Applūst mājas. Kurš atbildīgs? 5
Gandrīz nedēļa aizvadīta kopš Ogres novadā saistībā ar plūdiem izsludināta ārkārtas situācija. No plūdu skartajām teritorijām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests evakuēja desmit cilvēkus. Lai samazinātu ūdens līmeni uzstādīja vairākus papildu sūkņus.
Plūdi skāra arī citus novada pagastus, kur bojāti gan pašvaldības, gan valsts autoceļi, veidojušies izskalojumi un nogruvumi, kā arī bojātas caurtekas. Visvairāk cietis Suntažu pagasts, kur pārrauts Dzirnavu dambis, tāpat noticis Līčupes krasta nogruvums starp daudzdzīvokļu mājām Līčupes ciemā. Pēdējo dienu lietus ietekmē atsākusies ūdens līmeņa paaugstināšanās daudzās upēs, tomēr jaunu plūdu draudu nav, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Mazajā un Lielajā Juglā, kā arī Ogres upē ūdens līmenis, salīdzinājumā ar svētdien sasniegto minimumu, pagaidām cēlies vien par dažiem centimetriem, ziņo aģentūra BNS.
Straujāk ūdens kāpj Kurzemes upēs, kur sestdien lija visstiprāk. Mazo Kurzemes upju līmenis pēdējo stundu laikā cēlies par vidēji 20 centimetriem.
Gaujā un Aiviekstē jau vairāk nekā nedēļu turpinās nepārtraukta, bet lēna ūdens līmeņa paaugstināšanās. Lai gan vietām ir applūdušas palienes, plūdi ir mazāki nekā pēdējo gadu pavasaros.
Daugavā, Lielupē un Ventā ūdens līmenis nedaudz svārstās.
Nākamajās dienās visās Latvijas upēs gaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās. Iestājoties sausam un aukstam laikam, nedēļas otrajā pusē ūdens līmenis sāks pazemināties – vispirms lietus uzplūdi atkāpsies mazajās upēs, nedēļas beigās un nākamajā nedēļā gaidāma ūdens līmeņa pazemināšanās arī lielajās upēs.
Šīs nedēļas otrajā pusē sāks aizsalt dīķi un mazie ezeri Vidzemē un Latgalē, paredz laikziņi.
Ieilgušo rudens lietavu Ogres, Lielvārdes, Stopiņu un citos novados mazās upes pārplūdušas tā, ka, glābdamies no plūdiem, piekrastes iedzīvotāji spiesti pamest savas mājas, zaudēt gadiem krāto iedzīvi. Kāpēc applūst mājas un kas atbild par upju uzturēšanu kārtībā?
Kā vienmēr trūkst naudas
Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja vietnieks Valdis Pētersons atzīst, ka upes ir gaužām bēdīgā stāvoklī tāpēc, ka to uzturēšanai katastrofāli trūkst naudas.
“Ministrijas pakļautības uzņēmuma “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pārziņā ir upes vai to posmi vairāk nekā 13 000 kilometru kopgarumā. Taču par to summu, kuru ik gadu tas iztērē šim mērķim, varot uzturēt ūdensteces vien aptuveni 600 kilometru garumā,” stāsta ministrijas amatpersona.
Šogad no valsts budžetā piešķirtajiem 2,3 miljoniem eiro, ar kuriem ir jānodrošina polderu sūkņu staciju ekspluatācija, meliorācijas kadastra uzturēšana, melioratīvās hidrometrijas un arhīva uzturēšana, aizsargdambju uzturēšana un valsts nozīmes ūdensnoteku uzturēšana, upju un to posmu uzturēšanai ir atvēlēti ap 712 000 eiro. Bet no šīs summas ūdensteču krastu appļaušanai, nocirsto krūmu un atvašu aizvākšanai, bebru dambju likvidēšanai un bojājumu novēršanai tiek iztērēti vien aptuveni 340 000 eiro, otra puse aiziet “Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu” administrācijai, darbinieku algām, autotransportam, telpu nomai un citām vajadzībām. Savukārt liela daļa no minētajiem 340 000 eiro tiek iztērēta to ūdensnoteku uzturēšanai, kas pēdējos gados pārbūvētas vai atjaunotas par Eiropas Savienības (ES) fondu piešķirto naudu. ES noteikumi paredz, ka pēc kādas upes vai tās posma gultnes atjaunošanas piecus turpmākos gadus tā jāuztur kārtībā par valsts naudu. Tā kā naudas jau tā trūkst, ķerties pie citu upju atjaunošanas nav iespējams.
V. Pētersons piebilst, ka aizvadītajos gados ministrija vairakkārt ziņojusi valdībai, ka valsts nozīmes ūdensnoteku (visas, kas garākas par pieciem kilometriem) uzturēšanai nepietiek naudas. Diemžēl šie ziņojumi palikuši bez ievērības, aizbildinoties ar naudas trūkumu. Tikmēr, sadzīves atkritumu piesārņotas, palu sanesu, bebru aizsprostotas un gadiem ilgi netīrītas, upes vairs nespēj aizvadīt lieko ūdeni un applūdina iedzīvotāju mājokļus.
