Iepakojuma ražotājiem bez pātagas neiztikt 0
Aptuveni 50% no kopējā plastmasas iepakojuma apjoma nav derīgi pārstrādei. Šokējošais fakts norāda uz ražotāju bezatbildīgo vides politiku. Kā to vērst uz labu,un ko var līdzēt iniciatīva iepakojuma pārstrādes veicināšanai “Zaļi pakots” – saruna ar akciju sabiedrības “Latvijas Zaļais punkts” direktora vietnieci un vides pārvaldības vadītāju Lauru Bergu.
Pat ļoti apzinīgam cilvēkam grūti izvairīties no nepārstrādājama iesaiņojuma – šajā ziņā pircēji ir videi nedraudzīga iesaiņojuma ražotāju ķīlnieki. Vai ar jūsu uzņēmuma iniciatīvu “Zaļi pakots” vēlaties mainīt biznesmeņu domāšanu?
Nav jau tā, ka izdomājam ko pilnīgi jaunu. Mācāmies no kolēģiem, citām zaļā punkta valstīm, un šajā gadījumā skatāmies, ko dara Francija, Vācija, Itālija, kurās, ņemot vērā, ka Eiropa pāriet uz aprites ekonomiju, lielu uzmanību pievērš iepakojumiem un to pārstrādājamībai.
Šajās valstīs jau normatīvie akti nosaka – ja uzņēmums saražo un laiž tirgū iepakojumu, kas ir pārstrādājams, un to var apliecināt ar atbilstošu dokumentu, tad par šādu iepakojumu viņš maksā mazāku dabas resursu nodokli vai atkritumu apsaimniekošanas maksu nekā uzņēmums, kas to saražojis no saliktās, kombinētās plastmasas. Atšķirība maksā ir ievērojama – vairāk nekā 20%.
Latvijā tas nav noteikts, un mēs aicinām uzņēmumus pašiem pārskatīt savu iepakojumu un saprast, kādu viņi izmanto, un, ja nepieciešams, to mainīt.
Lielākā problēma – uzņēmumi grib izvēlēties vieglākus un plānākus iepakojumus, kas saglabā produktu, tā īpašības, kvalitāti arī transportēšanas gaitā un iedarbojas kā mārketinga instruments, taču pēc tam tos nav kur likt. Mēs varam salikt kaut vai desmit dažādus šķirošanas konteinerus, bet aptuveni puse no sašķirotā iepakojuma, kas tiek savākts, nav izmantojams normālai materiāla pārstrādei un ir derīgs vienīgi sadedzināšanai vai noglabāšanai poligonā. Kad runājam ar uzņēmumiem, kas ražo kombinētos iepakojumus, arī viņi atbild, ka tos atpakaļ neņem un nepārstrādā.
Kaimiņos Igaunija uzbūvēja atkritumu dedzināšanas rūpnīcu, tādas ir arī citās Eiropas valstīs. Vai tas ir risinājums kombinētajiem iepakojumiem?
Nevar visu laist gaisā – ir vides prasības un normatīvie akti. “Latvijas Zaļajam punktam” noteikts konkrēts apjoms, ka no apsaimniekotā atkritumu daudzuma varam sadedzināt ap 10 līdz 12%. Pārstrādei nederīgā iepakojuma sadedzināšana notiek Brocēnu cementa rūpnīcā “Cemex”. Pārējais jāpārstrādā, tāpēc esam ieinteresēti, lai preces tiktu iesaiņotas iepakojumā, kuru var novirzīt atpakaļ ekonomikā.
Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka, ka līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65% iepakojuma, tāpēc uzņēmumiem dots laiks sagatavoties, jo iepakojumu nevar nomainīt vienā dienā. Tādas lielas kompānijas kā “Danone” un “Coca cola” jau ir paziņojušas, ka viņiem būs 100% pārstrādājams iepakojums.
Vai uzņēmumi interesējas par preču zīmi “Zaļi pakots”?
Pirmais pozitīvais piemērs ir “Food Union” ar Valmieras tīrkultūras produktu, kas iesaiņots Polijā ražotā PET iepakojumā, kuru var pārstrādāt.
