Bruno Birmanis radījis sportistu tērpus, kas iegājuši gan Latvijas vēsturē, gan arī izpelnījušies ievērību ārvalstu medijos 54
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Modes mākslinieks Bruno Birmanis radījis sportistu tērpus, kas iegājuši gan Latvijas vēsturē, gan arī izpelnījušies ievērību lielos ārvalstu medijos
Politkorekts bizness
Bruno Birmanis veidoja Latvijas olimpiešu tērpu koncepciju pirmajām spēlēm pēc neatkarības atgūšanas – 1992. gada Albērvilas ziemas olimpiskajām spēlēm, un tie bija 30. gadu stilā.
“Entuziasms par valsti 90. gadu sākumā izpaudās darbos, nevis vārdos. Vispār divu domu nebija – ja kaut ko vajadzēja Latvijas pārstāvēšanai starptautiskajā vidē, tad jādara, un punkts. Visi bija gatavi nenormāli strādāt par niecīgu atalgojumu,” pirmo laiku pēc neatkarības atgūšanas sarunā ar “Latvijas Avīzi” atminas Birmanis.
“Koncepcija par 30. gadiem šķita organiska, nebija garu pārrunu. Līdzība bija nevis tieši ar to, kā Latvija izskatījās 1936. gada spēlēs, bet gan ar šo laiku, stilu, noskaņu. Daudzas lietas salikās dabiski, piemēram, nebija iespēju izvēlēties no daudzām cepuru formām, faktiski tikai trim vai četrām, uz apmales uzlikām sarkanbaltsarkanās lentītes. Garie mēteļi – mūsu sportisti izskatījās stilīgi tam laikam.”
Bruno Birmanis, pētot ar spēļu atklāšanu saistītus aspektus, secinājis, ka šie sporta svētki jau kopš pirmskara laikiem bijis propagandas pasākums, īpaši tam izpaužoties nacistiskajā Vācijā (1936. gadā uzņēma gan ziemas spēles Garmišpartenkirhenē, gan vasaras – Berlīnē).
“Tagad tas ir politkorekts bizness, no tīrā sporta pārgājis šovbiznesa kategorijā, līdz ar to drēbēm pievērš pilnīgi citu uzmanību un ir mazliet atšķirīga funkcija nekā pirms 30 gadiem,” norāda Birmanis.
Bobslejistu bomba
Tērpu dizainēšanu apgrūtina tas, ka līdz pēdējam brīdim nav skaidrs olimpiskās delegācijas sastāvs, bet realizāciju ierobežo līdzekļu trūkums.
“Vienmēr atradīsies kāds, kam nepatīk, jo atklāšanu skatās cilvēki no 10 līdz 90 gadu vecumam, visas tautības, slāņi. Tas ir normāli. Galvenais – sportistiem arī ir izteikta gaume, trendi. Svarīgākais ir izskatīties solīti priekšā visiem un patikt sportistiem, kuri ir galvenie varoņi. Ja viņi labi jūtas, tad viss kārtībā,” atzīst Birmanis.
Viņš veidoja parādes tērpus arī 1992. gada Barselonas vasaras olimpiskajām spēlēm, vēlāk arī koordinēja stilu uz 2016. gada Riodežaneiro vasaras un 2018. gada Phjončhanas ziemas olimpiskajām spēlēm, kur vairākiem sporta veidiem dizainēja arī starta formas.
Daudziem īpaši atmiņā palikuši bobslejistu sudrabotie “dzelzs vīru” tērpi.
“Bobslejisti man palūdza, sagatavoju koncepciju, ko sākumā praktiski neviens īsti nepieņēma. Finālā iznāca bomba, ne velti “Eurosport” televīzijas komentētāji un citi žurnālisti izcēla latviešu formas. Ar to iekustinājām veselu trendu, lielie ražotāji no Austrijas, Itālijas, Šveices ļoti daudz no tā paņēmuši grafisko piegājienu,” gandarīts ir latviešu mākslinieks.
Birmanis nesen izsolē pārdeva Albērvilas spēļu tērpu kolekcijas oriģinālās skices, ko iegādājās Edgars Jaunups un uzdāvināja Latvijas Olimpiskajai komitejai.
Pārsteidza konservatīvos britus
Bruno Birmanim vēl pirms olimpiskā iznāciena bija interesanta pieredze saistībā ar sportistiem. Viņš nodrošināja tērpus Latvijas sieviešu tenisa komandai Vimbldonas atklātā tenisa turnīra atklāšanas parādei.
“Tajā laikā tas skaitījās neoficiālais pasaules čempionāts komandām. Daudz runāju ar Larisu Neilandi, viņa palūdza, vai varu iedot kaut ko no manām esošajām kolekcijām. Iedevu alternatīvās modes performances tērpus spilgti dzeltenā krāsā,” ar smaidu atminas Birmanis.
“Izskatījās nereāli netradicionāli konservatīvajai Vimbldonas publikai.
Es toreiz par šīm tradīcijām neko nezināju, bet Latvijas izlase nokļuva uz, precīzi neatceros, “Times” vai “The Guardian” laikraksta vāka.
Meitenes malaces, ka pietika drosmes tādā izskatā iet gājienā, viņām pievērsa lielu uzmanību.”
Bruno Birmanis seko līdzi Latvijas sportistu gaitām un turēs īkšķus par visiem mūsu olimpiešiem Pekinā.
“Šosezon kamaniņu sportistiem iet labāk, redzēsim, kā veiksies skeletonam, kur jaunā paaudze vēl nav izaugusi, vai vecie nesalūzīs. Ceru, ka Oskaram Ķibermanim viss būs labi, bet realitāte ir tāda, kāda ir. Protams, hokeja izlase – galvenais, lai nesaslimst. Visādi brīnumi var būt, visi ir totāli uz nerviem,” viņš norāda uz pavērsieniem, kurus var ienest un jau ienes kovida faktors.
Tērpi bez maksas
Latvijas delegāciju ar tērpiem Pekinas olimpiskajām spēlēm nodrošināja Polijas uzņēmums “OTCF S.A.”, kura viens no zīmoliem ir “4F”. Katra olimpieša tērpu komplektā ietilpst 32 dažādas apģērbu, apavu un aksesuāru vienības. LOK tos saņēma bez maksas, pretī sniedzot reklāmas pakalpojumus. 2018. gada Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs tērpi bija līdzīgi – baltas jakas un melnas bikses, taču bija arī vairāki latviski akcenti – sarkanbaltsarkanas cepures un jaku piedurknes, kādu šoreiz nav.
