Kmets 0
Biedri krietnu brīdi klusēja un apjukuši vērās te cits citā, te “Faetona” apkalpes locekļos, it kā vēloties gūt apstiprinājumu, ka kapteinis tikai grib viņus izjokot. Klusēšana nepatīkami ieilga.
– Esmu… Kmets Arkuds. Piedodiet, bet… – Kmets apņēmīgi ierunājās pirmais, kā jau grupas vadonis, bet apklusa, mēģinot sakopot domas. Tomēr klejojošās atmiņas drumslas nedevās rokā. – Es… Es īsti neatceros, kā šeit nokļuvu… – Kmets spēji nodūra acis, jo beidzot sāka atcerēties sīkumus, kā viņi bija ieradušies “Faetonā”.
Par spīti austošajai sapratnei, Kmets vēl arvien cerēja uz brīnumu. Viņš vēl arvien cerēja, ka pārpratums noskaidrosies un “Faetona” ekipāža tūlīt atzīsies izāzēšanā – lai pabaidītu palaidnīgos absolventus audzinošos nolūkos.
Viņi jau ir startējuši? Jāpadomā ar prātu. Muļķības, tas nebija iespējams. Neviens, neviens kuģis nedrīkstēja startēt ar nepiederošām civilajām personām uz klāja. Vest tādas ārpus Saules Loka? Turklāt uz Sektoru 18-08? Skolas beidzējus, un uz Sektoru 18-08? Viņiem netika ļauts patstāvīgi, bez pieaugušo pavadības izbāzt degunu ārpus Zemei tuvākajām planētām un tagad laidīs klejot pa galaktiku? Bez pienācīgām apmācībām? Bez skolotāju un vecāku svētības? Nē, tas ir absurds.
Jāsaņem dūša.
Kmets drosmīgi izslējās un tūlīt saplaka – spriežot pēc pieaugušo kokainajām sejām, rādās, nudien neviens Saules Lokā atgriezties netaisījās.
Jauneklis jutās nedaudz pazaudējies laiktelpā un neviļus pieķērās pie medicīniskajām nestuvēm. Jā, tās gan bija reālas: bija sajūtama vēsā virsma, pirkstu pieskaršanās vietā uzsilstoša līdz cilvēkam patīkamai temperatūrai. Kmets pūlējās iedomāties, ka šobrīd viņi neaptveramā ātrumā šaujas kaut kur bezgalībā, un gan smadzenes, gan gremošanas sistēma nekavējoties atsaucās, sažņaudzoties nelabās nojautās. Jebšu Terra Ani arī piedāvāja neticamus kosmiskos piedzīvojumus, tajos Kmetam ne reizi nebija sameties šķērmi.
– Mums ir pieejama īpaši precīza atbilde, kā jūs nokļuvāt uz “Faetona” klāja, – kapteinis beidzot sacīja un tikko manāmi pamāja kādam no palīgiem.
Kmets ar pieaugošu riebumu lūkojās uz telpā projicētajām ainām no jauniešu ierašanās uz “Faetona”. Vai tas bija viņš, kurš histēriski raustīja praktiski neiznīcināmās kuģa iekārtas, lai tās demontētu? Kauns, kāds kauns!…
Puisis sakoda zobus un neviļus aptaustīja nedaudz pietūkušo vaigu, kuru bija ķēris viens no Tristana trāpīgajiem sitieniem, ar kādiem viņš, iesildījies uz Senga, pēcāk bija apveltījis pārējos biedrus, izņemot Ennicu. Ne jau tādu Kmets bija iztēlojies pirmo tikšanos ar slavenā “Faetona” apkalpi, pat ja pieļautu, ka viņam kādreiz dzīvē tā paveiktos. Un kā jūtas Sengs, kurš nu beidzot ir nokļuvis uz sapņu kuģa klāja tikai tāpēc, lai pamatīgi izgāztos savu autoritāšu priekšā? Lai gan Senga situācija vienalga bija ievērojami labāka – ieraksts pierādīja, ka viņš ir mēģinājis novērst murgu, un apstājās, pārspēka pieveikts.
Kmets sastinga jau no pavisam jaunas domas. Imunitāte! Sengam bija imunitāte pret V-prepu. Tāpat kā Sīlaitai. Ko tad tas tagad nozīmē?
Tikmēr ieraksts bija aizritinājies līdz vietai, kur bļaujošais absolventu pūlītis, velkot līdzi Sengu, tika līdz šai noliktavas telpai, kur Kmets bija pamodies. Nez kāpēc tikai šeit kuģa drošības sistēmas bija noreaģējušas, neredzams stars apstādinājis haotisko procesiju un neitralizējis tās tālāko norisi, atstājot sešus nekustīgus ķermeņus guļam uz grīdas.
Viņš bija bezgala sarūgtināts. Viss, absolūti viss bija sanācis tik idiotiski. Ekskursija uz dokiem! Pārprogrammēšu kosmoostas drošības protokolus! Apskatīsim gadsimta kreiseri pirms tūkstošgades ekspedīcijas! Paņemsim līdzi to meiteni!
Atmiņās brieda nemiers. Sīlaita… Sīlaita taču bija notikušās nelaimes cēlonis, un tas viss izskatījās pēc vēl lielākas sazvērestības daļas. Viņi tika iemānīti kuģī. Lūk! Un “Faetons” bija lamatas.
Viņš taču bija rīkojies tikai ap kosmoostas sistēmām, “Faetonam” nebija pat piedūries!
Taču tieši viņš, Kmets, bija uzaicinājis agrāk nekad neredzēto Sīlaitu pievienoties ekskursijai. Kāpēc?