Šobrīd esam pārrunu procesā un testējam iepakojumus “Hanzas maiznīcai”. Pieteikušies vēl daži uzņēmumi, ar kuriem esam uzsākuši sarunas, kam svarīgi iepakojuma samazināšanas pamatprincipi ražošanas procesā un tas, vai iesaiņojumu pēc izmantošanas varēs pārstrādāt. Mums ir iespēja pārbaudīt iepakojumu divās laboratorijās – pārstrādes uzņēmumos “Pet Baltija” un “Nordic Plast”. Esam atklājuši, ka reizēm ķīmiskais sastāvs atšķiras no tā, kas norādīts marķējumā – iepakojumam vajadzēja būt PET, bet laboratorijas analīze uzrāda citu sastāvu.
Vai plastmasa būtu pilnībā jāaizvieto ar biomateriāliem?
Plastmasa nav slikts iepakojums – ja tā ir pareizi saražota un nav kombinēta, tas ir ļoti labs materiāls, kuru var tālāk pārstrādāt.
Ja sāksim visu pakot kartonā, zaļāki un videi draudzīgāki nekļūsim, jo kartona un papīra ražošana arī ir resursi.
Jādomā par to, kā pareizi veidot iepakojumus un iepakojuma ražotājam sadarboties ar gala pārstrādātāju, jo lielākā problēma ir tā, ka starp viņiem nav sadarbības. Izdomā, ka ražos iepakojumu un kur to izmantos, bet nedomā, vai būs kāds, kas to varēs pārstrādāt. Ja par biomateriāliem, tad, piemēram, bioplastmasai ir nepieciešama biokompostēšana, kas Latvijā nav iespējama.
Kā tad ar izslavēto plastmasu, kas sadaloties zemē?
Tā ir oksisadalāmā plastmasa. Kad ieliek tādu maisiņu zemē, pēc pusgada tas sairst, un tas ir sliktākais, kas var būt.
Tā ir sabiedrības maldināšana, sakot, ka ar šādiem maisiņiem esam videi draudzīgi.
Par bioiepakojuma pārstrādi un sadalīšanās procesiem arī pašiem iepakojuma ražotājiem nav izpratnes, to varēja teikt par “Immer” grupas uzņēmumu, kas piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā seminārā.
Ar jūsu iniciatīvu vien nebūs gana, lai iepakojuma ražotāji kļūtu videi draudzīgi.
Kamēr nav pātagas principa un valsts regulējuma, lielākā daļa uzņēmumu nekust ne no vietas. Tuvākajā laikā jāizstrādā jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns turpmākajiem desmit gadiem, kurā Latvijai jāizvirza prioritātes arī par iepakojumu. Esam par to, lai tajā iekļauj diferencētu maksu pārstrādājamam un nepārstrādājamam iepakojumam.
Vai nav jāķeras vērsim pie ragiem un ražotājiem jānosaka, ka iepakojumam atļauts izmantot tikai pārstrādājamus materiālus?
Tā būtu ideālā situācija, taču nedomāju, ka reāla – ļoti daudzi iebildīs. Vajadzētu skolot cilvēkus, kas izvēlas iepakojumus. Šobrīd tie lielākoties ir mārketinga speciālisti, dizaineri, bet viņiem noteikti, pirms pieņem lēmumu par konkrētu iepakojumu, vajadzētu aizbraukt un paskatīties, kā tas izskatīsies uz šķirošanas līnijas vai atkritumu izgāztuvē.
Iepakojuma izvēlei jābūt ļoti izsvērtai, nevis tikai – aizies, neaizies.
Katrs, kas saka, ka savā biznesā darbojas ilgtspējīgi, domājot par darbiniekiem, resursiem u. c., taču vienlaikus iepako savu produktu pārstrādei nederīgā iesaiņojumā, nonāk pretrunās. Ilgtspējīgam un atbildīgam uzņēmumam ir svarīga vide un tas, ko atstāj aiz sevis.
Uzziņa
Ar preču zīmi „Zaļi pakots“ mazāk atkritumu
Akciju sabiedrības “Latvijas Zaļais punkts” iniciatīva un preču zīme “Zaļi pakots” radīta ar mērķi nodrošināt, lai uzņēmēji savu produktu iepakošanai izmantotu pārstrādājamu iepakojumu, ko iedzīvotāji var šķirot un būt droši, ka tas tiks pārstrādāts jaunās izejvielās.
