Viedokļi 4
KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija:
Tā kā LNOB ir vislielākā no Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām kapitālsabiedrībām, LNOB valdes paplašināšana no viena uz trim valdes locekļiem ir bijusi nepieciešama un pamatota, jo vienpersoniski pārzināt un pieņemt lēmumus gan par māksliniecisko, gan finansiālo darbību institūcijā, kurā ir vairāk nekā 500 darbinieku, ir visai komplicēti.
Kultūras ministrija šā gada aprīlī izvērtēja LNOB valdes iepriekšējā pilnvaru termiņā paveikto, un tika secināts, ka visu valdes locekļu darbs ir vērtējams pozitīvi, līdz ar to LNOB valde šādā sastāvā turpinās darbu.
Pašreizējā valde uzsāka darbu 2013.gada rudenī. 2013.gadā LNOB dotācija bija 6 725 060 eiro, bet kopš tā laika jauno politikas iniciatīvu ietvaros ir panākts dotācijas pieaugums (2014 – 6 871 785, 2015 – 7 058 821), un šogad tā ir 7 352 983 eiro.
Aldis Grunde, Operas mākslinieku arodbiedrības vadītājs: “Ar Zigmaru Liepiņu var vienoties par tikšanos ne tikai direktoram īpaši pietuvinātas personas, bet jebkurš Operas darbinieks. Operas orķestra atalgojums ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni. Arī solisti neiebildīs apgalvojumam, ka tagad viņiem ir vairāk iespēju tikt uz LNO skatuves. Nav māksla saaicināt dārgas, augstākā līmeņa pasaules zvaigznes, uzlikt milzīgu cenu biļetēm un piepildīt pilnu zāli, kā tas notika Žagara laikā. Daudz grūtāk ir strādāt pašu spēkiem, taču, manuprāt, mākslinieciskais līmenis Operā nav pazeminājies.”
Andrejs Žagars, LNO direktors (1996 – 2013): “Es atturēšos no komentāru sniegšanas, jo diemžēl maz esmu bijis Latvijā un Rīgas operā, nevaru novērtēt. Esmu bijis aizņemts ar saviem projektiem, nav bijusi iespēja iedziļināties.”
Andris Vecumnieks, Dr. Art., JVLMA asociētais profesors: “Jaunās LNOB vadības darbu nevar vērtēt kategorijās “labāk” vai “sliktāk”, bet gan – citādi. Vairāk iespēju sevi izpaust ir pašmāju solistiem un diriģentiem, arī režisoriem. Varbūt ne vienmēr ir izcili augstvērtīgs galarezultāts, taču tas ir ieguldījums nākotnē. Tajā pašā laikā turpinās veiksmīga sadarbība arī ar ārzemju māksliniekiem – priecē iestudējumi ar ļoti augstu māksliniecisko līmeni, kā, piemēram, nupat jaunuzvestais “Fausts”. Man nedaudz pietrūkst Operas orķestra solo koncertu, kas vēl vairāk spodrinātu tā kvalitāti. Varbūt nav tik ambiciozu projektu kā A. Žagara laikā, taču mākslinieciskās ieceres tiek samērotas ar LNOB finansiālajām iespējām. Visnotaļ pozitīvi vērtējams, ka LNOB izkļuvusi no parādiem.”
Orests Silabriedis, muzikologs: “Izvēle iestudēt Verdi “Rigoleto”, Štrausa “Sikspārni” un Guno “Faustu” liecina, ka pašreizējā Operas vadība tiecas uz salīdzinoši vieglāk uztveramu operu klātbūtni repertuārā. Margo Zālītei un Aikam Karapetjanam dotā iespēja iestudēt spožas izrādes ir silti apsveicama, turklāt ar “Faustu” mūsu opernams, manuprāt, pakāpies sevišķi augstā līmenī. Atceroties izrādes Novosibirskas operā, ar lielu interesi gaidu Aināra Rubiķa un Rēzijas Kalniņas tandēma pirmo operisko veikumu Latvijā. Nevaru būt mierā ar Dzenīša operas “Dauka” un Pētersona operas “Mihails un Mihails spēlē šahu” pazušanu no afišas. Toties pa šo laiku esam dabūjuši Maskata “Valentīnu” (personiskā ieskatā – ne pārāk veiksmīga izrāde) un Ešenvalda “Iemūrētos” (nozīmīgs mākslas darbs). Riskanta liekas doma 2018. gadā restaurēt vēsturisku “Baņutas” iestudējumu vēsturiska režisora skatījumā. Varbūt vērts apsvērt kāda koncertiestudējuma parādīšanos, par paraugu ņemot 2012. gada “Spēlēju, dancoju”. Un, jā, lūdzu, vairāk bērnu izrāžu! “Burvju flautas” īsversija Margo Zālītes piedāvājumā ir izcils opuss.”
