraujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” PET granulu pārstrādes ražotni Jelgavā.
Pasākums bija veltīts “Nasdaq Riga” zvana ceremonijai, svinīgi atklājot “Eco Baltia” obligāciju tirdzniecības pirmo dienu biržā. Tā laikā varēja arī klātienē redzēt, kur un kā otro dzīvi sāk mūsu ikdienā sašķirotie atkritumi.
Ko un kur izmest?
Jau vairākus gadus vides apsaimniekošanas uzņēmumi mums piedāvā atkritumu šķirošanu, atslogojot tradicionālos atkritumu poligonus un šķiroto materiālu nosūtot otrreizējai pārstrādei.
Līdz ar to jomas, kurās darbojas “Eco Baltia” grupas uzņēmumi, skar praktiski ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jo mēs visi katru dienu saražojam lielāku vai mazāku sadzīves atkritumu apjomu.
“PET Baltija” ražotnes apskatē piedalījās arī SIA “Eco Baltia vide” direktors Andris Ziemelis. Viņa vadītais “Eco Baltia” grupas uzņēmums nodrošina sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, izlietotā iepakojuma, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu u. c. “Latvijas Avīze” izmantoja iespēju, lai nepastarpināti noskaidrotu – cik skrupuloziem un precīziem mums jābūt, šķirojot savas mājsaimniecības atkritumus?
Līdz šim vides apsaimniekošanas uzņēmumu tradicionālais atkritumu tvertņu piedāvājums bija šāds: nešķirotajiem sadzīves atkritumiem zaļās kastes – maksas pakalpojums; šķirotajiem atkritumiem melnās un dzeltenās kastes – bezmaksas pakalpojums. Vienlaikus ar izmantošanas instrukciju un brīdinājumu: jebkurš slapjš vai netīrs iepakojums, kā arī neatbilstošs saturs pie šķirotajiem atkritumiem pielīdzināms nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, par ko var izrakstīt atsevišķu rēķinu, piemērojot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu.
“Latvijā atkritumu šķirošanas attīstība notikusi tā, ka šobrīd dzeltenajā kastē ietilpst ļoti dažādu materiālu sajaukums, bet melnajās kastēs ar balto vāku savācam stiklu. Ar izdzertajām pudelēm viss ir skaidrs – biopiemaisījumi cukura vai sīrupu veidā tur nav tik lieli, varam izmest arī neskalojot, jo lieks ūdens patēriņš nav vajadzīgs, tas neatbilst arī Zaļā kursa mērķu filozofijai. Ievārījumu burkas gan vajadzētu izskalot, jo tās tik tīras nav, taču – bez mazgāšanas līdzekļiem!” pieredzē un ieteikumos dalās “Eco Baltia vide” direktors. “Runājot par dzeltenās kastes saturu, šķirošana tur ir mazliet sarežģītāka. Dzeltenajā konteinerā iesaku mest visus plastmasas iepakojumus, plēves, maisiņus, cietās plastmasas pudeles, kannas un kārbas ieskaitot. Te gan jāatceras, ka veikalu plastmasas trauciņus ar ēdienu atliekām gan nebūtu labi. Metāla konservu kārbas arī tomēr vajadzētu izskalot. Kartons un papīrs – ar to parasti sarežģījumu nav. Prasība pēc sausiem atkritumiem pamatā ir tādēļ, ka to tālākā šķirošana un dalīšana pa frakcijām notiek ar rokām. Piemēram, Rīgas un Pierīgas gadījumā viss dzelteno un melno tvertņu saturs nonāk mūsu šķirošanas rūpnīcā Getliņu ielā 5. Visi mūsu darbinieki ir apmācīti, kādi materiāli ir derīgi otrreizējai pārstrādei un kādi nav. Patiesībā tieši viņi šobrīd ir vislielākie eksperti kopumā ļoti sarežģītajā plastmasas materiālu šķirošanas jomā.”
Kur nonāk šķirotie atkritumi?
Andris Ziemelis atkārtoti uzsver, ka patiesībā atkritumu šķirošanā tādu 100% vadlīniju nemaz neesot: ja jūtam, ka kāds izmetamais trauks ļoti jāmazgā, tad labāk to nedarīt un likt pie nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.
