Apņemšanās ir iekaltas akmenī, saka ASV vēstniece, pirms Baidena vizītes Rīgā 9
Vašingtonas līgums, uz kura pamata ir dibināta NATO 1949.gadā, ir iekalts akmenī, un ASV apņemšanās Latvijas un Baltijas valstu priekšā ir iekaltas akmenī – tas ir tas, ko nosaka NATO 5.pants, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita.
“Šī apņemšanās ir ASV politika kopš 1949.gada, un šajā jomā nav sagaidāmas nekādas pārmaiņas,” norādīja Petita. Viņa gan atturējās komentēt situāciju, ja Republikāņu kandidāts Donalds Tramps uzvarētu prezidenta vēlēšanās, sakot, ka negrib komentēt hipotētiskus scenārijus.
Petita teica, ka arī šajās dienās gaidāmajai ASV viceprezidenta Džo Baidena vizītei Latvijā galvenais mērķis esot sniegt nepārprotamu ziņu par drošību Latvijai un visiem baltiešiem. Viceprezidents atgādinās Baltijas valstu suverenitātes, teritoriālās integritātes un neatkarības neaizskaramību. Viņš tiksies ar visu trīs Baltijas valstu prezidentiem kopējā samitā, bet papildus arī ar Latvijas prezidentu un premjeru atsevišķi, kā arī sniegs uzrunu tautai.
“Pamatziņa ir: ASV augsti vērtē savas attiecības ar Latviju. Latvija ir tuvs mūsu sadarbības partneris, sabiedrotais un tuvs draugs ASV. Viceprezidents runās par apņemšanās nozīmību NATO 5.panta Vašingtonas līguma ietvaros – kas ir atgādinājums Latvijai, apsolījums Latvijai, ka ASV būs šeit, ja Latvijai to vajadzēs,” komentēja Petita.
Viņa arī ticot, ka šis ir īstais laiks vizītei. Tas noteikts ar nolūku – 23.augustā, kas ir Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas datums, kā arī Baltijas ceļa gadadiena.
“Runājot par lielo bildi – viceprezidents daudz viesojas Eiropā, un šīs vizītes ietvaros viņš dosies arī uz Zviedriju un Turciju. Šī ir apjomīga un nozīmīga vizīte viceprezidentam,” norādīja vēstniece.
Viņa intervijā pauda bažas par situāciju Ukrainā. “Mēs redzam pieaugošu vardarbību Austrumukrainā, patiesībā vardarbības līmenis pašlaik ir augstākais pēdējā gada laikā. Kopš 1.jūlija vairāk nekā 40 ukraiņu karavīri ir nogalināti un vairāki simti ir ievainoti,” bažas pauda Petita.
Viņasprāt, pirmais un svarīgākais ir panākt, lai “karstajos punktos” iestājas konflikta atslābums, tāpat tiekot sagaidīta Krievijas un Krievijas separātistu rīcība, izpildot Minskas vienošanos. Tas jādara visām pusēm.
“Mēs ticam, ka, tikai izvedot spēkus un ieročus no “karstajiem punktiem”, būs iespējams risināt pārējās problēmas. Mēs arī sagaidām brīvas un godīgas vēlēšanas. Ukrainai atkal jāatgūst kontrole pār savām robežām, un pats svarīgākais – mēs sagaidām, ka Krievija un Krievijas separātisti atļaus Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājiem monitorēt situāciju,” teica vēstniece.
Pēc viņas vērtējuma, Austrumukrainā ir arī humanitārā krīze, un tāpēc viņa cer, ka Krievija un Krievijas separātisti atļaus piekļūt starptautiskajai humanitārajai palīdzībai tiem, kam tā nepieciešama. Savukārt sankcijas pret Krieviju palikšot spēkā, līdz tiks izpildīta Minskas vienošanās un Krievija pametīs Krimu.
Atbildot uz jautājumu, kam pašreizējā informatīvajā troksnī ticēt un kas ir pamatvērtības, pie kā turēties, viņa norādīja: “Es ticu, ka latviešiem ir jātic Latvijas nākotnei. Jo arī es ticu, ka Latvijai ir sagaidāma lieliska nākotne.”
Viņa vērtēja, ka Latvija ir mērojusi neticamu ceļu kopš neatkarības atgūšanas 90.gadu sākumā.
“Mēs esam redzējuši milzīgu progresu visās jomās. Un es esmu pārliecināta, ka šī izaugsme turpināsies. Latviešiem ir ar daudz ko, tiešām daudz ko lepoties. Kā NATO dalībvalsts, kā Eiropas Savienības dalībvalsts, tagad kā jauna Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts, es ticu, ka Latvijai un latviešiem ir sagaidāma ļoti gaiša nākotne,” norādīja Petita.
Petita ir karjeras diplomāte un kā ASV vēstniece Latvijā ASV Senātā tika apstiprināta 2015.gada jūlijā, bet pie darba pienākumiem ķērās pērn septembrī.
