Tristans 0
– Pašlaik uzskatām, ka labākais risinājums jums un ekspedīcijai būs ievietot jūs anabiozes kapsulās, – “Faetona” komandieris informēja neaicinātos ciemiņus.
Tristans sāji pasmīnēja, atcerēdamies Senga vēlmi pēc brīnuma, kurš ļautu viņam piedalīties tieši šajā kosmiskajā ekspedīcijā. Kāda likteņa ironija – nonākt uz sava sapņu kreisera, lai konstatētu, ka ekspedīcijā gan piedalīsies, diemžēl tajā laikā būdams cieši jo cieši aizmidzis.
Jauneklis centās apvaldīt nervozus drebuļus: Saules Loka varoņu Dvēseļu Dārzs bija iekārtots kādā no Zaļā kontinenta taigas mežu masīviem, plašajās alejās krietnu tiesu aizņēma skulptūras kā piemiņa kosmosa upuriem. Tristans nepavisam neilgojās papildināt šo parku ar savas personības atveidu akmenī vai bronzā.
V-prepa iedarbība Tristanu īpaši neuztrauca – viņš to jau bija gana izpratis Marsa nemieru laikā. Šīs raizes bija nieks salīdzinājumā ar citu sirdsapziņas nastu. Ja Ennica un pārējie uzzinātu Tristana rūpīgi glabāto noslēpumu, viņš laikam gan mainītu domas un dotu priekšroku tūlītējai nokļūšanai Dvēseļu Dārzā.
Prātošana par draugiem atkal aizveda pie Senga. Viņš bija izrādījies imūns pret V-prepu. Kā? Ar kādiem eksperimentiem nonācis līdz imunitātei? Ģenētiska novirze? Cik nu Tristans bija ievērojis uz Marsa, V-preps skāra jebkuru, kurš nebija iebruņojies skafandrā. Aizsardzības misijas krājumos V-prepa antidots bija pieejams, bet kā šai slepenajai vielai ticis klāt Sengs? Lai gan – no Senga patiesībā visu ko varēja sagaidīt.
Un kāpēc Sīlaita bija izvēlējusies par saviem upuriem tieši viņus? Un kā viņi ietika “Faetonā”? Šeit taču jābūt kaut kādām svešķermeņu bloķējošām iekārtām! Sagadīšanās? Un Kmets? Tieši Kmets ielūdza Sīlaitu šajā nolādētajā piedzīvojumā un parūpējās par kosmoostas drošības sistēmu uzlaušanu, kas liedza pieķert klāt arī “Faetonu”? Bet Kmets – Tristana draugs Kmets –, viens no nedaudzajiem, ar kuriem Tristans bija satuvinājies savā jaunajā dzīvē, bija tikai pārsteidzīgs nejēga, nevis ļaundaris. Un arī ne tik slīpēts un ne tik gudrs, lai noaustu vērienīgu sazvērestību.
Tikmēr Arts Ašha deva norādījumus:
– Pusdienas Miglāju zālē, pirms tam formas tērpu izsniegšana. Jūs uzraudzīs mans vietnieks – otrais kapteinis Marks Etna.
Tristans reizē ar pārējiem paskatījās uz Etnu, kura biogrāfiju bija studējuši skolā. Tristans salīdzināja. Skolotāji bija vienmēr laipni, smaidīgi un aizrautīgi, rosināja izzināt pasauli un pašiem sevi un nekad neiejaucās audzēkņu rīcībā, lai aizbilstamie paši ar skolotāju sniegtajām zināšanām un personisko pieredzi atrod situāciju risinājumus. Vajadzības gadījumā ikviens skolotājs bija pieejams jebkurā diennakts laikā un jebkurā Zemes vai pat visa Saules Loka nostūrī, lai palīdzētu jebkuras skolas jebkuram audzēknim, ja tas bija nonācis sarežģījumos. Viena no senākajām leģendām vēstīja par skolotāju Lanu, kurš nakts vidū bija steigšus devies uz citu Zemes puslodi, uz Amazones mūžamežiem, lai personiski vadītu pāris audzēkņu glābšanas misiju, jo pusaudži bija sadomājuši patstāvīgi meklēt kaut kādu tur jaunatklājamu orhideju sugu, kuras iespējamo esamību izskaitļojuši dzīvās dabas studijās.
Etnas drūmais vaigs vēstīja, ka neplānoti piedzīvojumi viņam ir līdz kaklam un viņa vadītajā glābšanas ekspedīcijā jaunieši komplektā ar izglābšanu saņemtu pamatīgu sutu, kas skolā savukārt nebija iedomājams – tur skolotāji vienmēr centās izprast, kādi iemesli skolēniem liek rīkoties neprātīgi, un rīcības sekas pacietīgi tika analizētas bezgalīgās pārrunās. Lans pat bija organizējis atkārtotu, drošības noteikumiem atbilstošu zinātnisko braucienu uz džungļiem, lai abi zinātkārie, bet neapdomīgie jaunieši sekmīgi pabeigtu savus orhideju meklējumus. Laikam viņi beigās patiešām bija veikuši zinātnisku atklājumu, jo atraduši meklētos augus.
Bija skaidrs, ka Etna nav sajūsmā ne par notiekošo, ne par potenciāli bīstamajiem aizbilstamajiem, – nepagodinājis nevienu pat ne ar vārdu, vien pamājot ar galvu, Etna devās visiem garām uz otru izeju. Tristans kapteini saprata pilnībā – viņi bija mīklains drauds, kurš bija iespējami humāni jāneitralizē. Ja pie lietas bija ķērusies Darvina brālība, ne par vienu no klātesošajiem vairs nevarēja būt drošs, pat par sevi ne.
Tristans jutās pārliecināts tikai par vienu – viņi gulēs anabiozes miegā un nedz Arts, nedz Etna neuzzinās, ka Tristans ir nožēlojams lupata, – laimīgā kārtā nebūs iespēju to izrādīt.
