Apņemas sargāt baltkrievu valodu 10
Pirms dažiem gadiem Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašeno izteicās, ka “baltkrievu valodā neko nozīmīgu nevar izteikt” un ka “Baltkrievijā oficiālā valoda ir krievu valoda”. Taču tas bija vēl pirms Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijas, ko Maskava īstenoja, aizbildinoties ar krievu valodā runājošo iedzīvotāju aizstāvību, un šobrīd Krievijas izvērstās karadarbības Ukrainas austrumos. Tagad, kā liecina nesenie Lukašenko un vairāku citu Baltkrievijas augstāko amatpersonu izteikumi, valsts nostāja attiecībā uz baltkrievu valodas lietojumu ir ievērojami mainījusies.
Mudina lietot baltkrievu valodu
Pagājušajā nedēļā Lukašenko nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzsvēra, ka nacionālā kultūra un jo īpaši valoda ir tā, kas “padara baltkrievu par patiesu baltkrievu” un ka baltkrievu valoda nav tikai “lokāla”. Vēl pirms tam Baltkrievijas informācijas ministre Lilija Ananiča pauda neapmierinātību ar to, ka virkne preses izdevumu, kuri reģistrēti kā bilingvāli, “nepamatoti izmanto tikai krievu valodu”. Savukārt šonedēļ Baltkrievijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Pjotrs Miklaševičs, uzstājoties ar runu valsts parlamentā, paziņoja, ka “uz cilvēku tiesībām un brīvībām attiecināmie normatīvie akti jāpublicē gan baltkrievu, gan krievu valodā”. “Mūsu konstitūcija garantē abu valodu vienlīdzību,” atgādināja Miklaševičs, norādot uz pārāk pieticīgo baltkrievu valodas izmantošanu.
Nepagāja ne diena kopš Miklaševiča norādījumiem, kad nesen amatā ieceltais Baltkrievijas izglītības ministrs Mihails Žuraukovs paziņoja, ka viņa mērķis ir panākt to, lai turpmāk skolās ģeogrāfija un vēsture tiktu mācīta tikai un vienīgi baltkrievu valodā, informē Baltkrievijas ziņu aģentūra “BeLTA”. “Protams, Baltkrievijas ģeogrāfija un vēsture ir jāmāca baltkrievu valodā. Manuprāt, skolēni galu galā sapratīs, ka viņi pusi vai pat vairāk priekšmetu grib apgūt baltkrievu valodā,” pēc tikšanās ar valsts izglītības sektora darbiniekiem paziņoja Žuraukovs. Baltkrievijas Izglītības ministrija jau esot veikusi gan skolēnu, gan skolotāju aptaujas, lai izzinātu iespējas dažu priekšmetu apmācībā pāriet tikai uz baltkrievu valodu. Sarunā ar Baltkrievijas medijiem Žuraukovs sacīja, ka viedokļi šajā jautājumā dalās. “Tas nozīmē, ka skolēniem, kuri grib apgūt priekšmetus baltkrievu valodā, ir jānodrošina šāda iespēja,” uzsvēra Žuraukovs. Vienlaikus viņš norādīja, ka pāreja uz baltkrievu valodu jāīsteno “ar mīlestību pret valodu un ar izpratni par bērnu psiholoģiju”. “Mums jāpatur prātā, ka Baltkrievijā daudziem cilvēkiem dzimtā valoda ir krievu valoda. Tāpēc viņi baltkrievu valodā ir jāmāca ļoti uzmanīgi un taktiski,” sacīja Baltkrievijas izglītības ministrs.
Lukašenko: aiz manis stāv simtiem tūkstošu
Pēc 1999. gadā veiktās tautskaites datiem, vairāk nekā trīsarpus miljonu jeb 36,7 procenti Baltkrievijas iedzīvotāju savās mājās izmanto baltkrievu valodu. Savukārt baltkrievu valodu kā savu dzimto valodu togad identificēja gandrīz septiņi miljoni jeb 85,6 procenti valsts iedzīvotāju.
Neskatoties uz to, ka līdz šim Baltkrievijas amatpersonas noraidoši izturējās pret baltkrievu valodas lietošanu, daudzviet valstī jau vairāk nekā desmit gadus akadēmiskās vides pārstāvji un opozīcijas aktīvisti rīko baltkrievu valodas kursus. “Cilvēki grib būt lepni par savu izcelsmi, viņi grib būt atšķirīgi un oriģināli. Taču grūti būt atšķirīgam, ja tev nemitīgi atgādina, ka tava valsts ir Krievijas jaunākais brālis un ka viss baltkrieviskais ir garlaicīgs un provinciāls. Mūsu mērķis ir padarīt baltkrievu valodu un kultūru par pievilcīgu,” sarunā ar britu laikrakstu “The Guardian” norādījusi baltkrievu valodas pasniedzēja Aļesja Ļitviņouska, kura vairākus gadus organizējusi baltkrievu valodas apmācības kursus Minskā.
Tagad arī Baltkrievijas augstākās amatpersonas apņēmušās iesaistīties baltkrievu valodas stiprināšanā. Pērnajā novembrī Lukašenko tikās gan ar valdības pārstāvjiem, gan baltkrievu inteliģenci un rakstniekiem, ar kuriem vienojās sabiedrībā veicināt baltkrievu kultūru un vēsturi. Valdība arī uzsākusi sociālo kampaņu “Baltkrievu valodas garša”, kuras ietvaros visā valstī tiek izstādīti plakāti ar interesantiem baltkrievu valodas vārdiem.
Laikraksts “The Guardian” norāda, ka vietējo amatpersonu attieksme pret baltkrievu valodu mainījusies pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, šādu soli pamatojot ar krievu valodā runājošo cilvēku aizstāvību. Savu stingro nostāju attiecībā uz Baltkrievijas suverenitāti Lukašenko apliecināja arī vakar ikgadējā preses konferencē Minskā. “Runājot par to, ka Baltkrievija ir kaut kāda daļa no krievu pasaules, es gribu teikt, ka Baltkrievija ir suverēna, neatkarīga valsts. Aiz manis stāv simtiem tūkstošu bruņotu cilvēku,” paziņoja Lukašenko.