Kas notiek tālāk? Stiklu Latvijā nepārstrādājot, tādēļ to ved uz tuvākajām rūpnīcām Igaunijā, Lietuvā vai Polijā. Pamatā tur nonākot pudeles un burkas. Piemēram, automašīnu logu stikls jau ir kompozīta materiāls, un tam nepieciešama pavisam savādāka pārstrāde.
Plastmasu, kartonu, metālu un citus aprites ekonomikai derīgos materiālus saķīpo, uzkrauj automašīnu piekabēs un nogādā uz pārstrādes rūpnīcām. “Eco Baltia vide” Latvijā galvenokārt sadarbojas ar divām lielām rūpnīcām, kas arī ir “Eco Baltia” grupas uzņēmumi: “PET Baltija”, kur lielākā daļa plastmasas tagad, protams, nonākot caur depozītu sistēmu un “Nordic Plast”, kas pārstrādā logu šķidrumu kannas, agro, kūdras plēves un citus plastmasas izstrādājumus. Kartonu pārstrādei sūta uz Lietuvu, metālu nodod “Tolmet” utt. “Aplēses liecina, ka virtuves pārtikas un bioloģiskie atkritumi ikdienā veido 30–50% no visa mājsaimniecību atkritumu klāsta. Tas ir daudz un ļoti atvieglotu glabāšanas problēmas poligonos, ja ar attiecīgu šķirošanu arī bioloģiskie atkritumi nonāktu otrreiz izmantojamo resursu ekonomikas apritē,” norāda Andris Ziemelis. “Paredzams, ka jau šogad kā obligāta prasība atkritumu šķirošanā parādīsies vēl viena atsevišķa tvertne – bioloģiskajiem atkritumiem. Cik zinu, šobrīd atbildīgajās instancēs notiek aktīva diskusija par to, kādam ir jābūt biotvertnes tarifam, bet, piemēram, Rīgas domē spriež, uz cik dzīvokļiem jābūt viena m3 bioloģijas konteineram.”
Nostiprinās reģionā
Latvijas uzņēmumu grupa “Eco Baltia” pēc finanšu apgrozījuma jau šobrīd esot lielākais atkritumu apsaimniekotājs Baltijā. Pēdējie divi gadi “Eco Baltia” grupas attīstībā saistās ar vairāku uzņēmumu iegādes darījumiem. Piemēram, grupā ietilpstošā “PET Baltija”, kas ir viena no lielākajām PET pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, lai varētu nodrošināt pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, 2022. gadā iegādājusies Čehijas vadošo šķiedru ražotāju “TESIL Fibres”. Savukārt šā gada sākumā grupa noslēgusi darījumu par ielu un ceļu uzturēšanas uzņēmuma SIA “Pilsētas Eko Serviss” iegādi. Uzņēmuma vadība apgalvo, ka tādā veidā “Eco Baltia” virzoties tuvāk savas attīstības vīzijai – kļūt par starptautisku līderi vides apsaimniekošanā un otrreizējo izejvielu pārstrādē. Lai ambiciozos mērķus sasniegtu, “Eco Baltia” šā gada 17. februārī emitējusi savas pirmās obligācijas astoņu miljonu eiro apmērā. Pirms tam uzņēmums bija noorganizējis obligāciju publisku piedāvājumu Latvijas un Lietuvas investoriem, kas guvis ievērojamu interesi, obligāciju pieprasījumam vairāk nekā trīs reizes pārsniedzot maksimālo piedāvājuma apjomu.
“Eco Baltia” konsolidētais neto apgrozījums jau 2022. gada pirmajos deviņos mēnešos bija sasniedzis 154,9 miljonus eiro, pieaugot gandrīz divas reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2021. gadā. Līdz šim grupas uzņēmumu attīstībā gadā vidēji ieguldīti četri miljoni eiro. Šogad, emitējot uzņēmuma obligācijas astoņu miljonu vērtībā, investīciju apjoms dubultojies. Kā informēja “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, ar šogad piesaistītajiem līdzekļiem grupa turpinās jaunu aprites ekonomikas uzņēmumu pirkšanu un pilnveidošanu, kā arī modernizēs jau esošās ražotnes. Piemēram, “PET Baltija” ražošanas cehi jau šogad pārcelšoties uz jaunām telpām Olainē, jo Jelgavā esot kļuvis par šauru.
