Ko dod apņemšanās regulāri sportot 0
Turpinot šīs nedēļas tēmu par dažādu veselīgu apņemšanos, šoreiz rakstām, ko dod regulāra sportošana.
Jau rakstījām, ko dod cukura samazināšanas uzturā un lielāka ūdens daudzuma uzņemšana.
Cilvēka ķermenis ir radīts kustībai, tādēļ vislabāk jūtamies, kad regulāri esam fiziski noslogoti.
Epidemioloģiskie pētījumi pierāda, ka fizisko aktivitāšu trūkums par 15–20% palielina risku saslimt ar sirds-asinsvadu slimībām, II tipa cukura diabētu, resnās zarnas vēzi, krūts vēzi, kā arī veicina gūžas kaulu lūzumus gados vecākiem cilvēkiem.
“Fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, ikdienas noskaņojumu un pašvērtējumu, elpošanas sistēmas darbību, palīdzot organismu apgādāt ar skābekli. Regulāras fiziskas aktivitātes palēnina sirdsdarbību, pazemina asinsspiedienu.
Pozitīvi tiek ietekmēta arī gremošanas orgānu sistēma, veicinot gremošanas procesus un regulāru vēdera izeju.
Regulāru un ilgstošu fizisko aktivitāšu rezultātā izdalās endorfīns jeb tā sauktais laimes hormons, kas rada labsajūtu un uzlabo garastāvokli,” ieguvumus uzskaita Alise Kindzule.
Veselības uzlabošanai visefektīvākās ir mērenas intensitātes regulāras fiziskās aktivitātes, kas paātrina sirdsdarbību, rada siltuma sajūtu un vieglu elpas trūkumu. Šīs fiziskās aktivitātes ir vienkāršas un jau pierastas darbības, piemēram, pastaiga, riteņbraukšana, peldēšana, nūjošana vai dejošana. Mazaktīvākiem cilvēkiem tie var būt arī mājsaimniecības un dārza darbi.
Fiziskajām aktivitātēm jābūt tādām, kas nenomoka, bet raisa spēcīgas pozitīvās emocijas. Šādā veidā izveidojam pozitīvo atkarību no sporta, ko paši nevēlēsimies pārtraukt ne tikai veselības, bet arī labsajūtas dēļ.
Svarīgi atcerēties, ka neadekvāta fiziskā slodze var radīt pārmērīgu brīvo radikāļu veidošanos organismā, to negatīvi ietekmējot.
Nav jānodarbojas ar sportu, kas nepatīk un izraisa negatīvas sajūtas. Vēl jo vairāk – zinātne apgalvo, ka tas izraisa pilnīgi pretēju efektu: paaugstina kortizola un insulīna līmeni asinīs, kā arī veicina to vielu veidošanos, kas palielina stresu, iekaisumu un bloķē vielmaiņu. Tas savukārt veicina tauku uzkrāšanos, kā arī kavē muskuļu masas veidošanos.
Cik daudz jāsporto?
• Zemas līdz mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes 30 minūtes trīs četras reizes nedēļā ir labākā recepte, lai uzturētu veselīgu ķermeņa svaru, labu veselību un fizisko līmeni.
• Bērniem vajadzētu būt fiziski aktīviem ne mazāk kā 60 minūtes dienā. Fiziskie vingrinājumi vismaz divas reizes nedēļā uzlabos un saglabās muskuļu spēku, lokanību, kā arī nostiprinās kaulus.
• Būtiski – arī saaukstēšanās laikā, ja nav temperatūras, ieteicamas kustības, kaut vai pastaiga svaigā gaisā. Fiziskajām aktivitātēm piemīt īpašība samazināt stresa līmeni un vairot noturību pret stresu.
