Lai gan mūsdienu medicīna spēj tikt galā gandrīz ar jebkuru slimību, profilakse joprojām ir zelta vērtē. Lai katrs varētu izskaitļot varbūtību aiziet viņsaulē no kardiovaskulārajām slimībām, pirms tās vēl ir attīstījušās, zinātnieki pat izstrādājuši īpašas tabulas.

Visu var aprēķināt

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

Lasīt citas ziņas

Ir zinātniski pierādīts un cilvēkiem labi zināms, ka sirds un asinsvadu slimību attīstības galvenie riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis, smēķēšana, vecums, cukura diabēts, nelabvēlīga iedzimtība… Vismaz viens no šiem faktoriem ir sastopams gandrīz visiem iedzīvotājiem, un, tuvojoties 40 – 50 gadu slieksnim, ir pat vairāki.

Pamatojoties uz pētījumu par dzīvībai bīstamo sirds un asinsvadu saslimšanu attīstības risku, 10 gadu laikā dažu Eiropas valstu, tostarp arī Latvijas, iedzīvotājiem izstrādātas tabulas, kas palīdz katram pašam to izvērtēt. Procentuālā izteiksme, protams, izraisa šaubas un skepsi par šādu aprēķinu lietderību, taču šādas tabulas ir publicētas gan Eiropas sirds un asinsvadu slimību profilakses un rehabilitācijas žurnālā, gan Amerikas Sirds asociācijas izdevumos.

VIDEO. Slēpošanas kūrorta viesi neapdomīgi filmē un pienāk bīstami tuvu lielam lācim

Brīvdienu pusdienās – sildošs un sulīgs sacepums! Knifi, lai tas izdotos vienmēr

Šīs slepkavības veiktas ar Putina atļauju! ASV izlūkdienests daļēji atslepeno ziņojumu par Krievijas diktatora oponentu slepkavībām ārvalstīs

Riska tabulu pirmsākumi ir meklējami ASV – tā dēvētajā Fremingemas pētījumā. Vēlāk šīs tabulas adaptēja Eiropas kardiologu biedrība. Savācot datus par sirds asinsvadu slimībām Eiropas valstīs, izveidota tabula valstīm ar augstu saslimšanas risku (Ziemeļeiropai, Austrum­eiropai un arī Latvijai) un ar zemāku risku (Dienvideiropai).

Kritēriji gan ir vieni un tie paši, lai gan Spānijā, Itālijā un citās dienvidu valstīs ir krietni mazāka iespējamība ar tām saslimt, pat ja veselības rādītāji ir līdzīgi.

Galvenā atšķirība ir ēšanas paradumos un dzīvesstilā – Vidusjūras diēta ir atzīta visā pasaulē.

Nekad nav par vēlu

Savu risku apzināšana palīdz uzskatāmi noskaidrot to bīstamību. Protams, tabulās norādīta tikai procentuālā mirstības prognoze, izmantojot statistiski pierādāmus datus. Piemēram, var saprast, kā samazinās risks nomirt no kādas kardiovaskulārās slimības, atmetot smēķēšanu. Vai tad tas nav iemesls jau šodien sākt rūpes par savu veselību?

Tabulās ir svarīgs dzimums – vīriešiem risks nomirt no sirds asinsvadu slimībām ir krietni augstāks nekā sievietēm. Ne mazāk svarīgi, vai cilvēks smēķē vai nesmēķē, kāds ir asinsspiediens un holesterīna līmenis.

Otrā tipa cukura diabēta pacients automātiski ir augstā riska grupā. Bieži vien zāles var nākties sākt lietot jau krietni ātrāk, nekā parāda tabula – dažkārt jau no 30 gadu vecuma vai agrāk.

Ja attīstās infarkts, diemžēl apmēram trešdaļa un pat vairāk slimnieku neizdzīvo, tādēļ profilakse ir ļoti būtiska. Vismaz piecu procentu mirstības risks jau nozīmē nepieciešamību uzsākt terapiju, kas pazemina holesterīnu vai asinsspiedienu – kas nu kuram pārsniedz rādītājus. Vienlaikus ir jāmaina dzīvesveids – jāatmet smēķēšana, jāatgriežas pie veselīga, sabalansēta uztura, fiziskajām aktivitātēm, īpaši tiem, kuriem ir liekais svars.

Smēķēšana divkārt palielina saslimšanu ar kardiovaskulārajām slimībām un nāves risku, paaugstina risku saslimt ar plaušu vēzi un citām kaitēm.