Aprīlī lēnāks ekonomikas aktivitātes kāpums 0
Aprīlī naudas rādītāju dinamika atspoguļoja tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos, vietnē “makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš. Aprīlī nedaudz pieauga kredītiestāžu piesaistītie noguldījumi un kopējais naudas piedāvājums, savukārt saruka skaidrās naudas pieprasījums un turpinājās mērens kopējā kredītportfeļa samazinājums.
Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, aprīlī pieauga par 0,7%, bet gada pieauguma temps veidoja 4,2%. Pieauga iekšzemes noguldījumi uz nakti un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, bet turpināja sarukt noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem.
Ekonomikas dalībniekiem aizvien izteiktāk norēķinos un uzkrājumos dodot priekšroku kontiem bankās, skaidrās naudas apjoms apgrozībā mēneša laikā saruka par 2,9% un aprīļa beigās par 4,5% atpalika no pagājušā gada atbilstošā perioda līmeņa, raksta Purviņš.
Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumi aprīlī palielinājās par 22,9 miljoniem latu, un kāpumu veicināja gan stabilā situācija finanšu sektorā, gan augošie mājsaimniecību ieņēmumi, mazinoties bezdarba līmenim. Noturīgais iekšzemes pieprasījums un pozitīvā tautsaimniecības izaugsme nodrošināja uzņēmumu noguldījumu pieaugumu par 42,9 miljoniem latu, kas, Purviņa ieskatā, ir vērā ņemams. Tomēr noguldījumu kāpumu bremzēja veiktās kredītu atmaksas, kā arī augstāki izdevumi importa preču iegādei martā un lēnāks eksporta ieņēmumu pieaugums.
Aprīlī, turpinoties īstermiņa aizdevumu atmaksām, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums samazinājās par 0,7%, bet mājsaimniecību kredītportfelis, turpinoties mājokļa kredītu dzēšanai, saruka par 0,5%. Līdz ar to gada samazinājuma temps mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem uzlabojās līdz 9,1%, savukārt nefinanšu uzņēmumu kredītu gada sarukums veidoja 5,4%.
Nelielais naudas piedāvājuma kāpums aprīlī liecina, ka ārējā pieprasījuma dinamikas ietekme turpmākajos mēnešos varētu pakāpeniski izpausties izteiktāk un kopā ar krītošu skaidrās naudas pieprasījumu izraisīt arī kopējā naudas piedāvājuma samazinājumu, raksta ekonomists. Tomēr joprojām vērojamais mājsaimniecību noguldījumu pieaugums norāda, ka iekšzemes pieprasījums saglabājas stabils un tā ietekme uz naudas piedāvājumu būs pozitīva, mazinot minēto negatīvo faktoru iespaidu.
Kreditēšanas izaugsmi īstermiņa perspektīvā vēl nevar gaidīt, tomēr jau nākamajā gadā sagaidāma uzņēmumu kreditēšanas kāpuma atjaunošanās, lai gan mājsaimniecību kredītportfelis, visticamāk, vēl turpinās sarukt, raksta Purviņš.
