Aprīlis – visīstākais zaļo pirkstiņu laiks: ko jāpaspēj paveikt savā mazdārziņā? 0
“Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Pieskaņojoties dabas ritumam, krokusi un muskares dārzā sacenšas krāšņumā ar joprojām košajām sniega rozēm, tulpes briedina pumpurus, nebēdājot, ka arī aprīlī vēl var gadīties pa kādai ļoti vēsai naktij. Bet stādiņiem uz palodzes pamazām jau kļūst par šauru…
• Pagalmā un sētā, ja ir piemērota tehnika, zālienu aerē, vertikulē vai tikai nogrābj, stimulējot augšanu. Vēlāk mēslo ar pavasara mēslojumu zālienam.
• Apkopj puķu dobes. Var dalīt un pārstādīt rudenī ziedošās ziemcietes.
• Ja gaisa temperatūra vairs nenoslīd zem nulles, dūmakainās bezsaules dienās sāk pakāpeniski novākt piesegumu rozēm un vīnogām.
• Aprīļa beigās rožu dzinumiem nogriež bojāto daļu līdz pirmajam veselajam pumpuram. Mēslo.
• Puķu dobes sāk mēslot, kad zeme ir atlaidusies, jo augi sāk uzņemt barības vielas tikai pie +5 grādu gaisa temperatūras. Bet augt tie sāks, kad gaiss iesils vidēji līdz +10 grādiem.
• Siltajās dienās, kad gaisa temperatūra turas virs nulles, apgriež lapu koku dzīvžogu, piemēram, klintenes, vilkābeles, ligustrus. Kā arī tos košumkrūmus, kuri zied no jūnija līdz rudenim. Apgriež arī skujeņus, ja nepieciešams.
• Sēj visu! Gan to, kas augs siltumnīcā, gan to, ko audzēsim dārzā. Īpaši labi agra sēšana patiks vēsumu mīlošajiem redīsiem, arī burkāniem, zirņiem, jo augiem raksturīgie kaitēkļi vēl nebūs modušies.
Trīs padomi stādiņu kopšanai uz palodzes
Iesaka agronome, dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte.
1. Optimālais piķēšanas brīdis ir tad, kad dīgļlapas jau pilnībā atvērušās, bet sakne vēl nav sākusi zaroties (tās galiņš ir klāts ar sīkām pūciņām – spurgaliņām). Sējeņi aug ļoti strauji, saulainā vietā tie var pāraugt 3–4 stundu laikā (novērots gurķiem un kāpostaugiem). Piķējot dēstus, nedrīkst apraut saknes, arī tad ne, ja tās ir garākas, nekā gribētos, un nedrīkst atstāt to galiņus augsnes virspusē. Tāpat nedrīkst piķēt par dziļu – vispirms pāraudzē dēstu, pēc tam liek to zemē līdz dīgļlapām.
2. Lai augi neizgāžas, podiņos iesprauž koka mietiņus (jāmeklē veikalos saimniecības preču plauktos) augu atbalstam. Sākumā, taupot vietu, podiņus uz palodzes vai siltumnīcā izvieto cieši citu pie cita, bet, kad augu lapas sakļaujas, podiņus retina – pārliek nedaudz attālāk citu no cita. Šo darbu var atkārtot vairākas reizes, lai augi nestīdzētu.
3. Audzējot dēstus, sevišķi tomātus un papriku, ir svarīgi tos nepārlaistīt. Nedrīkst pieļaut augu vīšanu, bet labāk uzturēt substrāta (kūdras, augsnes utt.) mitrumu tuvu šai robežai. Tas novērsīs dēstu stīdzēšanu un veicinās spēcīgu, druknu stādu veidošanos, vēlāk nodrošinās agrīnu ziedēšanu.
Dārza modes tendences
Stāsta dārzniece, ainavu arhitekte, vides speciāliste Dace Laiva (“Skaisto Dārzu Darbnīca” sdd.lv).
Konteineru jeb podu dārzkopība
Īpaši piemērota podu dārzkopība ir mazās telpās vai uz balkoniem, rindu mājās, kur zemes gabaliņi ir minimāli. Podu kultūras lielākoties ir viengadīgas, bet, izmatojot lielākus podus un pacietīgākus augus, tie var arī pārziemot.
Ja ir, kur augus pārziemināt, pamēģiniet ko eksotiskāku dārzā – citronkoki, kaperu vai lauru kociņi (pašiem savas lauru lapas!), lavandas, augstcelma rozes, liellapu (Hydrangea macrophylla) vai ozollapu (Hydrangea serrata) hortenzijas. Lai arī smagi, tomēr podi ir pārvietojami, tā veidojot dažādas kompozīcijas atkarībā no noskaņojuma vai vajadzības.
Ja kāds augs tobrīd neizskatās glīti, to var novietot aizmugurē, līdz tas atkal ir savā labākajā formā. Poda lielumam jābūt samērīgam ar auga sakņu sistēmu un virszemes daļu. Poda dibenā jāieber drenējošs slānis (smilts, grants, keramzīts vai ķieģeļu lauskas), bet substrātam ieteicams pievienot mitrumu uzturošas granulas. Jāatceras par regulāru laistīšanu un augu papildmēslošanu jeb nodrošināšanu ar barības vielām.
Parasti šajā izvēlē vadāmies pēc saviem ieskatiem, un to nosaka arī veikalu piedāvājums. Par augu vajadzībām tiek domāts vismazāk. Tomēr tas nebūt nav mazsvarīgi, jo no trauka krāsas atkarīgs, kā jutīsies augu saknes. Zinām, ka augsnei ir jāiesilst, lai sāktos veģetācija.
Tāpēc vēsā pavasarī noderīgi tumšas krāsas trauki un ietvari, kas piesaista saules starus. Karstā vasarā savukārt jādomā, kā augu saknes pasargāt no pārkaršanas, tad noderēs balti vai gaiši krāsoti trauki. Tiem jābūt lielākiem, lai starp podu un apvalku būtu gaiss.
Sadarbībā ar tematisko žurnālu “Padoms rokā”
