Aprit 15 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2
Šodien aprit 15 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).
Kā uzsver Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, 1.maijs ir kļuvis par dienu, “kad varam svinēt atgriešanos Eiropas valstu saimē, kurai esam piederīgi”.
“ES mūs vieno kopīgās vērtībās un pārliecībā, ka tikai kopā mēs varam nodrošināt mieru, pārticību un labāku nākotni,” uzsver politiķis, “tikai vienota un solidāra ES var sniegt atbildes uz mūsdienu globālajiem izaicinājumiem.”
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs trešdien Varšavā piedalījās Polijas premjerministra Mateuša Moravecka rīkotajā svinīgajā sanāksmē par godu 2004.gada Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās 15. gadadienai, kurā norisinājās diskusijas par dalībvalstu sasniegumiem un pieredzi ES, kā arī ES nākotni un prioritātēm nākamajam institucionālajam periodam.
Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka Latvijā ir novērojama stabila tendence ES atbalstam. “Viens no nozīmīgākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem ir personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīva kustība, kas arī tiek augsti novērtēta Latvijā. Piecpadsmit gadu laikā ir ievērojami pieaugušas investīcijas tādās jomās kā infrastruktūra, vides standarti, izglītība un veselības aprūpe. Taču ir svarīgi, lai šī dinamika netiktu zaudēta, jo joprojām pastāv reģionālā nevienlīdzība. Savukārt integrācija Eiropas enerģētikas tīklos ir palielinājusi gan konkurenci, gan energoapgādes drošību. Latvijas dalība eirozonā ir palīdzējusi nostiprināt mūsu finanšu sistēmu,” uzsvēra E.Rinkēvičs.
Ministrs pauda pārliecību, ka ES paplašināšanās ir bijusi visefektīvākā politika stabilitātes veicināšanai un reformu nodrošināšanai.
Tāpēc durvīm uz ES vajadzētu būt atvērtām arī turpmāk. Austrumu partnerība ir vēl viens instruments, lai uzlabotu stabilitāti pie ES robežām.
Runājot par gaidāmajām Eiropas Savienības iespējām un izaicinājumiem, E.Rinkēvičs pauda nostāju, ka Latvija vēlas, lai konverģence un vienotība būtu ietverta stratēģiskās programmas 2019.-2024. pamatprincipos.
Visaptverošajam mērķim ir jābūt ES iedzīvotāju drošībai un labklājībai, tādējādi šai stratēģiskajai programmai ir jānodrošina nepārtrauktība. Savukārt viens no gaidāmajiem izaicinājumiem ES ietvaros būs ES Daudzgadu budžeta 2021. – 2027.gadam pieņemšana.
Tāpat Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka sarunas par ES Daudzgadu budžetu tradicionāli koncentrēsies uz kohēzijas politiku un kopējo lauksaimniecības politiku. Ņemot vērā, ka abas politikas ir saistītas ar konverģenci, visām ES dalībvalstīm ir jānodrošina sociālekonomisko atšķirību samazināšana visās nozarēs, tostarp pētniecībā un attīstībā, lauksaimniecībā un infrastruktūrā.
“Lai panāktu ātrāku attīstību ar attīstītākiem Eiropas Savienības reģioniem, ir jāievēro saprātīga konverģence,” sacīja E.Rinkēvičs.
Sanāksmē piedalījās premjerministri un valstu augstākās amatpersonas no Lietuvas, Igaunijas, Rumānijas, Čehijas, Horvātijas, Bulgārijas, Ungārijas, Maltas, Slovākijas, Kipras un Slovēnijas. Ārlietu ministrs E.Rinkēvičs sanāksmē pārstāvēja Latvijas Ministru prezidentu.
