“Apokalipse var nebūt pasaules gals.” Ilzes Eņģeles jaunais romāns 0
Stabili fantastikas žanrā
Ilze Eņģele (1974) Latvijas Universitātē studējusi uzņēmējdarbību un sociālās zinības, šobrīd strādā finanšu sektorā. Rakstīt sākusi gandrīz nejauši, piedaloties izdevniecību “Zvaigzne ABC” un “Lauku Avīze” konkursos, kuros guvusi labus panākumus. Līdz šim iznākušas sešas grāmatas, divas no tām – fantastikas žanrā. Fantastikas žanra stāsti ir arī iekļauti divos latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājumos.
– Kas jūs visvairāk saista fantastikas žanrā, un kurus fantastikas autorus pati lasāt vislabprātāk?
I. Eņģele: – Tas ir žanrs, kurā gan autors, gan lasītājs patiešām var ļaut vaļu iztēlei, tur nav ierobežojumu – var brīvi pārvietoties laikā un telpā, būvēt jebkādas pasaules un to apdzīvotājus. Protams, ierobežojumu trūkums ir nosacīts, jo te tomēr neiederas neloģiska apziņas plūsma vai iespēja visas problēmas atrisināt ar brīnumu palīdzību. Autorus īpaši nešķiroju, labprāt lasu visu, kas ir ar atzīmi “fantastika”, tieši tikpat labprāt, kā skatos fantastikas filmas. Tomēr, ja jānosauc kādi autori, atgrieztos pie klasikas – Aizeks Azimovs un Harijs Harisons. Un, protams, nevaru nepieminēt rakstnieci, ar kuru man sākās iepazīšanās ar šo žanru, pirmā grāmata, kuru lasīju, – tā ir Andrē Nortone.
– Viena no arhetipiskām fantastikas romānu tēmām ir pasaules bojāeja – rakstnieki šajā žanrā mīl modelēt, kā tā varētu pienākt un kā cilvēce varētu no tās izvairīties. Ja jums kā fantastikas žanra autorei būtu jāizvēlas veids, kādā iet bojā mums zināmā pasaule, kāds tas būtu?
– Tā nu būtu izvēle, kuru es nevēlētos veikt, tomēr, ja nu ir jānosauc kāds variants – lai tā būtu pāreja citā dimensijā, citā enerģētiskā līmenī. Ja tā labi padomā par šo lietu, pasaules bojāeja var arī nebūt kaut kas globāls un traģisks kā, piemēram, fantastikas žanrā populārās zombiju apokalipses, pasaules drupas pēc globālas dabas katastrofas vai atomkara. Arī mums pazīstamas pasaules, sociālās iekārtas, pavisam sadzīvisku lietu vai tradīciju pazušanu savā ziņā var uzskatīt par pasaules, savas pasaules, bojāeju.
– Kas šobrīd, kad atgriežas pavasaris, priecē visvairāk?
– Sajust, kā daba atdzīvojas.
“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam fragmentu no Ilzes Eņģeles jaunākā romāna “Sektors 18-08”, kas iznācis apgādā “Zvaigzne ABC”. Publicēts ar apgāda atļauju.