Pašu rokām radīta nelaime
Uzņēmuma “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Ivars Kupčs atzīst, ka valsts nozīmes ūdensteču apsaimniekošanā vislielākās problēmas gandrīz vienmēr rodas apdzīvotajās vietās, kur plūdu apdraudētās piekrastes teritorijas ir apbūvētas, pārkāpjot Būvniecības un Aizsargjoslu likuma noteikumus. Apbūvētajos piekrastes zemes gabalos, upju aizsargjoslās bez saskaņošanas ar upju uzturētājiem īpašnieki būvē ēkas, komunikācijas, stāda kokus. “Tāpēc plūdi lielā mērā ir pašu cilvēku radīti, jo mēs, apsaimniekotāji, daudzviet nemaz nevaram piekļūt apdraudētajām vietām, lai laikus novērstu nelaimi,” saka Ivars Kupčs.
“Pašlaik plūdu skartā Urga vairāk nekā kilometru garumā ir nobūvēta ar ēkām un žogiem tā ka nav saprotams, kā tur var piekļūt, lai sāktu tīrīšanu, ko plānojam īstenot tuvākajā laikā,” atklāj uzņēmuma “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Zemgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītāja Ilze Bergmane, “diemžēl tā nav vienīgā plūdu apdraudētā upe, šajās dienās signālus par apdraudējumu esam saņēmuši no Olaines, Ķekavas, Kokneses novadu iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām.”
Arī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis atzīst, ka plūdu skartā Urgas upes piekraste savulaik bijusi nevērīgi apbūvēta. “Ikvienas upes piekrastē ir jāatstāj aizsargjosla, kuru nedrīkst apbūvēt vai apstādīt. Taču tas nav ievērots. Turklāt vietējie iedzīvotāji laiž upē arī savus notekūdeņus, kas veicina upes aizaugšanu,” skaidro pašvaldības pārstāvis.
Atbildība arī pašvaldībām
V. Pētersons uzskata, ka šajā ziņā liela atbildība uzgulst vietējām pašvaldībām, kas savulaik pieļāvušas šādu apbūvi. “Daudz varētu darīt arī piekrastes zemes īpašnieki, nemaz negaidot valsts palīdzību, ja vien laikus izvāktu no upēm kritušus kokus vai nojauktu bebru radītos dambjus,” spriež ministrijas amatpersona.
Patlaban plūdu skartajās vietējās pašvaldībās vienprātīgi atzīst, ka upju gultņu savlaicīgu attīrīšanu traucē īpašuma tiesības – vienai un tai pašai upītei varot būt pat vairāki saimnieki, kuri katrs savu iespēju robežās gādā tikai par savu īpašumu. Bet nav nekādas vienotas rīcības un valsts uzraudzības.
Piemēram, Ogres novadā pašvaldības valdījumā ir nodota tikai Ogres upes daļa Ogrē un Ogresgala pagastā. Savukārt šoruden plūdu skartā Urga un Ķilupe ir Zemkopības ministrijas valdījumā. Tas pats Stopiņu novadā – par Dauguļupīti un Nabiņurgu atbild pašvaldība, bet par Mazo Juglu, Piķurgu un Ķivuļurgu – Zemkopības ministrija. “Situāciju sarežģī tas, ka vienas upes piekrastes zemei ir desmitiem īpašnieku, viņiem daudzviet pieder arī zeme zem ūdens, savukārt valsts pārziņā ir tikai būves,” precizē Ilze Bergmane.
Kur ņemt naudu?
Kas būtu darāms, lai šoruden piedzīvotie plūdi nākotnē nebūtu jāpieredz?
E. Helmanis stāsta, ka likums aizliedz pašvaldībai ieguldīt naudu citā īpašumā, to aizrāda Valsts kontrole un citas uzraudzības iestādes.
“Piemēram, lai ar pašvaldības spēkiem piekļūtu un iztīrītu kaut vai vienu caurteku, darbi jāsaskaņo ar trim dažādiem īpašniekiem, kuri nemaz nevēlas sadarboties. Ūdensteču uzturēšana vienmēr prasa arī lielus izdevumus, kuru pašvaldībai nav,” skaidro Lielvārdes novada pašvaldības izpilddirektors Gvido Vītoliņš.
E. Helmanis pieļauj, ka pašvaldības varētu atbildēt par visām ūdenstecēm, ja tām būtu valsts finansējums un tehniskais nodrošinājums. Uz valsts naudu tēmē arī citās pašvaldībās, atzīstot, ka tik sarežģītai lietai kā upes gultnes attīrīšana naudas nekad nepietiks arī turpmāk. Bet, kā redzams, tās nepietiek arī valstij.
“Bez tās nelaimes, ko upēm sagādājuši paši piekrastes iedzīvotāji, plūdus Ogrē un Urgā var saistīt tieši ar Rīgas HES izbūvi. Spēkstacijas izbūves gaitā mākslīgi mainīja Ogres upes tecējumu, aizberot Vecupi, ierobežoja arī Urgas upi, izbūvējot sūknētavu “Ogre–1”. Iznākumā ūdens līmenis Urgas upē ir par diviem līdz trim metriem zemāks nekā Daugavā. Patlaban “Latvenergo” gūst labu peļņu, bet visas problēmas, ko šī HES darbība rada, ir jārisina pašvaldībām, kas, manuprāt, nav godīgi,” spriež E. Helmanis.
Stopiņu novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Paulāne domā, ka par ūdenstecēm vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā tā varētu uzņemties atbildību. “Bet ūdenstecēm, kas šķērso vairāku pašvaldību teritorijas, ir jābūt vienotam apsaimniekošanas plānam, kā arī finansējumam un ar to būtu jānodarbojas Zemkopības ministrijai,” viņa saka.
